Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pārbauda elektroenerģijas tirgotājus saistībā ar mājsaimniecību apkalpošanu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja SPRK padomes loceklis Rolands Irklis.
Viņš atzīmēja, ka regulatoram ir jāuzrauga elektroenerģijas tirgus dalībnieki, kas sniedz pakalpojumus mājsaimniecībām. «Prasības, kādā veidā mājsaimniecības jāapkalpo, ir pietiekami specifiskas – ir jāpiedāvā universālais pakalpojums, rēķinos jābūt noteiktai informācijai. Tādēļ mēs pašlaik aktīvi komunicējam ar tirgotājiem un pārbaudām, kā viņi izraksta rēķinus, kādu informāciju sniedz lietotājiem, un sekojam līdzi, lai noteikumi tiktu ievēroti. (..) Uz mums arī ir vērsti daudzi skati, lai mēs skaidrotu, kas tirgū notiek, kā rīkoties, kā mainīt tirgotāju, kā lasīt līgumu. Lietotājiem joprojām ir daudz neskaidrību,» klāstīja Irklis.
Vienlaikus viņš minēja, ka SPRK klāt nākušas funkcijas, kas nav saistītas ar mājsaimniecību iekļaušana tirgū, bet tirgus liberalizāciju kā tādu - tas attiecas uz pārskatāmību vairumtirgū. «Jau vairākus gadus spēkā ir regula, kura tiek pakāpeniski ieviesta, lai stiprinātu sadarbību starp Eiropas Savienības valstu regulatoriem un veidotu vienotu uzraudzības sistēmu vairumtirgum. Funkcijas paplašināsies un regulatoriem būs jāseko līdzi tam, kā tirgū strādā ražotāji un tirgotāji elektroenerģijas biržās, jāseko procesiem biržās un pārrobežu tirdzniecībai. Galvenais uzdevums ir sekot, lai nenotiek manipulācijas, netiek ļaunprātīgi izmantota iekšējā informācija, lai tirgus cena vairumtirgū veidojas godīgi. Lai tirgus būtu stabils un tirgus dalībnieki būtu gatavi nākt un piedāvāt savus produktus, viņiem ir jābūt drošai sajūtai, ka tirgus strādā godīgas konkurences apstākļos. Konkurence sākas ar vairumtirgu, nevis kaut kur citur,» teica SPRK padomes loceklis.
Tāpat viņš pastāstīja, ka regulatoram nācies brīdināt uzņēmumu, kas darbojas vairumtirgū, saistībā ar laicīgu informācijas nesniegšanu. «Vairumtirgū ik pa laikam notiek interesantas lietas, kuras nonāk arī mūsu uzmanības lokā. Piemēram, ja mēs skatāmies uz elektroenerģijas biržas cenām, tad Latvijas un Lietuvas cenu apgabalā un arī kopīgajā Baltijas apgabalā, kur klāt ir arī Igaunija un Somija, dažkārt ir redzami lieli cenu «pīķi». Cena pat dažkārt pakāpjas virs 200 eiro par megavatstundu. Normāli, piemēram, janvārī tā turas ap 50 eiro, un dažkārt vidējā cena pat ir zem 40 eiro. Tādēļ 200 eiro par megavatstundu noteiktās stundās ir ārkārtīgi augsta cena. Turklāt šādas situācijas kādu brīdi pat atkārtojas. Tad mēs kā regulators iesaistāmies, pieprasām informāciju un mēģinām saprast, kas ir bijis par cēloni šādam cenu lēcienam. Piemēram, viens no iemesliem var būt atslēgumi pārvades tīklos vai kādai elektrostacijai. Tādā gadījumā šiem atslēgumiem ir jābūt objektīvi pamatotiem – piemēram, ar avāriju vai plānotiem remontdarbiem un uzturēšanas darbiem. Mēs tad sekojam līdzi, vai šāda informācija ir bijusi laicīgi publicēta un vai nav bijuši mēģinājumi kaut ko slēpt. Līdz šim mēs būtiskus pārkāpumus neesam konstatējuši. Bija viens gadījums, kad mēs konstatējām laicīgu informācijas nesniegšanu un uzņēmums tika brīdināts, bet šim notikumam nebija ietekmes uz cenu,» klāstīja Irklis.
SPRK ir neatkarīga valsts iestāde, kas izveidota un darbojas, lai valsts regulējamajās nozarēs ‒ enerģētikā, telekomunikācijās, pastā, dzelzceļa transportā ‒ aizstāvētu sabiedrisko pakalpojumu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu attīstību.
