Automašīnu tirdzniecībā, reģistrācijas kārtībā, kā arī nodokļu politikā starp abām kaimiņvalstīm pašlaik ir lielas atšķirības, kas visai drīz varētu sākt samazināties
To intervijā DB stāsta Igaunijas lietotu auto tirdzniecības kompānijas Carweb.eu (iepriekš Mobile.ee) īpašnieks Silvers Havamā (Silver Havamaa). Pērn OU Moneklar realizējis vairāk nekā 1500 auto. Eiropas Savienībai nav iekšējo valstu robežu, tāpēc nodokļu nemaksāšanas jautājumu var risināt tikai pie auto reģistrācijas un veicot iesniegto pircēja datu pārbaudi, atzīst S. Havamā.
Ar ko atšķiras auto tirgus Igaunijā un Latvijā?
Gan Latvija, gan Igaunija ir ES dalībvalstis kopš 2004. gada 1. maija, tām ir kopīga robeža un pierobeža, kur dzīvojošie bieži vien cenšas izmantot kaimiņvalsts radītās priekšrocības. Piemēram, pašlaik Igaunijas iedzīvotāji regulāri dodas iepirkt alu un citus alkoholiskos dzērienus uz Latviju un līdztekus tam pielej arī pilnas bākas ar degvielu, jo pie mums ir lielāks akcīzes nodoklis gan alkoholam, gan degvielai. Latvija no 2018. gada arī nolēmusi paaugstināt akcīzes nodokli gan degvielai, gan alkoholam, taču šī nodokļa likmes tik un tā būs zemākās, nekā Igaunijā. Tas ir tikai viens piemērs, kas netieši skar arī auto īpašniekus.
Nodokļu atšķirības arī ir – gan attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli (Igaunijā 20%, Latvijā 23% plus solidaritātes nodoklis lielo algu saņēmējiem), savukārt pievienotās vērtības nodokļa likme Igaunijā ir 20%, Latvijā – 21%. Igaunijā ir augstāka vidējā darba alga, un arī citādāka tautsaimniecības struktūra nekā Latvijā. Kopumā ir liela atšķirība starp Latviju un Igauniju un izņēmums nav arī automašīnu segments. Lai ari Igaunija pēc iedzīvotāju skaita ir mazāka valsts nekā Latvija, tomēr automašīnu tirdzniecībā (uz konkrētu iedzīvotāju skaitu) ziemeļu kaimiņvalsts tirgus ir vairākkārt lielāks.
Turklāt, Igaunijā nodokļu administrācija jau vairākus gadus plūc augļus no savulaik pieņemtiem lēmumiem attiecība par otrreizēju automašīnu tirgu. Kopš 2013. gada ieviestās kārtības attiecībā par pirmreizējo auto reģistrāciju Igaunijā ēnu ekonomika šajā segmenta faktiski vairs nav ieraugāma. Latvijā, pēc visa spriežot, šajā jautājumā pašlaik ir ļoti «karsti». Igaunijā ir ieviesta kārtība, ka, lai reģistrētu auto, pircējam analogā iestādē, kāda Latvijā ir Ceļu satiksmes drošības direkcija, obligāti ir jāiesniedz pirkuma – pārdevuma līgums, kurā obligāti jābūt norādītai auto iegādes cenai un pārdevējam. Igaunijas nodokļu administrācijai ir tiesības pārbaudīt šo datu atbilstību. Proti, ja pārdevējs norādīts Vācijas iedzīvotājs vai autoplacis (uzņēmums), tad tiek zvanīts uz to un Igaunijas nodokļu iekasētāji interesējas, vai patiešām viņš ir pārdevis (un arī par cik) Igaunijas iedzīvotājam, kurš šo auto pieteicis reģistrācijai Igaunijā. Savukārt Igaunijas Ceļu satiksmes drošības direkcija auto reģistrāciju var atlikt līdz 60 dienām, kamēr tiek pārbaudīts, vai pircēja un pārdevēja informācija saskan. Šādā situācijā privātpersonām darboties kā starpniekiem nav jēgas, jo nav iespējams gūt peļņu, tādēļ, ka darījuma summa Vācijā tiks salīdzināta ar pārdošanas summu Igaunijā, un no starpības būs jāsamaksā nodokļi. Protams, Igaunijas nodokļu administrācija šos gadījumus gan pārbauda izlases kārtībā, nevis pilnīgi visus masveidā, taču kuram gan ir vēlme «iekrist». Cilvēki, kuri regulāri pārdod auto, parasti «izgaismojas» sludinājumu portālos.
Manuprāt, arī skandalozais strīds starp ss.lv un nodokļu administrāciju ir tieši par to, ka jābūt informācijai par reklāmas ievietotājiem. Nevar noliegt, ka interneta sludinājumu platformas var atrasties arī ārpus Latvijas un pat ES, tāpēc risinājumi, šķiet, jāmeklē automašīnas reģistrācijas brīdī. Savukārt tiem, kas pērk auto ārzemēs, varu ieteikt būt uzmanīgiem, it īpaši ar avansa maksājumiem, jo, nonākot sludinājuma norādītajā adresē, var piedzīvot vilšanos, jo tur nekāda auto nav, auto var neatbilst sludinājumā norādītājam aprakstam u.c. Iesnieguma rakstīšana policijai būs tikai vājš mierinājums, tāpēc drošākais veids, kā izvairīties no nokļūšanas nepatīkamā situācijā, pērkot auto no ārzemēm, ir pasūtīt auto pie tirgotājiem ar zināmu vēsturi. Jo citādi, pats nezinot, jaunās automašīnas īpašnieks var tikt iesaistīts PVN karuselī, auto stāvoklis var neatbilst samaksātajai naudai, kā arī var rasties problēmas ar auto pirmreizējo reģistrāciju.
Viedoklis: SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis
