Uzņēmumi "Stena Line" un "Noord Natie Ventspils Terminals" (NNVT) ir parakstījuši līgumu uz 20 gadiem, vienojoties par pastāvīgu prāmju satiksmi no Ventspils brīvostas, informē "Stena Line".

Uzņēmums norāda, ka šim ilgtermiņa līgumam ir būtiska loma, paplašinot "Stena Line" darbību Baltijas jūrā un uzlabojot satiksmi maršrutā starp Ventspili un Nīnashamnu Zviedrijā. 2021.gadā šajā maršrutā sāks kursēt divi lieli RoPax prāmji, par 30% palielinot kravu pārvadājumu apjomu.

"Stena Line" satiksmi starp Ventspili un Nīnashamnu uzsāka 2012.gadā. Kopš tā laika prāmju kustības intensitāte ir divkāršojusies no viena prāmja un 10 reisiem nedēļā uz attiecīgi diviem prāmjiem un 24 reisiem nedēļā.

"Stena Line" nesen paziņoja, ka 2021.gadā plāno paplašināt savu darbību, izmantojot divus modernus RoPax prāmjus un tādējādi palielinot maršruta kravu pārvadājumu apjomu par 30%. Uzņēmums informē, ka jaunie prāmji "Stena Scandica" un "Stena Baltica" arī pasažieriem piedāvās lielākas ērtības. Prāmji tiks aprīkoti ar tādām ilgtspējīgām tehnoloģijām kā hibrīdām izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtām un balasta ūdens attīrīšanas sistēmām, kā arī ar dažādiem degvielas efektivitātes uzlabojumiem.

Zviedrijas prāmju kompānija "Stena Line" iegādājusies prāmju un ro-ro jeb "roll on/roll off" kravu termināļa darbību Ventspils ostā, tādējādi turpinot paplašināšanos Baltijas jūrā, informēja uzņēmumā.

Prāmju un ro-ro kravu termināļa darbības Ventspils ostā iegādei vēl nepieciešams konkurences uzrauga apstiprinājums.

Detalizēta informācija par darījumu netiek publiskota.

Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa skaidroja, ka 8.maijā Ventspils brīvostas pārvalde noslēdza ilgtermiņa nomas līgumu par universālā termināļa teritorijas un infrastruktūras nomu ar AS "Ventspils Stevedoring Company". Vienlaicīgi tika pārtraukts nomas līgums ar SIA "Noord Natie Ventspils Terminals".

Šajā terminālī jau ilgstoši tiek apkalpoti "Stena Line" prāmji, un kuģošanas kompānijas paziņojums par termināļa tiesību (proti AS "Ventspils Stevedoring Company") iegādi ir kompānijas balsojums par sadarbības turpināšanu augstākajā līmenī.

Prāmju satiksmes uzņēmums "Stena Line" paziņojis par savas darbības paplašināšanu un nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā. Nākamajā gadā pašreizējie kuģi maršrutā Nīnashamna-Ventspils tiks aizstāti ar diviem pagarinātiem RoPax prāmjiem – "Stena Lagan" un "Stena Mersey", informē uzņēmums.

"Stena Line" norāda, ka jaunie prāmji paplašinās piedāvājumu gan pasažieriem, gan ļaus par 30 procentiem palielināt kravu pārvadājumu apjomu šajā maršrutā.

Prāmji, kuru garums būs 222 m, nodrošinās vairāk vietas pasažieriem un spēs uzņemt uz klāja vairāk kravu vienību. Interjers būs atbilstošs pazīstamajam skandināvu dizainam. Prāmjos būs jaunas kajīšu kategorijas, kuģa veikals, atpūtas vietas ar guļamkrēsliem un daudz citu telpu, to skaitā divi restorāni, bārs, kafejnīca un ārējais klājs. Kajīšu skaits būs gandrīz divreiz lielāks nekā šobrīd – tiks nodrošinātas 764 gultasvietas.

"Ir pieaudzis pieprasījums no mūsu klientiem Baltijas jūras reģionā. Tagad mēs nostiprinām savu pozīciju reģionā, paplašinot piedāvājumu ar jauniem, moderniem kuģiem un lielāku ietilpību," stāsta Niklass Martensons (Niclas Mårtensson) "Stena Line" izpilddirektors.

Prāmju operatora Stena Line darbības stratēģija nākamgad ir vērsta uz to, lai pielāgotos sēra direktīvas radītajām tirgus izmaiņām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pārmaiņu laikā uzņēmums saviem klientiem sola nodrošināt stabilitāti, tomēr direktīvas ietekmē izmaksu pieaugumu novērst nevar. «Skatoties no ekonomikas perspektīvas, šis ir visnegatīvāk vērtējamais politiskais lēmums kopš tax free zonu atcelšanas,» uzskata Stena Line grupas direktors Karls Johans Hagmanis. Viņš atzīst, ka vides aizsardzība ir būtiska, taču noteikumiem jābūt vienādiem visiem tirgus spēlētājiem, turklāt ar uzņēmējiem un klientiem pieņemamām likmēm. «Diemžēl sēra emisiju samazināšanas regula nav šis gadījums,» savu viedokli pauž K.J.Hagmanis.

Paplašinās tīklu

Baltijas jūras floti papildinās jauns prāmis, informē kuģniecības kompānijā Stena Line.

Sākotnēji 186 metrus garais Visentini RoPax prāmis Stena Livia aprīļa vidū piebiedrosies prāmim Stena Flavia un kursēs maršrutā Nīnashamna-Ventspils. Vēlāk šī gada laikā, abi prāmji tiks novirzīti maršrutā Trāveminde-Liepāja, palielinot kapacitāti šajā maršrutā par 40%, un un saīsinot arī pārbrauciena laiku no 27 uz 20 stundām.

Stena Line 2021. gadā paplašina savu darbību Baltijas jūrā, abus prāmju maršrutus no Latvijas uz Zviedriju un Vāciju papildinot ar moderniem RoPax prāmjiem. Stena Line prāmji maršrutos Nīnashamna-Ventspils un Trāveminde-Liepāja sāka kursēt 2012. gadā. Šobrīd tie veido nozīmīgu Eiropas loģistikas tīkla daļu, savienojot Baltijas valstis, Krieviju un NVS valstis ar Vāciju un Zviedriju, kā arī ar pārējo Eiropu.

Zviedrijas prāmju kompānija Stena Line šogad maršrutā starp Ventspili Latvijā un Nīnashamnu Zviedrijā norīkos divus jaunus, lielus un modernus prāmjus.

Pirmais no tiem – Stena Scandica Nīnashamnas ostā ieradās 27. jūlijā, veicot savu pirmo nakts reisu no Ventspils.

Jaunajā prāmī ir par 70 % palielināta pasažieru salona ietilpība salīdzinājumā ar esošajiem kuģiem, kā arī gandrīz par 30 % lielāka kravas ietilpība, turklāt tiek nodrošināti apstākļi patīkamai laika pavadīšanai, ceļojot pa Baltijas jūru.

“Mēs gandrīz desmit gadus pārvadājam pasažierus un kravas Baltijas jūras reģionā. Šajā laikā ik gadu esam piedzīvojuši spēcīgu izaugsmi. Turklāt, salīdzinot ar 2012. gadu, mēs esam vairāk nekā divas reizes paplašinājuši savu darbību – sākām ar vienu kuģi un 10 reisiem nedēļā, un tagad divi kuģi veic 24 reisus nedēļā. Šo paplašināšanos veicina mūsu klientu pieaugošais pieprasījums pēc jūras braucieniem Baltijas jūrā un papildu kravas ietilpības,” saka Johans Edelmans (Johan Edelman), tirdzniecības direktors Baltijas jūras ziemeļu reģionā.

Zviedru prāmju uzņēmums Stena Line šodien oficiāli atklājis jaunu kravas pārvadājumu maršrutu Dublina–Liverpūle (Bērkenheda).

Plānots, ka jaunā maršruta atklāšana vēl vairāk palielinās uzņēmuma kravu pārvadājumu apjomu pēc rekordlielā kravu apjoma, kas tika sasniegts 2023. gadā.

Pirmais prāmis jaunajā maršrutā devās ceļā no Dublinas ostas 5. termināļa šorīt plkst. 6.30. Prāmis izbrauks no Dublinas katru dienu no rīta un dosies atpakaļceļā no Bērkenhedas 12 Quays termināļa vakarā. Šis būs jau septītais Stena Line maršruts Īrijas jūras reģionā līdztekus maršrutiem Belfāsta–Kērnraina, Belfāsta–Heišema, Belfāsta–Liverpūle, Dublina–Holiheda, Roslēra–Fišgārda un Roslēra–Šerbūra.

Pašlaik jaunajā maršrutā Dublina–Liverpūle kursēs prāmis Stena Horizon, taču uzņēmums apsver iespēju pastāvīgi norīkot maršrutā prāmi, kas paredzēts tikai kravu pārvadāšanai. Jaunais maršruts sniegs klientiem, kuri izmanto kravas pārvadājumu pakalpojumus abos Īrijas jūras krastos, vēl efektīvāku un uzticamāku transporta pakalpojumu izvēles iespēju starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

Prāmju operators "Stena Line" testē jaunu mākslīgā intelekta ceļojumu optimizācijas sistēmu maršrutā starp Liepāju un Trāvemindes ostu Vācijā, informē "Stena Line" pārstāvji.

"Stena Line", izmantojot mākslīgo intelektu, plāno ievērojami samazināt degvielas patēriņu. Paredzēts, ka uzņēmuma jaunā ceļojumu optimizācijas sistēma palīdzēs efektīvāk optimizēt prāmja funkcijas, rezultātā samazinot degvielas patēriņu līdz 5%.

Tostarp mākslīgais intelekts palīdz optimizēt kuģa ekspluatāciju, jo precīzi analizē dažādus kuģa pārvietošanos ietekmējošus faktorus, piemēram, vēju, viļņu augstumu un ūdens dziļumu reisa laikā, tādējādi nodrošinot pareizu un energoefektīvu jaudas izvadi, norāda "Stena Line".

Kā skaidro uzņēmumā, šos datus apkopo reāllaikā un apstrādā ar mākslīgā intelekta algoritmu palīdzību, tādējādi samazinot degvielas patēriņu un uzlabojot darbības stratēģijas īstenošanu.

Prāmju operators "Stena Line" uzsāks jaunu, uz kravu pārvadājumiem orientētu maršrutu starp Latviju, Zviedriju un Vāciju, jau esošajā maršrutā Liepāja - Trāveminde pievienojot piestāšanu Kārlskrūnas ostā.

Prāmju operators "Stena Line" nodrošina kravu un pasažieru pārvadājumus septiņos maršrutos Baltijas jūrā. Sākot ar 13.augustu, kā papildpakalpojums kravu pārvadātājiem tiks piedāvāts reiss maršrutā Liepāja-Trāveminde ar piestāšanu Kārlskrūnas ostā, tā nodrošinot plašākas tirdzniecības un transporta iespējas starp Baltijas valstīm un Skandināvijas dienvidu daļu.

"Mēs novērojam pieprasījuma pieaugumu pēc jūras pārvadājumiem Baltijas reģionā. Mūsu mērķis ir nākotnē palielināt arī reisu skaitu un kapacitāti," saka Ēriks Tulins (Erik Thulin), Baltijas jūras ziemeļu reģiona vadītājs.

Maršrutā no Liepājas uz Trāvemindi zem dāņu karoga kursē divi RoPax kuģi "Stena Gothica" un "Urd" – abi ir 171 metru gari un ar 1600 līnijmetru ietilpību. Sākotnēji piestāšana Kārlskrūnas ostā būs tikai ceturtdienas vakarā - vienā virzienā no Liepājas uz Trāvemindi.

Aktivizējoties kravu plūsmai dienvidu – ziemeļu virzienā, prāmju operators Stena Line pārkārto prāmju loģistiku, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izmaiņas kravas un pasažieru prāmju maršrutos, ko Stena Line piedāvā no Liepājas un Ventspils, nozīmē jaudu pārdali, palielinot to virzienā uz Zviedriju (Nīneshamni) un samazinot uz Vāciju (Travemindi). Maršruts Liepāja – Nīneshamne papildus ieguvis 4000 līnijmetru ietilpību nedēļā, nomainot līdz šim kursējošo prāmi Urd pret modernāko un komfortablāko Stena Flavia.

Tirgus mainās

Prāmis Urd turpmāk tiks izmantots maršrutā Liepāja – Traveminde (Vācija). Izmaiņas veiktas, reaģējot uz tirgus konjunktūru, skaidro Stena Line komercdirektora pienākumu izpildītājs Oskars Osis. «Redzot to, ka kravu plūsma starp Skandināviju un Baltiju attīstās stipri aktīvāk, nekā tas notiek starp Eiropu un Baltiju, tika pieņemts lēmums nedaudz samazināt kapacitāti uz Vāciju un palielināt uz Zviedriju,» viņš skaidro. Arī šā gada pirmajā ceturksnī pārvadāto kravu vienību skaits pieaudzis par 20% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Līnija tiek pozicionēta kā savienojums starp Latviju un Zviedriju, līdz ar to prāmis Stena Flavia ienāks ne tikai Liepājas, bet arī Ventspils ostā. Tas joprojām kursēs arī no Ventspils uz Travemindi, taču samazināts ir kursēšanas biežums. Šādi prāmju kustību organizē ļoti maz operatoru, atzīst O. Osis. Skandināvijas un Baltijas tirgus ir mazāk atkarīgs no tranzīta kravām, bet orientēti uz vietējām kravām, skaidro Stena Line pārstāvis. To apstiprina arī prāmju apkalpotājas, Liepājas ostas komercsabiedrības Terrabalt termināla vadītājs Andris Ivanovs. Pēc viņa teiktā, virzienā no Liepājas kravu struktūrā dominē zāģmateriāli, savukārt pretējā virzienā ceļo lietotas automašīnas. Katrā braucienā ir vismaz 10 automašīnu treileri, tostarp no Igaunijas un Lietuvas. Tāpat tiek sūtītas dažādas iekārtas, lauksaimniecības tehnika. Ievērojami samazinājušās kravas, kas iepriekš tika sūtītas uz Krieviju un Kazahstānu, galvenokārt valūtas svārstību dēļ.

No Liepājas uz Zviedrijas pilsētu Nīneshamnu sāks kursēt prāmis Stena Flavia, kurš šobrīd apkalpo Stena Line maršrutu no Ventspils uz Vāciju un Zviedriju. Papildu sagaidāmas izmaiņas kursēšanas grafikā starp Latviju un Zviedriju, atjaunojot 8 atiešanas nedēļā katrā virzienā, tā palielinot pakalpojuma kapacitāti, liecina medijiem sniegtā informācija.

Izmaiņas stāsies spēkā 2015. gada 12. aprīlī.

Ro-pax tipa prāmis Stena Flavia ir būvēts 2008. gadā, tā ietilpība ir 2300 kravu līnijmetri, 200 pasažieru auto un 830 pasažieru vietas, un kopš 2010. gada tas kursē no Ventspils uz Travemindi (Vāciju). Stena Flavia aizvietos prāmi URD, kas līdz šim kursēja no Liepājas uz Nīneshamnu. Turpmāk URD tiks izmantots maršrutā Liepāja – Traveminde (Vācija).

«Mēs tuvojamies jau agrāk izvirzītajam mērķim: ieviest divus identiskus prāmjus, kas būtu vienlīdz piemēroti kā kravu pārvadāšanai, tā pasažieru ērtībām,» tā Tonijs Mikelsens, Baltijas jūras maršrutu direktors.

Turpinot paplašināt savu darbību Baltijas jūrā un investējot apmēram 200 miljonus eiro, Zviedrijas prāmju kompānija Stena Line 2022. gadā Ventspils‒Nīnashamna maršrutā norīkos divus jaunus prāmjus.

E-Flexer tipa prāmji būs 240 metru gari, tajos būs 263 kajītes, 1200 pasažieru ietilpība, 3600 līnijmetru kravu vienībām, kas ļaus palielināt kravas ietilpību par 25% un pasažieru salona ietilpību par 33%.

Jaunie kuģi piedāvās pasažieriem jaunas iespējas Ventspils–Nīnashamna maršrutā, kas ir īsākais ceļš starp Baltiju un Skandināviju.

Šobrīd notiek prāmju būvēšana kuģu būvētavā CMI Jinling Veihajā, Ķīnā.

Kopumā divu jaunu prāmju iegādē Stena Line investējusi apmēram 200 miljonus eiro. “Mēs turpinām augt kopā ar mūsu klientiem, nostiprinot savas pozīcijas un floti visā Baltijas jūrā. Reģionā joprojām palielinās pieprasījums pēc lielākām jaudām, jo paplašinās kravu pārvadājumu klientu loks, un arī pasažieri pandēmijas laikā izvēlas ceļošanu ar prāmi kā drošu transporta veidu. Šie lielie, modernie un degvielas patēriņa ziņā ekonomiskie nākamās paaudzes kuģi ir mūsu flotes modernizācijas un arī ilgtspējīgas kuģniecības attīstības flagmaņi,” sacīja Stena Line Group izpilddirektors Niklass Mortensons (Niclas Mårtensson).

Prāmju operatoram Stena Line izdevies sasniegt īsāko tranzīta laiku jaunā konteineru vilciena Jivu-Rīga kravas piegādei uz Skandināviju.

Pirmais vilciens maršrutā Jivu-Zabaikaļska-Rīga galapunktā ieradās sestdien, 5.novembrī, jeb 13 dienas no brīža, kad tas izbrauca no Ķīnas, tādējādi apliecinot, ka šis ir ātrākais sauszemes koridors kravām uz Skandināviju, un to izdevies īstenot, pateicoties prāmju kompānijai Stena Line, kas piedāvā prāmju maršrutu no Ventspils uz Nīneshamnu.

Kompānijas piedāvāto prāmju reisu biežums pašreiz ir deviņas reizes nedēļā, taču nākamajā gadā tiek plānots kapacitāti palielināt par 30%. Tādējādi 17 dienu laikā no brīža, kad krava pametīs Ķīnu, to būs iespējams nogādāt galvenajos patēriņa centros Skandināvijā (Oslo/Stokholmu/Gēteborgu). Tas ir jaunums steidzamiem, bet vērtīgiem sūtījumiem transporta pasaulē.

Prāmju kompānija Stena Line paziņojusi par turpmāku savas darbības paplašināšanu maršrutā Traveminde-Liepāja.

No nākamā gada pašreizējos kuģus aizstās ar diviem moderniem RoPax kuģiem, kas ļaus par 40 procentu palielināt kravu ietilpību, saīsinās šķērsošanas laiku no 27 līdz 20 stundām un piedāvās fiksētu grafiku ar 12 reisiem nedēļā.

Maršrutā starp Trāvemindi un Liepāju pašlaik pārvadājumus veic divi viena modeļa prāmji "Stena Gothica" un "Urd". 2021.gadā to vietā stāsies divi moderni RoPax prāmji, kuru nosaukumus Stena Line pagaidām nav atklājis.

Atbildīgais par kompānijas Latvijas maršrutiem Johans Edelmans norāda, ka plānotie uzlabojumi ir atbilstoši klientu pieprasījuma pieaugumam Baltijas jūras reģionā. Savukārt Stena Line Baltijas jūras Kravu pārvadājumu nodaļas vadītājs Oskars Osis uzsver, ka šādā veidā tiks uzlaboti prāmju kravu pārvadājumu pakalpojumi klientiem un veicinās dažādus kombinētos pārvadājumu risinājumus. Jaunie prāmji palielinās pasažieru ērtības un būs pieejams lielāks kajīšu skaitu.

Uz Ventspils un Liepājas ostām savienojumus ar Zviedriju un Vāciju nodrošinošā zviedru kuģniecība Stena Line gan rēķinās ar citiem pārvadājumu maršrutiem un transporta veidiem nākotnē, taču par draudu savam biznesam tos neuzskata.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Stena Line (SL) kravu pārdošanas direktoru Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis.

Kā iespējamā arktiskā ceļa attīstība var ietekmēt SL darbību?

Arktiskais ceļš, protams, ir konkurētspējīgs ar dienvidu maršrutu attāluma dēļ. Taču gan tagad, gan nākotnē, pat izkūstot ledājiem, tas ir nesalīdzināmi sarežģītāks. Pie noteiktiem apstākļiem tam gan ir nākotne. Tas, ka Krievija attīsta šīs ziemeļu teritorijas, kas pēc Padomju Savienības sabrukuma netika izmantotas, un būvē tur militārās bāzes, nenotiek tāpat vien. Šī reģiona resursi aizvien nav apgūti. Šobrīd no Āzijas līdz Eiropai konteiners pa jūru tiek vests ap 45 dienas, pa dzelzceļu aptuveni 15 dienas. Jautājums, cik ātri un kvalitatīvi to var izdarīt pa ziemeļu koridoru. Ja cenas ziņā tas būs konkurētspējīgs ar vilcienu, grūti pateikt, kas attīstīsies vairāk. SL darbību Baltijas jūrā gan tas daudz neietekmēs.

Vairākos Ventspils brīvostas termināļos vērojams apjomu kritums, taču atsevišķas kravu grupas apkalpojošie komersanti saglabā līdzšinējo apgrozījumu vai pat to kāpina, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš darbības sākšanas 2000. gadā termināļa darbība ir nostabilizējusies, sarunā ar DB norāda Noord Natie Ventspils terminals (NNVT) komercdaļas vadītājs Artis Šenkevics. Sākotnēji bijusi neziņa par nākotni, kravu trūkums, mazāki kravu apjomi nekā plānots, taču pēc krīzes situācija nostabilizējusies un lielie, pastāvīgie klienti saglabājušies. Tāpat nav mainījušies trīs pamatdarbības virzieni. Proti, prāmju kravas, konteineri, ģenerālās kravas. Līdz ar apaļkoksnes un šķeldas kravu pārcelšanos (uz Ventplac sauskravu termināli Ventas otrā krastā) atbrīvojusies sešus hektārus liela teritorija, kuru iespējams piedāvāt jauniem klientiem ar projektu kravām ar pagarinātu to bezmaksas glabāšanu. Pirmajā pusgadā terminālī vērojams 15% kravu apgrozījuma kāpums, tā liecina Ventspils brīvostas pārvaldes dati.

Zviedrijas prāmju kompānija "Stena Line" noslēgusi līgumu par 49% akciju iegādi Marokas prāmju satiksmes uzņēmumā "Africa Morocco Link" (AML), informēja "Stena Line" pārstāvji.

AML galvenais birojs atrodas Tanžerā, un uzņēmums nodrošina prāmju satiksmi ar Spāniju. Maršrutā Tanžera-Alhesirasa, kas paredzēts kravu pārvadājumiem un tūrismam, kursē prāmji "Morocco Star" un "Morocco Sun". Savukārt šovasar uzņēmums atklās jaunu ātrgaitas maršrutu starp Tanžeru un Tarifu, kurā ar prāmi "Highspeed 3" plānots pārvadāt pasažierus un automobiļus.

“Mēs pastāvīgi meklējam veidus, kā paplašināt komercdarbību un rast jaunas iespējas, lai veicinātu uzņēmuma izaugsmi un spētu piemēroties mainīgajiem apstākļiem. Gibraltāra šaurumam ir stratēģiska nozīme pasažieru pārvadājumos starp Eiropu un Āfriku. Paredzam, ka tuvākajos gados Marokas rūpniecības un starptautiskās tirdzniecības izaugsmes ietekmē kravas pārvadājumu apjoms šajā reģionā, visdrīzāk, palielināsies,” norāda "Stena Line" izpilddirektors Niklass Mortensons.

Stena Line liks jaunākus prāmjus; mudinās uz bezpavadības pārvadājumiem

To Dienas Biznesam norāda zviedru kompānijas Stena Line (SL) kravu pārdošanas direktors Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis.

Vai Latvijas virzienā jums ir kāda konkurence, neesat kā monopolisti?

Konkurenti prāmju biznesā ir līdzvērtīgi spēlētāji. Nevar saukt par konkurentu sauszemes pārvadājumus Rietumeiropas virzienā. Par konkurentiem šajā reģionā uzskatu DFDS Seaways, Tallink un Transfennica Rietumeiropas un Skandināvijas pārvadājumos no Klaipēdas, Rīgas un Paldiskiem. SL no Lietuvas un Igaunijas pārvadājumus neveic. Pārvadājumus Skandināvijas virzienā (Ventspils‒Nīneshamna) izmanto Latvijas un Lietuvas klienti. Tā kā Lietuvas tirgus ir lielāks, ap 65% no šiem klientiem ir Lietuvas pārvadātāji. Savienojumā ar Rietumeiropu (Liepāja‒Trāveminde) lielākais pārvadātāju segments – ap 65% ‒ ir igauņi ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, jo Igaunijas šoferis, nostrādājot vienu maiņu, var ievērot darba un atpūtas režīmu, pēc tam piegādāt kravu Rietumeiropai.

Stena, kam iepriekš piederēja 75 % transporta un loģistikas uzņēmuma NTEX daļu, ir iegādājusies vēl 25 % daļu, kļūstot par uzņēmuma vienīgo īpašnieku.

NTEX ir viens no Zviedrijas plašāk izvērstajiem transporta uzņēmumiem ar 20 birojiem 12 Eiropas valstīs, vairāk nekā 1000 darbiniekiem un aptuveni 4 miljardu Zviedrijas kronu apgrozījumu. Uzņēmumam pieder un tas nomā aptuveni 1500 kravas automašīnu, tam ir 16 termināļi un noliktavas. “NTEX ir lielisks uzņēmums, kurš ir nostiprinājis savas pozīcijas gan transporta, gan loģistikas jomā un saviem klientiem var piedāvāt virkni risinājumu,” norāda Stena Line izpilddirektors un NTEX valdes priekšsēdētājs Niklass Mortensons (Niclas Mårtensson).

2020. gadā Stena kļuva par NTEX kontrolpaketes īpašnieku, taču tagad ir uzņēmuma vienīgais īpašnieks. “Galvenais iegādes iemesls ir vēlme labāk izprast, kā lielie transporta uzņēmumi darbojas dažādos tirgos. Būdami uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, mēs labāk izprotam savus klientus un tirgus virzību, kas ļauj mums optimizēt Stena produktu klāstu,” stāsta Niklass Mortensons.

Dānijas vēstnieka Latvijā Hana Braska (Hans Brask) un Rīgas brīvostas pārvaldnieka Anša Zeltiņa tikšanās laikā apspriesta iespēja atklāt jaunu kravu un pasažieru prāmju līniju starp Dāniju un Rīgu, pavēstīja Rīgas brīvostas pārstāve Vita Gerharde.

Viņa informēja, ka Dānijas vēstnieks trešdien, 9.augustā, bija ieradies vizītē Rīgas brīvostas pārvaldē. Vizītes galvenais mērķis bija iepazīšanās ar Rīgas brīvostas jauno pārvaldnieku.

Tikšanās laikā Dānijas vēstnieks tika iepazīstināts ar Rīga ostas attīstības rādītājiem, jaunajiem projektiem un investīciju iespējām. Tostarp Zeltiņš apliecināja, ka Dānija jau pašreiz ir nozīmīgs Rīgas ostas sadarbības partneris, bet situācijā, kad jauni kravu tirgi un jauni investīciju projekti Rīgas ostai ir vitāli nozīmīgi, Rīgas brīvostas pārvalde ir ieinteresēta vēl ciešākā sadarbībā ar Dānijas ostām, loģistikas nozares komersantiem un institūcijām.

Savukārt vēstnieks atzīmējis Rīgas ostas pakalpojumu kvalitāti. Tāpat arī vēstnieks informēja, ka drīzumā ir sagaidāma liela Dānijas uzņēmēju vizīte Latvijā, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir stiprināt Dānijas-Latvijas sadarbību un atrast jaunas iespējas tieši transporta, loģistikas un kravu pārvadājumu jomā.

Pēc gadu ilgas sagatavošanās VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) un uzņēmums Stena Line kopīgi atklāja pirmo “Zaļo pārmiju” Latvijā.

Proti, uz īpaši pielāgotas dzelzceļa vagona platformas tika uzcelta smagās automašīnas piekabe, tā atklājot smago automašīnu piekabju pārvadājumus pa dzelzceļu.

“Šāds projekts nebūtu jaunums Eiropas savienībā kopumā, jo šādi pārvadājumi vecajās Savienības valstīs notiek un kļūst aizvien populārāki. Latvijā šis ir pirmais projekts, kura mērķis ir gan samazināt CO2 izmešus, jo zināms, ka dzelzceļa pārvadājumi no šāda aspekta ir ekoloģiskāki, gan samazināt Latvijas autoceļu noslodzi, kā arī risināt darbaspēka trūkumu. Nav jau noslēpums, ka šoferu trūkst un šī ir iespēja problēmu risināt,” projekta atklāšanā pie Rīgas ostas Centrālā termināla Eksporta ielā sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Prāmju un konteineru līnijas gatavas jebkuram Brexit scenārijam

To Dienas Biznesam norāda Latvijā strādājošo kuģniecību pārstāvji.

Šobrīd skaidrs ir vien tas, ka jābūt gataviem situācijai, kad vienošanās nav panākta, norāda zviedru prāmju operatora Stena Line kravu pārdošanas direktors Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis. Viņa pārstāvētā kompānija palīdz saviem klientiem ar papildu informāciju, tostarp par Portbase informācijas apmaiņas sistēmu, lai kravu nosūtītāji varētu labāk sagatavoties gaidāmajām izmaiņām procedūrās ostās Nīderlandē, Anglijā un Īrijā, kur Stena Line ir regulāri savienojumi. Prāmju līnija gan nav muitas brokeris, un arī kādu konkrētu šīs jomas pakalpojumu sniedzēju nelobē, līdz ar ko lielākais darba apjoms dokumentu sagatavošanā gulstas uz autopārvadātājiem un ekspeditoriem. Pēc viņa teiktā, nekādas izmaiņas prāmju grafikos vai cenās saistībā ar Brexit nav gaidāmas ne Baltijas jūras, ne Ziemeļjūras, ne Īrijas jūras maršrutos. Taču satiksmes sastrēgumi saistībā ar papildu procedūrām varētu būt sagaidāmi, līdz ar to Holandes ostās tiek paplašinātas automašīnu stāvvietas.

Vadot uzņēmumu Krievijā, Tauriņa pārziņā būs visu veidu pārvadājumi un noliktavu saimniecība

Līdzšinējais Stena Line Freight vadītājs Baltijā, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš izlēmis pamest Stena Line, lai uzsāktu darbu vācu kompānijas Schenker birojā Maskavā, liecina zviedru kuģniecības informācija. Arī pats A. Tauriņš apstiprina, ka no pirmdienas uzsāks darbu Krievijas DB Schenker vadītāja amatā.

Krievijas a/s Schenker ietilpst DB Schenker, kas ir vācu kompānijas Deutsche Bahn transporta un loģistikas daļa. Viņa pārziņā cita starpā būs gan aviācijas, gan jūras, gan sauszemes pārvadājumi, kā arī noliktavu saimniecība, liecina Schenker.com dati.

Faktiski šī ir A. Tauriņa atgriešanās Schneker sistēmā, jo pirms Stena Line piedāvājuma pieņemšanas 2013. gada janvārī viņš Schenker jau bija nostrādājis 17 gadus, aiziešanas brīdī būdams SIA Schenker vadītājs un kā DB Scheker Rail dzelzceļa pārvadājumu vadītājs Baltijas valstīs.

Zviedrijas prāmju kompānija Stena Line nostiprina savas pozīcijas un paplašina pakalpojumus Baltijas jūras reģionā, šogad maršrutā starp Ventspili Latvijā un Nīnashamnu Zviedrijā norīkojot divus jaunus prāmjus, informē uzņēmums.

Pirmais no tiem Stena Scandica ieradās Ventspils ostā otrdien, 29. jūnijā, un ir gatavs pirmajam reisam, kas notiks piektdien, 2. jūlijā. Prāmī ir par 70% palielināta pasažieru salona ietilpība salīdzinājumā ar esošajiem kuģiem, kā arī gandrīz par trešdaļu lielāka kravas ietilpība.

Jaunais prāmis Stena Scandica ir 222 m garš, un tas ir par 30% lielāks nekā esošie prāmji šajā maršrutā. Tā salona ietilpība, salīdzinot ar esošajiem prāmjiem, ir par 70% lielāka. Uz kuģa ir restorāns un bārs ar panorāmas skatu uz jūru, kā arī izklaides iespējas gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Ventspils‒Nīnashamna ir īsākais maršruts starp Baltiju un Skandināviju.

Lai sakārtotu infrastruktūru prāmju apkalpošanai un palielinātu kapacitāti, stividorkompānija Terrabalt savā teritorijā Liepājas ostā īsteno vērienīgu rekonstrukciju. Līdzšinējos apstākļos darbības jaudu palielināt būtu sarežģīti, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš.

Terrabalt galvenais darbības virziens ir prāmju satiksmes apkalpošana. Šobrīd reisus uz Vācijas pilsētu Travemindi piecas reizes nedēļā nodrošina operators Stena Line. Sākotnēji prāmis no Liepājas uz Vāciju kursēja divas reizes nedēļā, vienu – uz Zviedriju. «Stena Line izmainīja darbības stratēģiju un tagad katrā pilsētā attīsta vienu līniju. No Ventspils vairs nekursē prāmis uz Vāciju, bet no Liepājas – uz Zviedriju,» stāsta Ā. Ozoliņš. «Kā būs turpmāk, grūti pateikt. Skaidrs, ka mūs arī interesē Zviedrija.»

Novērojumi rāda, ka kravu šai virzienā būtu pietiekami daudz. «Tomēr tā nav mūsu izvēle. Mums ir jāsakārto infrastruktūra un jāpiedāvā operatoriem,» norāda Terrabalt valdes priekšsēdētājs. Tādēļ uzņēmuma teritorijā notiek vērienīga rekonstrukcija, ko plānots pabeigt oktobrī. Ceļu sakārtošanai un izbūvei, videonovērošanas iekārtām, lielākai publiskajai teritorijai, stāvlaukumam atvēlētas aptuveni 0,5 milj. eiro lielas investīcijas. Paralēli vērienīgu projektu īsteno arī Liepājas SEZ, rekonstruējot piegulošos ceļus.