Sākot ar 2013.gada 1. janvāri, Latvijas Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas vienība CERT.LV darbosies Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Līdz šim CERT.LV pārraudzīja Satiksmes ministrija.

CERT.LV tika izveidots 2011.gada 1.februārī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta ietvaros. Tā galvenā funkcija ir informācijas tehnoloģiju (IT) drošības veicināšana Latvijā. Līdz šim CERT.LV darbojās Satiksmes ministrijas pakļautībā, bet, atbilstoši grozījumiem Informācijas tehnoloģiju drošības likumā, sākot ar 2013.gada 1.janvāri, CERT.LV darbosies Aizsardzības ministrijas pakļautībā.

Līdz ar CERT.LV izveidošanu Latvijas nacionālās IT drošības incidentu novēršanas vienības (līdz 2011.gada 1.februārim nacionālā CERT funkcijas pildīja DDIRV (Datoru drošības incidentu reaģēšanas vienība)) personālsastāvs tika palielināts aptuveni 2,5 reizes, bet finansējums – aptuveni 1,7 reizes, bet 2012.gadā gan personālsastāvs, gan kopējais finansējums tika palielināts vēl aptuveni 2,5 reizes, kā rezultātā uzlabots CERT.LV materiāltehniskais nodrošinājums, iegādājoties jaunu datortehniku un programmatūru un nodrošinot reaģēšanas spējas diennakts režīmā.

#Šāds kiberuzbrukums ir «primitīvs un brutāls», kas, visticamāk, ir nopirkts.

Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas «Cert.lv» vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Viņš pastāstīja, ka «Cert.lv» ir pieprasījis informāciju par īstenotajiem kiberuzbrukumiem datu salīdzināšanai un pirmie dati liecina, ka ir vairākas sakritības. «Ir dažas sakritības, piemēram, zināma daļa serveru ir iesaistīti abos uzbrukumos, bet vēl ir pāragri izdarīt kādus konkrētus secinājumus,» teica Teivāns.

Tāpat viņš norādīja, ka šāds kiberuzbrukums ir «primitīvs un brutāls», kas, visticamāk, ir nopirkts. «Komplekss uzbrukums, kas ir brīvi nopērkams melnajā tirgū. Nav nemaz tik dārgi,» piebilda «Cert.lv» vadītājas vietnieks.

Kādai Latvijas ministrijai uzbrukuši hakeri, apstiprināja informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijā CERT.LV.

Netiek atklāts, kurai ministrijai uzbrukts, bet publiskota informācija par hakeru izmantotajiem rīkiem un iespējamiem mērķiem. Uzbrukuma laiks netiek konkretizēts - var nojaust, ka tas noticis pirmajā pusgadā.

Izmantots īpaši viltīgs mērķēts uzbrukums ar nolūku zagt informāciju vēl nezināma uzbrukuma autora vajadzībām. Uzbrukuma rīks veidots, lai informācijas nopludināšana notiktu ministriju datoru lietotāju parastās interneta lietošanas laikā, šifrētā veidā, lietotājam nezinot, kas notiek. Datorus, kurus inficēja uzbrukumā lietotā ļaundabīgā programmatūra, bija iespējams vadīt no kāda servera Lielbritānijā, taču tas nenozīmē, ka uzbrukuma veicējiem bija kāds sakars ar šo valsti, skaidroja CERT.LV.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija (CERT.LV), veicot drošības incidentu analīzi, atklājusi, ka vairākās plaši apmeklētās Latvijas tīmekļa vietnēs notikusi ļaunatūras izplatīšana caur OpenX baneru apmaiņas sistēmu. OpenX ir populāra programma, kas palīdz tīmekļa vietnēm izvietot un administrēt reklāmas banerus, nodrošinot baneru rotāciju un reklāmu atlasi bez vietnes administratora līdzdalības.

Vietnes, caur kurām vīruss tika izplatīts, esot novērsušas drošības problēmas, tomēr Latvijā joprojām inficētas varētu būt aptuveni 300 IP adreses.

Datora inficēšana ar vīrusu notika caur inficētu baneri, tālāk dators, kuram šis baneris tika parādīts, lietotājam nezinot, pats lejupielādēja failu, kas saturēja infekciju. Caur inficētajiem baneriem tika izplatīti vairāki vīrusu veidi - tā sauktais Policijas vīrus, Gozi un Zeus vīrusi. Zināms, ka inficēto tīmekļa vietņu apmeklētājiem bijis risks inficēt savus datorus vismaz no 2013.gada augusta, taču inficētas interneta vietnes apmeklējums automātiski nenozīmē, ka dators ticis inficēts, jo kaitnieciskā banera rotācijas periods bija īss un ne katrs lietotājs varēja ar to saskarties.

Hakeru grupa, kas sevi dēvē par Indonēzijas hakeriem, uzlauzusi un izķēmojusi vairākus desmitus interneta mājaslapu Latvijā, liecina informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv informācija.

Cietušas gan pašvaldību mājaslapas, gan privātas un komercdarbībai paredzētas lapas. Kā norāda Cert.lv, kopš Ziemassvētkiem notiek masveida uzbrukumi mājaslapām, kas tiek uzturētas uz Joomla platformas.

Uzlauzēji izmanto Joomla ievainojamību, kas atklāta vecākām tās versijām. Lai nodrošinātos pret hakeru uzbrukumu, Cert.lv aicina Joomla lietotājus veikt platformas atjaunināšanu, nodrošinoties ar jaunāko 2.5.8. versiju, kā arī pārliecināties, ka visi papildu funkcionalitātes moduļi tiek atjaunināti. Joomla platforma pasaulē ir plaši pazīstama, to savās lapās izmanto dažādas kompānijas un daudzas valsts iestādes.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" mudina uzmanīties no viltus ziņām, kas kļuvušas aktuālas plaši izmantotajā lietotnē "WhatsApp".

"Cert.lv" informē, ka masveidā izplatītā vēsts par it kā kritisku drošības problēmu, kuru kāds var izmantot, atsūtot video, ir viltus ziņa.

"Aicinām to ignorēt! Tieši šāda pati ziņa tika izplatīta pagājušajā nedēļā arī spāņu un angļu valodās runājošajās valstīs. Diemžēl jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes laikā arvien biežāk ir novērojamas viltus ziņu izplatīšanas kampaņas, tāpēc aicinām izmantot tikai uzticamus informācijas avotus," liecina informācija "Cert.lv" mājaslapā.

"Cert.lv" (Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija) ir "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta" (LU MII) struktūrvienība, kas darbojas Aizsardzības ministrijas pakļautībā IT drošības likuma ietvaros.

CERT.LV (Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija) ir saņēmusi informāciju par vairāk nekā 1000 individuālajām apkures iekārtām, kurām var piekļūt nepiederošas personas un veikt izmaiņas iekārtu iestatījumos, piemēram, atslēdzot apkuri, informē CERT.LV.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija norāda, ka mūsdienu tehnoloģiju laikmetā ātra un nepārtraukta saziņa ir svarīga ikdienas sastāvdaļa. Tas attiecas arī uz mājsaimniecībā esošajām viedajām iekārtām, šajā gadījumā apkures katliem, kurus ērtības labad ir iespējams pievienot internetam, lai tos jebkurā brīdī varētu pārbaudīt no sava viedtālruņa, kā arī attālināti izmainīt iestatījumus, ja tas pēkšņi būtu nepieciešams.

Kiberdrošības uztvere mainās pēc datu zādzības  

Ik dienu sastopamies ar jauniem kiberdrošības risinājumiem, kas ierobežo datu zādzības iespējas,...

Lai nodrošinātu šādu ērtu piekļuvi, iekārtu ražotājs caur interneta pieslēgumu ievāc un apkopo visu informāciju par šo iekārtu, lai tālāk interneta tīmekļa vietnē vai speciālā mobilā lietotnē nodrošinātu iekārtas vadīšanu.

Kontrolētas un sankcionētas piekļuves nodrošināšanai mājās esošajām viedajām iekārtām, kuras tiek uzraudzītas vai vadītas caur interneta pieslēgumu no viedtālruņa, tās ir jāaizsargā ar drošu paroli, kā arī jākontrolē, kuras darbības ir atļauts veikt bez paroles, bet kuru izpildei nepieciešama parole, informē CERT.LV

Krāpniecības riski attālinātajā darbā 

2020. gada pēdējie trīs ceturkšņi aizvadīti pandēmijas Covid-19 ierobežojumu ēnā, aicinot biroju...

Institūcija norāda, ka bieži vien ērtības labad viedās iekārtas sākotnēji ir konfigurētas vai nu bez autentifikācijas (lietotājvārda un paroles), vai ar tukšu paroli. Šādā gadījumā viedajām iekārtām var pieslēgties nezināmi lietotāji, kuri var novērot vai mainīt iekārtu darbību. Iespējams, viedās veļasmašīnas vai ledusskapja gadījumā ietekme ir mazāka, nekā tad, ja tas ir apkures katls, kurš nodrošina visas mājas siltumu gada aukstākajos mēnešos.

Atkarībā no iekārtu ražotāja, lielākajai daļai viedo iekārtu ir iespējams iestatīt paroli, lai nepieļautu nekontrolētu un svešu lietotāju pieslēgšanos tām. Informāciju par paroles iestatīšanu parasti var atrast iekārtas lietotāja rokasgrāmatā, ražotāja mājas lapā, vai caurskatot iekārtas drošības un autentifikācijas iestatījumu iespējas jūsu mobilajā lietotnē vai tīmekļa vietnē, no kuras pārraugāt un vadāt iekārtu.

CERT.LV iesaka, ja iekārtai nav uzstādīta parole, vai ir parole, kuru neesat paši uzstādījuši (tā ir iestatīta rūpnīcā un šīs rūpnieciski iestatītās paroles atrodamas internetā un tāpēc nav drošas), ir jāuzstāda droša (pietiekami gara un unikāla) parole.

Ja paroli iestatīt neizdodas vai nav skaidrs, kur to var izdarīt, CERT.LV aicina vērsties pie oficiālā ražotāja pārstāvja Latvijā vai sertificēta iekārtu servisa nodrošinātāja, lai saņemtu nepieciešamo atbalstu.

CERT.LV aicina pārbaudīt savas apkures iekārtas un iestatīt tām drošas paroles, lai pasargātu sevi un sev tuvos no stindzinoša pārsteiguma.

Drošības policija veic izmeklēšanu, tāpēc sestdien, Saeimas vēlēšanu dienā notikušo hakeru uzbrukumu sociālajam portālam draugiem.lv plašāk komentēt šobrīd nevaram, biznesa portālam db.lv skaidro Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija Cert.lv norāda, ka darbs pie incidenta analīzes tika uzsākts jau no 6. oktobra. plkst. 14:00. Šobrīd ir zināms, ka uzbrukums veikts no Āzijas valstu tīkliem, kas, visticamāk, pieder uzlauztām iekārtām vai starpniekserveriem, kas slēpj patieso uzbrucēja tīklu. Ir noskaidroti arī citi artefakti, kas izmeklēšanas nolūkos netiks atklāti.

Kā skaidro Cert.lv, no uzbrukuma tehnikas viedokļa mērķis ir izvēlēts tāpēc, ka bija ievainojams. Jau gatavojoties vēlēšanām, Vēlēšanu drošības darba grupā, kuras sastāvā ir Valsts Kanceleja, Cert.Llv un citas iestādes, Cert.lv pauda viedokli, ka uzbrukuma un izķēmošanas (deface) mērķis vēlēšanu laikā var būt jebkurš IKT resurss, kuru iespējams kādā veidā asociēt ar valsti un caur to prizmu censties to ietērpt kā valsts nespēju sevi aizstāvēt. Kā redzams, tā arī notika un, lai arī mērķis ir bijis privāta kompānija, tās uzturētā interneta platforma ir asociatīva ar valsti.

CERT.LV ir saņēmusi informāciju par vairākkārtējiem darbības traucējumiem sistēmā e-veselība – veselības aprūpes kvalitātes un efektivitātes uzlabošanas programmā, kas kopš šā gada 1.janvāra ir obligāts rīks ārstniecības personām, ārstniecības iestādēm un aptiekām.

16.janvārī e-veselība piedzīvoja pārslodzes uzbrukumu, kādam var tikt pakļauta jebkura sistēma. Šāda uzbrukuma rezultātā sistēma tiek padarīta nepieejama, bet nenotiek datu noplūde.

CERT.LV ir secinājusi, ka 16.janvārī notikušais bija uzbrukums ar mērķi padarīt sistēmu nepieejamu. Šobrīd norit darbs pie tā, lai sistēmu padarītu noturīgāku, un CERT.LV sadarbībā ar iesaistītajām iestādēm turpina situācijas izpēti, nodrošinot sistēmas veiktspēju ietekmējošo faktoru analīzi. Tiklīdz būs zināmi tehnisko analīžu rezultāti, CERT.LV informēs iesaistītās puses.

Kopš šā gada 11.janvāra e-veselībā tika novērota periodiski palielināta sistēmas noslodze. Noslodzes palielinājumi periodiski turpinās, padarot sistēmu lēndarbīgu vai nepieejamu. Minētā noslodze gan neliecina par to, ka e-veselība būtu tikusi uzlauzta vai notikusi jebkādu datu noplūde. Lai noskaidrotu, vai visi noslodzes iemesli ir uzbrukums, vai tomēr sistēmas darbības īpatnības, ir jāpabeidz incidenta informācijas analīze.

Hakeru mēģinājums piekļūt kādas Aizsardzības ministrijas amatpersonas e-pasta kontam bijis «triviāls» un nav prasījis «milzīgas zināšanas», taču veiksmes gadījumā tam sekas varēja būt graujošas, norāda informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Teivāns apstiprināja jau ziņoto, ka uzbrukumus tika veikts no interneta adreses, kas reģistrēta Francijā, taču piebilda, ka incidentam varētu nebūt nekādas saistības ar Franciju.

«Pagaidām šķiet, ka ir nopirkts virtuāla servera pakalpojums tieši šim mērķim - uzbrukumam. Parasti šādiem uzbrukumiem pakalpojuma pirkums tiek veikts ar zagtiem kredītkartes datiem, bet šie ir tikai minējumi, balstoties uz pieredzi un novērojumiem,» klāsta Teivāns.

«Esam arī telefoniski sazinājušies ar Francijas CERT. No mūsu puses ir panākts, ka pakalpojuma sniedzējs tiek informēts veikt preventīvus pasākumus, lai identificētā IP (interneta) adrese nevarētu šāda tipa uzbrukumu atkārtot,» informēja Teivāns.

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, krāpnieku darbības apmērs šī gada janvārī bijis īpaši augsts – no Latvijas iedzīvotājiem mēģināts izkrāpt teju 3 miljonus eiro.

No tiem izdevies novērst krāpšanu 1,4 miljonu eiro apmērā, savukārt 1,5 miljonus eiro atgūt nav bijis iespējams un cilvēki pašiem apstiprinot krāpnieciskos maksājumus, krāpnieki piekļuvuši līdzekļiem. Asociācija, Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un CERT.LV brīdina – martā un aprīlī iedzīvotājiem jābūt īpaši vērīgiem un uzmanīgiem, jo prognozējama vēl lielāka krāpnieku aktivitāte kibertelpā.

Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa stāsta: “Redzam, ka janvārī atkal ļoti aktīvi ir uzdarbojušies telefonkrāpnieki, kuri zvana un sūta īsziņas, uzdodoties par kādas valsts iestādes darbiniekiem un cenšoties iebiedēt iedzīvotājus, tādējādi izkrāpjot ievērojamus naudas apmērus. Tieši telefonkrāpšanas gadījumus bankām novērst ir visgrūtāk, jo bieži vien iedzīvotāji labprātīgi nosauc savus bankas piekļuves datus, steigā apstiprina maksājumus. Šādos brīžos banku iespējas atgriezt naudu kļūst minimālas, tāpēc redzam, - lai krāpniecības apmēri mazinātos, ir nepieciešama lielāka iedzīvotāju modrība un kritiskā domāšana situācijās, kam un kāpēc tiek nodota piekļuve savai naudai, kā arī, protams, mobilo operatoru iesaiste noziedznieku identificēšanai.”

Latvijā virtuālajā vidē šobrīd aktuālākās problēmas ir robottīklu darbība un pikšķerēšana. Latvijā šobrīd vismaz 3000 datori, to skaitā arī valsts un pašvaldību institūciju datori, ir nokļuvuši robottīklu kontrolē.

Kļūstot par robottīklu sastāvdaļu, datori bez to īpašnieku ziņas izsūta mēstules, izplata kaitnieciskas programmatūras un tiek iesaistīti citās kaitnieciskās aktivitātēs, piemēram, uzbrukumos citiem datoriem. Par to liecina Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas (CERT.LV) veiktais virtuālajā telpā notiekošo incidentu apkopojums.

Lai datorlietotāji izvairītos no viņu datoru nokļūšanas robottīklos, CERT.LV iesaka regulāri atjaunināt pretvīrusu programmatūras, regulāri veikt pretvīrusu skenēšanu, kā arī uzmanīgi iepazīties ar saņemtajiem elektroniskā pasta sūtījumiem un izvairīties no aizdomīgu vēstuļu un to pielikumu atvēršanas.

Ikdienā savus personas datus izmantojam bieži – lietojot interneta banku, iegādājoties preces vai pakalpojumus, piesakoties lojalitātes programmām un citviet. Informācijas pieejamība un prasība norādīt personas datus ir kļuvusi par pašsaprotamu lietu. Gan internetā, gan ārpus tā, nododot savu personīgo informāciju tālākai lietošanai, jārīkojas atbildīgi.

Likums paredz, ka uzņēmumiem, kuri strādā ar klientu personas datiem, tie ir atbisltoši jāsargā un informāciju par klientu bez viņa atļaujas nedrīkst izpaust trešām pusēm. Nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja AS 4finance Juridiskās daļas vadītājs Roberts Molotanovs, kuram datu aizsardzības juridiskie aspekti ir daļa no ikdienas darba, skaidro, kā pasargāt sevi no krāpšanas: «Līdzīgi kā Tev ir saraksts ar draugu, radu un paziņu kontaktiem, arī ikvienam uzņēmumam ir sava klientu datubāze. Protams, uzņēmumiem datus jāuzglabā droši, lai trešajām pusēm tiem nebūtu piekļuves – tad klienti var nesatraukties. Tomēr, tāpat kā ikdienā mēs katrs sargājam savu maku, mobilo telefonu un citas personiskās mantas, mēs paši sargājam arī savus personas datus un varam kontrolēt, cik daudz informācijas par sevi izplatām. Tev vienmēr jābūt pārliecinātam, kur, cik bieži un kādiem nolūkiem uzņēmums vai kāda cita persona šos datus izmantos. Ja tas rada bažas, sazinies ar, piemēram, uzņēmuma Klientu apkalpošanas daļu, lai šo jautājumu precizētu.»

CERT.LV brīdina, ka šādas mēstules pielikuma atvēršana var beigties ar visu failu zaudēšanu datorā.

E-pasta lietotājiem Latvijā tiek izsūtītas mēstules ar tēmu «Neapmaksats rekins!» vai «Sūdzība par rēķinu». Atverot mēstules pielikumā esošo failu, dators tiek inficēts ar CTB Locker vīrusu, kas šifrē visus datorā esošos failus. Vīruss izplatās caur failu apmaiņas vietnēm, tādām kā failiem.lv, files.inbox.lv un lejup.lv.

Mēstules paraugs:

Pēc CERT.LV rīcībā esošās informācijas, mēstules izsūtītas desmitiem tūkstošu e-pasta lietotāju Latvijā. Vīrusa izplatības upuri ir gan privātpersonas, gan valsts un pašvaldību iestādes, gan uzņēmumi.

Latvijas kibertelpā tik saspringta situācija nekad līdz šim nav bijusi, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Latvijā "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina.

"Tik saspringta situācija kibertelpā Latvijā nav bijusi nekad līdz šim," teica Kaškina, piebilstot, ka Latvijas kibertelpai uzbrūk faktiski katru dienu, tostarp reizēm ir ap 100 mērķiem dienā, taču lielāko daļu no šiem uzbrukumiem labu aizsardzības sistēmu dēļ nepamana.

Vienlaikus Kaškina atzīmēja, ka visvairāk bažu ir par nopietnajiem uzbrukumiem, kad tiek kompromitēti uzņēmumi, kas piegādā pakalpojumus valsts iestādēm un kritiskajai infrastruktūrai. "Esam atklājuši šādus vairākus uzbrukums. Tie ir pēc iespējas likvidēti, bet garantiju, ka tādu nav vēl, diemžēl nav nekādu. Tās ir reālas briesmas, kas mums jebkurā brīdī var uzglūnēt," viņa sacīja.

Jau tagad teju puse no visiem Latvijas uzņēmējiem, kas vēlas pieņemt darbā Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) jomas speciālistus, ziņo par grūtībām aizpildīt izsludinātās vakances, savukārt, pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā kvalificēto kiberdrošības speciālistu sagatavošana ir nacionālas drošības jautājums, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm liecina, ka speciālistu trūkums IKT nozarē turpinās pieaugt, savukārt, Valsts kancelejas ikgadējā salīdzinošajā pētījumā par atalgojuma apmēru secināts, ka amatu grupa, kurā atbilstošākos kandidātus bijis gan visgrūtāk piesaistīt, gan visgrūtāk noturēt ir IKT speciālisti.

Šī problēma aktuāla arī citās valstīs. Proti, Informācijas sistēmu audita un kontroles asociācijas (ISACA) ikgadējais pētījums atklāja, ka visā pasaulē ir akūta nepieciešamība pēc kiberdrošības speciālistiem, kuriem piemīt arī kritiskā domāšana un komunikācijas prasmes.

CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina uzsver, ka kvalificētu speciālistu trūkumu gan Latvijā, gan citur pasaulē veicina arī tas, ka IKT drošības riskus sāk apzināties arvien vairāk uzņēmumu un organizāciju no dažādiem sektoriem.

Šodien, 7.decembrī, pirmo reizi Latvijā notiek Ministru kabineta līmeņa informācijas tehnoloģiju (IT) vingrinājums, kurā tiek veikta liela mēroga IT drošības incidentu simulācija.

Vingrinājuma mērķis ir izspēlēt un pārbaudīt rīcības un lēmumu pieņemšanas sistēmu IT drošības krīžu gadījumu gatavībai. Vingrinājums ļaušot ne tikai plašāk iepazīt un izprast apdraudējumus nacionālajai drošībai 21.gadsimtā, bet arī palielināšot Latvijas gatavību atvairīt IT uzbrukumus.

Vingrinājumu organizē CERT.LV (Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija) un Nacionālā IT drošības padome. Mācībās piedalīsies Ministru kabineta locekļi, kā arī CERT.LV, Nacionālās IT drošības padomes, valsts drošības iestāžu un citu institūciju eksperti.

CERT.LV darbojas kopš 2011.gada 1.februāra saskaņā ar Informācijas tehnoloģiju drošības likumu un ir atbildīga par informācijas tehnoloģiju drošības veicināšanu Latvijā. CERT.LV tās uzdevumus izpilda Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas pārraudzībā.

Pirmssvētku iepirkšanās laikā Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija (CERT.LV) aicina atcerēties par drošību, lai nenopirktu «kaķi maisā», iepērkoties internetā.

Institūcija izstrādājusi astoņus ieteikumus pirkumu veikšanai internetā, lai aiztaupītu sev un saviem tuvajiem sarūgtinājuma brīžus svētkos.

Pēc speciālistu norādītā, galvenais nosacījums, kas jāievēro pirmssvētku periodā: ja kāds piedāvājums šķiet neticami labs, tad, visdrīzāk, tā ir krāpšana, tāpēc to ieteicams ignorēt.

Drošāk ir iepirkties plaši pazīstamos interneta veikalos, bet, ja tomēr kaut kas ir iepaticies kādā mazāk pazīstamā e-veikalā, ieteicams pārbaudīt internetā pieejamās atsauksmes par šo pārdevēju, iepazīties ar piegādes un preces atgriešanas nosacījumiem, pārliecināties, kā jautājumu gadījumā ar pārdevēju būs iespēja sazināties.

Kiberuzbrukumu skaits Latvijā saglabāsies augsts arī turpmāk, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina.

Viņa norādīja, ka Latvijas kibertelpā jau kopš pagājušā gada pavasara apdraudējuma līmenis ir augsts. "Joprojām ir jābūt ļoti modriem, gan, lai aizsargātos no kaimiņvalstu nedraudzīgi orientētajiem hakeriem, gan arī no komerciāli motivētajiem uzbrukumiem," sacīja Kaškina.

"Cert.lv" vadītāja atzīmēja, ka Latvijai šobrīd praktiski katru nedēļu iet pāri dažādu krāpšanu "viļņi". "Gandrīz katrs ir saņēmis kādu īsziņu, ka ir jāiet uz tiesu, vai arī, ka paciņa nav piegādāta. Diemžēl, bet tas viss veļas mums pāri," teica Kaškina, piebilstot, ka samērā daudz cilvēku iekrīt uz šīm krāpšanas kampaņām, jo tās ir ticamas, tostarp lapas, kas izveidotas, lai izviltu piekļuves datus, ir ļoti labi izstrādātas.

Tallinas tehnoloģiju universitātē veiktais latviešu studenta Arņa Paršova pētījums liecina, ka gandrīz visos gadījumos klientu atpazīšana caur internetbankām ir nedroša un dažos gadījumos pietiktu pat tikai ar sveša cilvēku vārdu un personas kodu, lai jebkurš piekļūtu tikai konkrētam lietotājam domātajai informācijai, vēstīja raidījums Nekā personīga.

Tas norāda, ka pētījumā minētās nepilnības nekādā veidā neattiecas uz pašu internetbanku drošību. To uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija un komisija apliecināja, ka visas operācijas, kas saistītas ar klientu naudas pārskaitījumiem, ir drošas.

Pēdējos gados Latvijā daudzi portāli ļauj lietot elektroniskos pakalpojumus, klientus atpazīstot ar internetbanku palīdzību. Tas notiek tā. Pie datora piesēžas, pieņemsim, Jānis Bērziņš, atver portālu, lai, piemēram, samaksātu par fotoradara pārkāpumu. Portāls pierasa, lai lietotājs apliecina, ka pa tiešām ir Jānis Bērziņš. Ja Bērziņam ir elektroniskā paraksta vai jaunizdotā ID karte, viņš to var izdarīt uzreiz. Bet lielākajai daļai šādu karšu nav. Tāpēc turpat visi elektronisko pakalpojumu piedāvātāji klientu atpazīšanā sadarbojas ar bankām. Bērziņš bankai apstiprina savu personības īstumu, un bankas nosūta portālam apstiprinājumu, ka tas tiešām ir Bērziņš, un viņš var sākt izmantot portāla pakalpojumus.

«Tā ir sen zināma un neskaitāmas reizes piesaukta patiesība, ka uzņēmuma galvenā vērtība ir darbinieki. Palūkojoties no digitālās drošības puses, mēs šo tēzi varam pavērst otrādi – darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums,» informatīvās kampaņas Mirklis pirms klik atklāšanās sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norādīja, ka reti kuram uzņēmumam tiek rīkots apzināts digitāls ārējais uzbrukums, taču netīši apdraudējumi no iekšpuses var gadīties katru dienu – inficēts e-pasta pielikums, kas tiek atvērts darba datorā un izplatās iekštīklā, inficēts ārējo datu nesējs, kas tiek pievienots darba datoram un sabojā to un līdzīgi apdraudējumi. Klasisks piemērs ir pagājušā gada tā saucamais VID vīruss, kas bija mērķēts uz uzņēmumu grāmatvežiem, un diemžēl zināmu daļu auditorijas, kā liecina banku ziņas, arī sasniedza. Tādēļ gudram un piesardzīgam uzņēmējam ir jāiegulda ne tikai jaunu IT aizsargsistēmu un programmu uzstādīšanā, bet arī visu savu darbinieku izglītošanā, lai viņi netīšām nekļūtu par sava uzņēmuma hakeriem, uzskata M.Bičevskis.

Taksometru tiešsaistes pakalpojumu operatora «Yandex.Taxi» lietotne sūta datus uz Krievijas interneta adresēm, piektdien paziņoja Lietuvas Nacionālais kiberdrošības centrs, kas ir pakļauts Aizsardzības ministrijai.

«Veicot analīzi, Nacionālais kiberdrošības centrs konstatēja, ka lietotne pa šifrētu sakaru kanāliem regulāri pieslēdzas un uztur aktīvu savienojumu ar 11 unikālām IP adresēm, no kurām 10 pieder Krievijas Federācijai. Datu nodošana notiek cikliski,» teikts Nacionālā kiberdrošības centra ziņojumā.

Nacionālais kiberdrošības centrs joprojām iesaka Lietuvas iedzīvotājiem neizmantot šo lietotni.

Lietuvas Nacionālais kiberdrošības centrs norādījis, ka «Yandex.Taxi» lietotne pieprasa piekļuvi lielam daudzumam konfidenciālu lietotāju datu un atļaujas ierīces funkciju izmantošanai.

Analīzē secināts, ka lietotne ir kvalitatīva, tā ir labi optimizēta, datu nodošanai tiek izmantoti šifrēti kanāli.

#Aizvadītajā nedēļā AS Swedbank ziņoja, ka turpmāk, ejot tās internetbankā ar aplikācijas Smart-ID palīdzību, vairs neprasīs personas kodu, bet tikai lietotājvārdu. Cert.lv eksperti uzskata, ka papildus paroles ieviešana personas koda vietā drošību nepaaugstinātu.

AS Swedbank izmaiņas, noņemot personas kodu ieiešanai internetbankā, iespējams, tika ieviestas personas datu aizsardzības regulas ietekmē, pieļauj Cert.lv pārstāve Līga Besere.

Viņa skaidro, ka personas kods ir sensitīva informācija un nevajadzētu to lietot tur, kur bez tā var iztikt (nevajadzīga apstrāde rada nevajadzīgus riskus).Izmantojot SmartID, tās lietotājs jau iegūst nepieciešamo drošību. Aplikācija ir konkrētās personas telefonā un, lai tai piekļūtu, ir nepieciešama gan piekļuve iekārtai, gan telefona parole vai PIN kods, kā arī pēc tam ir arī pašas aplikācijas PIN kods.

Cilvēki spēj iegaumēt relatīvi mazu skaitu drošu paroļu, it īpaši, ja tās ir bieži jāmaina. Rezultātā vēl vienas paroles ieviešana drošību nepalielinātu, jo liela daļa, visticamāk, izvēlētos vienkāršas un līdz ar to arī nedrošas paroles, uzskata eksperti.

Sekojot līdzi Lietuvas Nacionālā kiberdrošības centra veiktajai izpētei, Cert.lv Latvijas Aizsardzības ministrijas uzdevumā veikusi neatkarīgu Krievijas kapitāla kompānijas Yandex. Taxi lietotnes ekspertīzi.

Izpētes rezultātā gan Cert.lv, gan Lietuvas Nacionālā kiberdrošības centra speciālisti guvuši apstiprinājumu tam, ka Yandex.Taxi lietotne veic saziņu ar tīkliem Krievijas Federācijā un apmainās ar iegūtajiem datiem.

Kopumā vērtējot Yandex.Taxi lietotni, nav konstatēta funkcionalitāte, kas klaji un rupji pārkāptu ierastās normas. Kaut arī tiek apkopota pietiekami sensitīva informācija, piemēram, pilns uzstādīto lietotņu saraksts, lietotāja telefona numurs, Wi-Fi tīklu piekļuves punkti, informācija par apkārtnē esošiem mobilo sakaru torņiem, SMS, u.c.,- līdzīga funkcionalitāte ir simtiem citu plaši izmantotu lietotņu.

Lai arī Yandex.Taxi gadījums nav viennozīmīgi vērtējams kā ļaunprātīgs no tehniskā viedokļa, šī un jebkura cita programmatūra vai IT pakalpojums, kurā varētu būt jūtama Krievijas ietekme, ir jāvērtē ar augstu piesardzību.

Atjaunota «Swedbank» bankomātu, maksājumu karšu un internetbankas darbība, pavēstīja bankā.

«Bankas darbinieki ir novērsuši traucējumus. Šobrīd atjaunota bankomātu, karšu maksājumu, internetbankas darbība. Sazvanīt var arī Klientu apkalpošanas centru,» sacīja bankā.

Tāpat bankā atzīmēja, ka «līdzīgas ķibeles» tuvākajā laikā nevar atkārtoties, jo tehniskā problēma ir novērsta un atrisināta.

Jau vēstīts, ka ceturtdien pēcpusdienā bija traucēta «Swedbank» pakalpojumu darbība.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas «Cert.lv» pārstāve Līga Besere norādīja, ka «Cert.lv» sistēmā nav konstatēti incidenti, kas mudinātu domāt, ka «Swedbank» noticis kiberuzbrukums.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijā uzsvēra, ka «Swedbank» saskārās ar «tehniskām ķibelēm» bankas sistēmās un tām nav nekādas saistības ar klientu līdzekļu drošību bankā. «Cēlonis nav ārējs uzbrukums. Risinājums jau rasts. Mēs kā uzraugs esam saziņā ar banku un sekojam situācijai, arī CERT ir sadarbības režīmā. Banka klientus operatīvi informē visos saziņas kanālos,» pauda banku uzraugs.