SIA Baltijas biroju tehnoloģijas (BBT) apgrozījuma izaugsmes tempu veicinājusi Latvijas vispārizglītojošo skolu rocība un vēlme mācību procesu atvieglot ar dažādu multimediju tehnoloģiju palīdzību. Īpaši veiksmīgs bijis 2012. gads, kad Latvijā vairākas izglītības iestādes, tostarp Izglītības ministrija apguva virkni Eiropas struktūrfondu projektu, lai skolas aprīkotu ar multimediju tehnoloģijām, interaktīvajām tāfelēm un projektoriem. «Piedalījāmies iepirkumu konkursos, kā rezultātā daudz skolu izvēlējās tieši mūsu piedāvātos risinājumus – Kanādas ražotāja Smart Technologies UMC interaktīvo tāfeli Smart board. Kopš 2005. gada esam šā ražotāja oficiālie izplatītāji Latvijā. Ar vairākiem pašmāju uzņēmumiem esam nodibinājuši dīleru attiecības, kas šo produktu pārdod novados. Visus šos gadus esam aktīvi izglītojuši izglītības iestāžu pārstāvjus par šo produktu, kas pasaulē ir līderis mācību procesa jomā. 2012. gadā baudījām ieguldītā darba augļus,» atzīst A. Porejs.
Apgrozījuma kāpums BBT nodrošinājis arī 92. vietu Lursoft un DB veidotajā straujāk augošo uzņēmumu – Gazeļu – sarakstā.
Apgrozījuma kritumu 2013. gadā uzņēmējs pamato ar sarežģīto situāciju, ņemot vērā, ka jaunais Eiropas finansējums vēl nav atvērts. Līdz ar to izglītības iestādēm nav tik daudz naudas, lai iegādātos šīs salīdzinoši dārgākās tehnoloģijas.
Trumpis – izglītošana
BBT Latvijas tirgū darbojas kopš 2000. gada, un tā darbības pamatvirzieni ir multimediju aprīkojuma sistēmu projektēšana un ieviešana, piedāvājot klientiem pilnu sistēmas ieviešanas ciklu, sākot no pirm- reizējās funkcionālo prasību noteikšanas līdz pat mācībām darbam ar uzstādīto sistēmu un iekārtām. Lauvas tiesa jeb 80% no uzņēmuma klientiem ir Latvijas vispārizglītojošās skolas, kā arī valsts un pašvaldību iestādes. Darbības pirmajos gados BBT pārdeva un iznomāja tikai projektorus, bet nu to Latvijas tirgū atpazīst kā interaktīvās tāfeles Smart board izplatītājus. «Mēs nepārdodam tikai iekārtu, bet nodrošinām pilnu ciklu – apmācām, kā ar šo iekārtu strādāt, un sniedzam konsultācijas arī pēc tam,» atzīst A. Porejs. Interaktīvo tāfeļu tirdzniecības jomā konkurence esot sīva, taču klientu prasības pēc produkta kvalitātes un cenas, ko tie gatavi maksāt, esot līdzsvarojušās. Izglītības iestāžu pārstāvji kļuvuši zinošāki, atšķir ražotājus un vairs akli netic tirgotāju apgalvojumiem, ka Ķīnā ražotā produkcija nav ne par mata tiesu sliktāka par pasaules vadošajiem zīmoliem. «Pirms krīzes Latvijas tirgū bija pieprasītas dažādu ražotāju interaktīvās tāfeles, taču tagad pircēji jau prasa noteiktus zīmolus, par kuru kvalitāti ir droši. Pirms vairākiem gadiem bija tirgotāji, kas piedāvāja interaktīvās tāfeles, uzsverot, ka tās ir tādas pašas kā, piemēram, Kanādas ražotāja Smart board piedāvātās, tikai divas reizes lētākas. Esam daudz darba ieguldījuši potenciālo pircēju izglītošanā, un patīkami redzēt tendenci, ka izglītības iestādes vairs neizvēlas tikai lētāko produkciju,» atzīst BBT direktors.
Nav kastīšu pārdevēji
Raksti par tēmu
EM rosina pagarināt samazināto akcīzes nodokli dīzeļdegvielai
Dienas Bizness
Narvesen laiž klajā jaunu privāto preču zīmi CHOP CHOP
Dienas Bizness
EM: Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma ieviešana ir nepieciešama
LETA
EM rosina pagarināt samazināto akcīzes nodokli dīzeļdegvielai
Dienas Bizness
Narvesen laiž klajā jaunu privāto preču zīmi CHOP CHOP
Dienas Bizness
EM: Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma ieviešana ir nepieciešama
LETAUzņēmums ar izglītības iestādēm slēdzot arī servisa līgumu, kas nodrošina, ka tām arī pēc multimediju iekārtas uzstādīšanas tiks sniegta tehniskā palīdzība. «Mēs nenodarbojamies tikai ar kastīšu pārdošanu, kā to dara, piemēram, interneta veikali, kuri pārdod produktu un pēc tam par to neatbild. Tie ir mūsu lielākie konkurenti produktu pārdošanas ziņā, jo spēj piedāvāt zemākas cenas, bet mūsu trumpis ir produkta garantijas un serviss,» atzīst A. Porejs. Izglītības iestādēm tas esot svarīgs faktors, jo tajās nav IT administratora, kas ikdienā gadā par iekārtu uzturēšanu darba kārtībā. Esot prieks, ka cilvēki kļūstot izglītotāki un produkta pirkšanas brīdī domājot ne tikai par zemāko cenu, bet par servisu, ko saņems pēc tam. Nolūkā uzrunāt potenciālos klientus BBT regulāri piedalās nozares izstādēs, izglītības pārvalžu organizētajos semināros un prezentācijās. Neiztikt arī bez aktīva pārdošanas darba ikdienā.
«Nemitīgi sekojam līdzi visiem skolu iepirkumiem, piedalāmies konkursos. Kad tiek lieti pamati jaunam bērnudārzam, tad mums jau jādomā divus soļus uz priekšu, kā tam piedāvāsim IT risinājumus. Mūsu klienti ir arī visas starptautiskās mācību iestādes,» teic A. Porejs. Eiropas struktūrfondus aktīvi piesaistot arī arodskolas. Apmēram 20% no BBT klientiem esot uzņēmumi. «Strādāt ar privātā biznesa struktūrām šobrīd ir nedaudz vieglāk. Pēc krīzes nebija variantu. Cilvēki skaitīja naudu, un mūsu piedāvātie IT risinājumus viņiem nebija vajadzīgi,» stāsta A. Porejs. Tā nav pirmā nepieciešamība, bet gan ekstra, tādēļ uzņēmumi nestiedz iegādāties nedz interaktīvās tāfeles, nedz projektorus un citas multimediju iekārtas.
Tēriņus piebremzē
Šobrīd jaunais Eiropas projektu finansējums vēl nav atvērts, līdz ar to izglītības iestādes piebremzējušās tēriņus IT risinājumu iegādē. «Tendence nav iepriecinoša – izglītības iestādes elektroniskās tāfeles vairs tik daudz nepērk, jo pašvaldībām nav šim nolūkam naudas. Prioritāte ir nodrošināt pašu minimumu, jo nav tāda noteikuma, ka skolās visās klasēs obligāti jābūt interaktīvajām tāfelēm. Ja klasē vēl nav projektora, tad vispirms iegādājas to,» stāsta A. Porejs. Esot grūti prognozēt, kad visās Latvijas mācību iestādēs klases būs aprīkotas ar modernajām interaktīvajām tāfelēm. Tas nav vēlmju, bet gan finansiālo iespēju jautājums. «Interesanti, ka dažās lauku skoliņās klases ir labāk aprīkotas ar modernajām tehnoloģijām nekā lielākajās pilsētās. Lauku rajonos skolas ir galvenā kultūras vieta, un tai tiek dots viss, lai tā attīstītos,» novērojis uzņēmējs. Šajā gadā vairums izglītības iestāžu sākušas ar IT risinājumiem aprīkot aktu zāles. Tās jau esot kā nelielas konferenču zāles ar skatuves tehniku, projektoriem, audio un video risinājumiem.
Šķērši jāpārvar
Lielākās grūtības nozarē ir neprognozējamie ienākumi. «Latvijā IT uzņēmumu darbība vēl ir bērnu autiņos. Mēs nevaram plānot nākotni. Piemēram, Somijā regulāri tiek sasaukti kopā vadošie IT tehnoloģiju uzņēmumi, kuriem tiek skaidri pateikts, kādā virzienā jāstrādā turpmākos gados. Pie mums tā nenotiek, daudzas lietas nosaka ministriju iekšienē. Neviens nekonsultējas ar IT uzņēmumiem, kas notiek tirgū kopumā. Mums ir grūti uzrakstīt mārketinga plānu un to likt priekšā piegādātājiem,» stāsta A. Porejs. Pie klupšanas akmeņiem minams arī profesionālu un zinošu darbinieku trūkums. Konkurence šajā tirgus nišā esot pietiekama, kaut gan nevarot izcelt vienu spēcīgu audio un video tehnoloģiju tirgotāju. Tirgus esot sadrumstalots, un tajā strādājot daudz nelielu uzņēmumu. Jātur līdzi arī interneta veikaliem, kas pircējus vilinot ar zemākām cenām. Vēl viens šķērsis – birokrātija. «Lai skolas iegādātos IT risinājumus, tām jāsaskaras ar sarežģītu dokumentāciju. Droši vien to nosaka Eiropas fondu prasības. Lielākās izglītības pārvaldēs ir darbinieki, kuriem ir laika ar to nodarboties, taču mazākās pašvaldībās šis darbs tiek uzkrauts uz pedagogu pleciem, kuriem IT tehnoloģiju risinājumu iepirkumu organizēšana ir papildu darbs,» atzīst BBT direktors.
