Televīzijā diskusija. Vajadzētu runāt par valsts ekonomiku, politiķi runā par sevi. Par to, ko piedāvājuši, bet citi noraidījuši. Par to, ko grasās darīt un jau mēģinājuši paveikt.

Pārsvarā kādu sociālu grupu (pensionāri, skolēni, vecāki, cilvēki ar invaliditāti u.tml.), ne valsts kopumā interesēs. Birst svešvārdiem piesātinātas, bet būtībā tukšas frāzes, saukļi, ko varētu rakstīt plakātos, bet ko nevar lietot kā degvielu ekonomikai.

Valdības sēde. Atkal būtu jārunā par esošo situāciju, par cēloņiem Latvijas atpalicībai IKP un citos rādītājos no Lietuvas un Igaunijas. Ko redzam tā vietā? Arī te vien centienus pievērst sev uzmanību, cīnoties teju vai par burtu kļūdām birokrātiski sarakstītos dokumentos.

Amatu zaudē ekonomikas ministrs. Kāpēc? Slikti strādāja? Nē – lielais grēks, ka nomainīja partiju. Tiek nomainīti vēl daži ministri. Jo kāds vērtēja paveikto? Nē, ja neskaita bažas par zemo reitingu, ko bija izpelnījusies izglītības un zinātnes ministre un tāpēc aizstājama ar tādu, kuras vārda atskaņošana lielai vēlētāju daļai nerada zosādu.

Proti, darbus nevērtē, vērtē vien reitinga ietekmi uz partijas izredzēm nākamgad. Vērtē, cik un kādi amati kurai partijai pienākas. Un no tā tad arī izriet visa tā cīņa par pārmaiņām valdībā, ko varējām vērot gluži kā caur tagad modē nākošām tiešsaistes kamerām par putnu ligzdās notiekošo. Līdzībās runājot, tas, kas notika maija un jūnija mijā, atgādina situācijas, kad četri spēcīgākie putnēni noknābā un izstumj no ligzdas piekto, kas vārgāks, lai tad uzreiz sajustos brašāki, nozīmīgāki, lielāku pārtikas porciju pelnījušāki.

Ejam tālāk. Premjers tiekas ar uzņēmēju organizāciju. Nu taču beidzot būtu jārunā par ekonomiku? Tā arī ir, taču atkal vien nākotnes formā. Ir pat piemeklēts speciāls formulējums, par ko premjers runāja jau februārī, bet kas nu izpelnījies vietu valdības partiju vienošanās feislifta dokumentā – valdība īstenošot viedās reindustrializācijas programmu, kuras mērķis esot būtiski stiprināt un veicināt eksportspējīgo uzņēmumu attīstību kā Latvijas tautsaimniecības izaugsmes pamatu. Jo, redz, Covid-19 pandēmija esot izgaismojusi Latvijas ekonomikas strukturālo nesabalansētību.

Kā tā viedā reindustrializācija praksē izpaudīsies – tā īsti netiek paskaidrots. Kāpēc nekas no tā līdz šim netika darīts, kaut vai veicinot vakcīnu ražošanu nevis Lietuvā, kur farmācijas joma mazāk attīstīta, bet pie mums, protams, bezjēdzīgi jautāt – zinām, ka būs atruna atrunas galā. Jo galvenais ir uzburt ainas par sapņu pilīm, nevis ko mērāmu paveikt, galvenais ir labi izklausīties, labi izskatīties, jo pāri visam ir politiska izdzīvošana, rūpes par reitingiem, vēlētāju atbalsta zvejošana pirms nākamā gada vēlēšanām, nevis kādi desmitgadēs rezultātus nesoši darbi, par ko laurus (no politiķu skatījuma), nedod dievs, plūks citi.

Arī runāšana par pieļautajām kļūdām un to nožēlošana šāda teātra scenārijā neiederas. Pietiek jau, ka par kļūdām atgādina prese un politiskie oponenti, tā tik vēl trūka, lai paši bērtu pelnus uz savām galvām! Un ir jau arī lietas, par ko šobrīd pie varas esošajiem gribētos paklusēt. Kaut vai par to, ka nodokļu reforma faktiski apdraud lielas daļas mazā un vidējā biznesa darbību un ka mistiska nākotnes laimes apsolījuma vārdā samazinās cilvēku ienākumi tagad vai tiek sarežģīta grāmatvedība autoratlīdzību saņēmējiem, kā arī motivē kādreizējos mikrouzņēmējus un pašnodarbinātos piepelnīties nelegāli.

Un kaut vai to, ka bailēs no slimnīcu pārslodzes ar Covid-19 slimajiem, šķiet, – vismaz salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju – bijuši pieņemti pārlieku ilgi un stingri ierobežojumi biznesam, kas noveda ne tikai pie zemāka IKP pieauguma (mums – faktiski krituma) nekā kaimiņiem, bet arī sliktākas starta pozīcijas izejai no krīzes.

Un arī tas, ko mēs šonedēļ Dienas Biznesā aktualizējam – attālinātās mācības skolās varbūt ērtas organizatoriski, taču nodara kaitējumu ilgtermiņā: bez tiešas saskarsmes ar vienaudžiem jaunieši par līderiem, uzņēmējiem neizaugs, vien par klusiem un pakalpīgiem izpildītājiem. Tas prasās pēc plašāka izvērtējuma uz politiskās skatuves, bet arī to, protams, velti ir gaidīt.

Jo gaisā jau virmo nākamā gada Saeimas vēlēšanu gaisotne, politiķu deguni ir saslējušies gaisā, vaigi piepūsti, svaigi solījumi rautin raujas pretī visiem, kas vien gatavi ieklausīties.