"FitShark" viedais sporta tērps varētu palīdzēt fizioterapeitiem un treneriem padziļināti sekot līdzi klientu kustību izpildes precizitātei un samazināt risku gūt traumas treniņu laikā.
Tāpat iecerēts, ka tas uzlabos izpildes efektivitāti, pielāgojot vingrojumus katra indivīda ķermeņa specifikai. Šīs idejas pamatā ir Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) zinātnieku veidotais sensorālais tērps, ko papildina IT kompānijas "dots." (SIA "WeAreDots") iekšējā ideju inkubatorā radītā jogas lietotne.
Ar formu mērījumiem Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātnieki strādā jau no 2010. gada. 2018. gadā radās pirmie aizmetņi iecerei par viedo tērpu, pērn radās ideja par tā pielietojumu sporta vajadzībām un sporta hakatona "SportHack 2020 Latvija" laikā nonākts idejas nākamajā stadijā.
"FitShark" tehnoloģijas pamatā ir audums ar iebūvētiem inerciālajiem sensoriem, kuri fiksē ķermeņa daļu kustību reālā laikā mobilajā lietotnē sniedzot tās lietotājam tūlītēju atgriezenisko saiti par izpildītā vingrinājuma un pozas kvalitāti. Katrs treniņš tiek saglabāts vienotā platformā, lai apģērba lietotājs vai fizioterapeits spētu sekot līdzi progresam. "Tas ir būtiski gan rehabilitācijā esošiem fiziskās terapijas pacientiem, kuriem dažādu apsvērumu dēļ nav iespējams būt fizioterapeita uzraudzībā, gan arī vienkāršiem mājas sporta entuziastiem, kuri vēlas uzlabot savu sniegumu nepakļaujot sevi traumu riskam," teic Ričards Cacurs, "FitShark" komandas pētnieks.
Šobrīd notiek tehnoloģijas validācija un komercializācija - top pirmais tērpa prototips. Tas ir izveidots starptautiskā zinātniskā projekta "Convergence" aizsāktā pētījuma ietvaros, bet tas vēl ir jātestē un jāpielāgo, lai ir ērti un patīkami valkājams, kā arī jāsalāgo ar lietotājiem viegli uztveramu un ērti izmantojamu mobilo lietotni.
Hakatona ietvaros komanda uzrunāja 43 trenerus, fizioterapeitus un ikdienas sportotājus, un deviņi no desmit norādījuši, ka šāds risinājums būtu noderīgs un viņi to labprāt izmantotu ikdienā.
"Līdzīgi kā Bils Geits reiz teica par datoru katrā mājsaimniecībā, mēs vēlamies, lai mūsu tērps ir ērti un finansiāli pieejams ikvienam sporta entuziastam - vingrotājam mājās, profesionālam sportistam, baletdejotājai vai svarcēlājam - ikvienam, kurš vēlas kustēties un izprast savas kustības. Šobrīd fokusējamies uz mājas treniņiem, taču šai tehnoloģijai nav robežu. Tiklīdz pirmais komercializējamais produkts būs gatavs, to būs iespējams salīdzinoši ātri pielāgot citiem sporta veidiem," norāda Kristina Oļševska, "FitShark" komandas projekta vadītāja.
Viņa uzskata, ka tirgus jau sen ir nobriedis šāda veida piedāvājumam. "Pasaulē kas tāds nemaz nav jaunums - ir viedie sporta apavi, T-krekls, pulksteņi, jogas bikses un pat zeķes. Taču vēl neesam atraduši nevienu plašākam tirgum pieejamu risinājumu, kas piedāvātu unikālu sporta ekosistēmu, vienuviet apvienojot trenerus, fizioterapeitus un klientus un piedāvājot padziļinātu sporta treniņu un sava ķermeņa izpratni," norāda K. Oļševska.
Tāpat šobrīd esot vērojama izteikta paradumu maiņa - sporta zāles ir kļuvušas tukšākas, turpretim mājas treniņi bez trenera uzraudzības ir kļuvuši par ikdienu. K. Oļševska teic, ka nesen Lielbritānijā veiktajā "OriGym" tiešsaistes aptaujā, pētot pandēmijas ietekmi uz sporta aktivitātēm, atklājies, ka četri no desmit cilvēkiem šobrīd sporto mājās, bet iepriekš tie bija vien 4%. Savukārt treniņu mobilo lietotņu izmantošana, piemēram, "LesMills" ir pieaugusi pat par 900%, sasniedzot 6 miljonus. "Cilvēki ir gatavi un vēlas sportot mājās un mēs vēlamies sniegt iespēju to darīt efektīvi, ērti un - galvenais - samazinot risku gūt traumas," uzsver K. Oļševska.
Projekta "FitShark" komandu veido idejas autori pētnieki Ričards Cacurs un Armands Ancāns, mašīnmācīšanās eksperts Bruno Opermanis, biznesa un mārketinga eksperti Arnis Ermušs un Kristina Oļševska. Šobrīd komanda darbojas Elektronikas un datorzinātņu institūta pētniecības projektā "Sensorais apģērbs pareizām fiziskām aktivitātēm ar atgriezenisko saiti (SCAPE-IF), sadarbojoties ar augstas klases fizioterapeitiem, lai risinājumu novestu līdz gatavam un cilvēku ikdienas vajadzībām pielāgotam produktam.
Vaicāta, cik šāds tērps varētu maksāt, K. Oļševska teic, ka šobrīd to ir ļoti grūti paredzēt, bet komanda vēlas panākt, lai viena apģērba komplekts izmaksātu ne vairāk kā simt eiro. Sensori būs maināmi, lai gadījumā, ja piemēram, kāds no tiem saplīst, nav jāpērk jauns tērps, bet var iegādāties atsevišķu sensoru. Mobilajai lietotnei būs mēneša abonēšanas maksa, par ko pagaidām vēl esot pāragri spriest.
#1/2
