Stenders ziepju ražošanā vissarežģītākais ir radīt pareizo dizainu – ne vien ķermenim, bet arī acīm baudāmas ziepes. Turklāt ziepēm vajadzīgajā apjomā tiek pievienotas dažādas eļļas un krāsvielas, un rezultāts visvairāk ir atkarīgs no ziepju gatavošanas meistara prasmes, iepazīstinot ar ražošanas procesu, stāsta Stenders rāzošanas nodaļas vadītāja Līga Ozoliņa.
Lai ražotu vairāk nekā 30 ziepju veidus, atkarībā no sezonalitātes un pasūtījumu daudzuma Stenders ražotnē strādā no 40 līdz 60 cilvēkiem. Ziepju klāstā atrodamas ziepes ar sūklīti to viducī, kazas piena ziepes, ziepes rozes zieda formā u.c.
Ziepju pārdošana Latvijā no kopējā valstī pārdotā Stenders produkcijas apjoma, kura klāstā ir arī, piemēram, burbuļbumbas, ķermeņa zefīri, dušas želejas un ķermeņa eļļas, veido aptuveni 25%. Tikmēr NVS valstīs ziepes tiek pārdotas aptuveni 17% apjomā no visas produkcijas, bet Āzijā līdz 32% apjomā no kopējā pārdošanas apmēra, atsaucoties uz pērnā gada pārdošanas datiem, Db.lv stāstīja Stenders pārstāve Baiba Čipa-Ziemele.
Gada laikā kopumā tiek pārdoti nepilni 170 tūkstoši kilogramu ziepju.
Runājot par «ejošākajām ziepēm», pircēju mīlētākās ir greipfrūtu-cidoniju, rožu, kazas piena, kā arī dzērveņu ziepes, stāsta L. Ozoliņa, bet absolūtās līderes visos reģionos ir dzērveņu ziepes. Dažādos reģionos populāras ir dažādas ziepes, piemēram, Ķīnas tirgū ļoti iecienītas ir ziepes ar rožu aromātiem. Latvijas pircēji, līdzīgi kā patērētāji citos tirgos, jau vairāku gadu garumā lielākos pārdošanas apjomus nodrošina tieši greipfrūta un dzērveņu ziepēm.
Raksti par tēmu
Ir arī tādas ziepes, kuras pēc kāda laika izņem no apgrozības. «Ir tipiski, ka uzņēmums ievāc atsauksmes no veikaliem, no pārdevējām, uzzinot, ko jautā un domā klienti. Piemēram, pēc klientu pieprasījuma, tika ražotas banānu ziepes, tomēr galu galā tām nebija labi pārdošanas rezultāti, tādēļ pēc laika tās pazuda no veikalu plauktiem. Ir arī citi piemēri, kad, radot jaunu ziepju veidu, no esošā sortimenta tiek izņemtas mazāk pārdotās ziepes,» stāsta L. Ozoliņa, kas Stenders ziepes ražo jau no Stenders uzņēmuma izveidošanas brīža.
Ražošanā sākotnēji valdījusi sezonalitāte, ko visvairāk ietekmējuši Ziemassvētki, taču pašlaik sāk veidoties situācija, kad lieli pasūtījumi sāk veidot savus pieprasījuma «pīķus», kas paralēli Ziemassvētu laikam, sāk spēlēt savu lomu ražošanas noslodzē.
Patlaban lielākie noieta tirgi Stenders ziepēm ir tie, «kur visvairāk veikalu un lielākais tirgus», norāda B. Čipa-Ziemele. Līdz ar to pārdošanas apjoma ziņā eksporta līderos ir Ķīnas un Krievijas tirgus. Eksports nodrošina lielāko daļu Stenders ziepju pārdošanas apjomu, jo no 228 Stenders veikaliem tikai 20 atrodas Latvijā.
Stenders, kas pašlaik ražo daudzus ķermeņa kopšanas produktus, savu darbību sāka ar eksperimentu tirdzniecības centrā, kur tika pārdotas no ārvalstīm ievestas ziepes. «Sākumā cilvēki gāja garām un nesaprata, kas tas ir, jo ziepes iepriekš bija redzētas tikai sagrieztas gabaliņos, bet Stenders to pārdeva, griežot no liela gabala ziepes nost turpat veikalā. Tad sekoja ļoti aktīvs pārdošanas un skaidrošanas darbs. Pārdevēji stāstīja, kas tas ir, un cilvēkiem ziepes tik ļoti iepatikās, ka Ziemassvētkos tika izpirkti tukši plaukti,» atceras L. Ozoliņa. Tad Stenders īpašnieki saprata, ka «šim biznesam ir perspektīva, un lēma, ka vajag ražot pašiem». Tolaik «internets bija pilns ar informāciju par ziepju ražošanu».
Sākumā ražošana notika ļoti mazos apmēros nelielā ražotnē Berģos, un ziepes ražoja bez reaktora – tās tapa katliņos, ūdens peldē, līdzīgi kā konditorejā. Tolaik arī tika eksperimentēts ar ziepju izskatu, ar to, kādas piedevas pievienot utt., stāsta L. Ozoliņa. Pašlaik ražošanas telpu platība ir 1500 m2. «Redzēt, kā uzņēmums izaudzis no darba vienā telpā, kurā gan tiek vārītas ziepes, gan rakstītas pavadzīmes, līdz uzņēmumam, kas izvietots telpās vairākos stāvos, ir ļoti vērtīga pieredze,» viņa stāsta.
Db.lv bija pirmie mediju pārstāvji Stenders vēsturē, kas iepazīstināti ar ražošanas procesu klātienē.