Izrādās, prostitūtas ir aizsargātas ar konvenciju, jo ir seksuāli izmantotas un attiecīgie orgāni atsakās sniegt jebkādu informāciju. Rezultātā ir tā, ka vai nu Latvijā ir 200 prostitūtas, kā to saka oficiālie reģistri, vai ir 4000, kā var atrast medijos, atzina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes Makroekonomiskās statistikas departamenta direktore Dace Tomase.Viņa lēsa, ka statistikas pārvaldes darbinieki tad dažādi rēķina, visas iespējamās prostitūtu darbības, cik par to vai citu jāmaksā, piem., par viesnīcu un cik suteneram – viss, kas varētu būt, bet starpība var būt «vairākās reizēs».«Būtībā mūsu darbinieki meklē visās iespējamās vietas, kur var ko atrast – pat apmeklē iepazīšanās portālus. Es nepārspīlēju,» tā D. Tomase.Pagaidām statistikas pārskatos iekļauta t.s. neuztvertās (t.sk. statistikā aptvertie ēnu ekonomikas sektori) ekonomikas daļa, kas 2008. gadā veidoja aptuveni 12% no IKP, kas ir vairāk nekā pirms gada (8,7%). Tostarp tā varētu būt radusies dažādu reģistru nepilnību dēļ vai nepietiekošas iesniegtās informācijas kvalitātes dēļ. «Paliek daļa pretlikumīgie darbības veidi – narkotiku tirdzniecība, ļaunprātīga cigarešu kontrabanda, prostitūcija, pagrīdes azartspēles, kas patlaban Latvijas statistiskā IKP aprēķinos netiek ietverts, bet esam veikuši pētījumus un esam mēģinājuši noskaidrot apjomus, kas jāliek klāt. Paredzams, ka tos varētu pievienot 2011.gada septembrī, publicējot datus par IKP. Tiesa, diez vai tas IKP palielinās par ārkārtīgi būtisku ciparu,» tā D. Tomase.Tikmēr informācijas iegūšanās ziņā par narkobiznesu, arī kontrabandas cigaretēm, ir normāla sadarbība ar attiecīgām institūcijām. «Jebkurā gadījumā – ja arī tiek konfiscētas miljoniem cigaretes, ne visas iekļaus IKP pievienotajā vērtībā, bet tikai tā daļa, kas salīdzināma ar kopējo pievienoto vērtību,» tā D. Tomase.Jautāta, kas statistikas pārvaldei kopumā tiek prasīts saistībā ar ēnu ekonomikas apkarošanas programmu, D. Tomase atzina: prezentācija. Viņa norādīja, ka jebkurā gadījumā jāapzinās, ka statistika ir lieta ar konfidencialitātes zīmogu, jo, ja «mēs izpaudīsim informāciju, kas tiek lietota mērķu sasniegšanai, varam vairs nevienu ciparu nedabūt». Proti, lai gan viss ir aprēķins jebkurā gadījumā, tomēr tam nevajadzētu kalpot regresīvajām organizācijām par pamatu tam, lai tās skrietu pa visiem uzņēmumiem un stāstītu: «lūk, statistikas pārvalde teica, ka jums te ēnu ekonomika».