Kopbudžeta pārpalikums, kas tika uzkrāts kopš gada sākuma līdz pat oktobra beigām, novembrī sāka strauji sarukt, informē Finanšu ministrija.
Novembrī kopbudžetā izveidojās deficīts 105,5 miljonu latu apmērā, tādējādi no gada sākuma akumulētais kopbudžeta pārpalikums novembra beigās samazinājās līdz 162,8 miljoniem latu.
Vērtējot fiskālo situāciju pa budžeta līmeņiem, jāatzīmē, ka valsts pamatbudžetā vienpadsmit mēnešos saglabājās 237,9 miljonu latu pārpalikums, lai gan, salīdzinot ar situāciju desmit mēnešos, pārpalikums būtiski samazinājās. Savukārt citos budžeta līmeņos bija vērojams deficīts, piemēram, sociālās apdrošināšanas budžetā 40,4 miljonu latu, publiski atvasināto personu budžetā, ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, 10,4 miljonu latu un pašvaldību budžetā 24,6 miljonu latu apmērā.
Arī šā gada 11 mēnešos turpinās tendence kopbudžeta izdevumiem augt straujāk (+4,4%) nekā ieņēmumiem (+3,5%), kas iepriekšējos gados netika novērots. Vērtējot izdevumus pamatfunkcijām, šāda tendence vienpadsmit mēnešos ir novērojama valsts pamatbudžetā, bet vēl izteiktāka tā ir pašvaldību budžetos.
Pašvaldību budžetos šogad izdevumi ir pieauguši gandrīz visās izdevumu pozīcijās, neskatoties uz to, ka izdevumi Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai saglabājas 2012. gada līmenī.
Salīdzinājumā ar situāciju pagājušā gada vienpadsmit mēnešos īpaši izteikts ir izdevumu kāpums kapitālieguldījumiem, ko pamatā noteikusi intensīvāka aizņēmumu izmantošana, izdevumu pieaugums precēm un pakalpojumiem, kā arī atlīdzībai pašvaldību iestādēs strādājošajiem. Turpretī izdevumi sociālajai palīdzībai, līdzīgi kā pagājušajā gadā, turpina samazināties.
Būtiska ietekme uz kopējo pašvaldību budžetu ir Rīgai, kuras pamatbudžetā ir vērojamas līdzīgas tendences. Rīgas pašvaldības pamatbudžetā šā gada vienpadsmit mēnešos izveidojās deficīts 10,0 miljonu latu apmērā, turpretī 2012. gada atbilstošajā periodā bija vērojams 14,8 miljonu latu pārpalikums.
Pateicoties labākiem ieņēmumiem nekā sākotnēji plānots, FM šī brīža novērtējums 2013. gada vispārējās valdības budžeta deficīta līmenim (saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu) ir 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Neskatoties uz papildus veiktajām apropriācijām gada pēdējos mēnešos, atsevišķās izdevumu pozīcijās gada plāns tomēr netiks sasniegts, kas arī ļauj cerēt uz mazāku budžeta deficītu gadā kopumā nekā prognozēts iepriekš vasarā, veidojot 2014. gada budžetu. Vispārējās valdības budžeta deficīta prognoze 2014. gadam ir apstiprināta likumdošanā, un nākošgad deficīts tiek prognozēts 0,9% no IKP.