Dienas spa centriem jāiegulda daudz resursu un jāpiedāvā unikāli produkti, lai pabojātajā tirgū noturētu stabilu pozīciju.
Ilgus gadus spa nozarē – Rīgā un Jūrmalā – ir spēcīgi spēlētāji, kuru sniegto pakalpojumu klāsts ir gana plašs, un, ņemot vērā kopējo pieprasījumu pēc spa pakalpojumiem, šobrīd Latvijas tirgus ir diezgan piesātināts, spriež ESPA Rīga direktore Aiga Lapiņa. Uzsvaru liekot tieši uz dienas spa centriem, viņa piebilst, ka, ienākot tirgū jaunam spēlētājam, tam būtu jāiegulda ļoti daudz resursu un jāpiedāvā tiešām unikāli produkti un pakalpojumi, lai iegūtu un noturētu stabilu pozīciju. Lai bizness izdzīvotu, visu laiku jādomā, kā papildināt piedāvājumu, vienisprātis ir starptautiskā spa un wellness eksperte, Baltijas Spa asociācijas valdes locekles Ilona Ansone.
Jāsāk ar to, ka mūsdienās definējums spa palēnām aizslīd pagātnē. Tā vietā stājas un daudzviet pasaulē turpina attīstīties t.s. wellness un wellbeing (labsajūta) koncepcija, kas ietilpina daudz plašāku pakalpojumu klāstu vienuviet – fitnesu, dabas faktorus, jogu, meditāciju, refleksoloģijas, osteopātijas, uztura speciālistu pakalpojumus, skaistumkopšanu jeb visu, kam pamatā ir rūpes par cilvēka labsajūtu. Iezīmējas tendence, ka aizvien vairāk klientu izvēlas dienas spa piedāvājumus, kas ietver vairākas procedūras un vieglas pusdienas. Ja cilvēks izlēmis doties uz spa, viņš tur grib pavadīt pēc iespējas ilgāku laiku, lai varētu pilnībā atpūsties, atgūt enerģiju un doties atpakaļ savās dienās gaitās. Tieši meditācija, joga un dažādas prāta nomierināšanas tehnikas pēdējos gados kļuvušas ļoti populāras, līdz ar to pieprasītas ir procedūras, kas ir īpaši izstrādātas, lai sniegtu relaksāciju ne tikai ķermenim, bet arī prātam. Un kopumā pieprasījums pēc spa pakalpojumiem ir stabils, pat ar katru gadu vērojams neliels pieaugums, stāsta A.Lapiņa.
«Manuprāt, spa ir atradis savu vietu pilsētnieku dzīves ritmā. Tā daudziem vairs nav ekstra, bet gan nepieciešamība, jo dod ne tikai labu masāžu, bet arī palīdz dzirdēt sevi, norimt, ļauties, saņemt. Pieprasījums audzis un aug,» rezumē Taka Spa vadītāja Lolita Millersone.
Tomēr, pēc I. Ansones domām, niša nebūt nav piepildīta. Gluži pretēji. «Absolūti neesam piepildīti ar interesantu produktu. Tie lielā mērā visur ir līdzīgi. Atšķirīgu piedāvājumu ar savu rozīnīti nav daudz. Uzskatu, ka konkurence ir neliela, jo patiešām kvalitatīvu dienas spa ir ļoti maz. Uz abu roku pirkstiem var saskaitīt. Konkrēti gan nevienu neminēšu. Tirgū vēl ir, ko attīstīt, ko būvēt,» vērtē eksperte. Viņa min arī konkrētu piemēru, kas esošajiem spa centriem palīdzētu attīstīties vairāk. Proti, trūkst kāda Baltijas valstu vienojoša, tradicionāla produkta. Tas varētu būt speciāli izstrādāts rituāls, ko piedāvātu ikviens projektā iesaistījies spa centrs. Tajā tiktu ietverts mums raksturīgais pirts apmeklējums, dzintara programma, kā arī strādāts ar vietēji iegūstamajām dūņām, māliem, kaņepēm, dzērvenēm u.c. «Mums jāatrod savs Baltijas tradicionālais rituāls, kas nepaliktu tikai Latvijā. Piemēram, igauņiem ir sava autentiska masāža no viduslaikiem. Par to gan maz kurš zina. Baltijas valstu tradicionālo rituālu saredzu kā lielisku mērķi, uz ko tiekties. Asociācija līdzdarbotos šāda produkta ražošanā, cenu kalkulācijā,» apņēmības pilna ir I. Ansone.
«Gan vietējiem, gan ārzemniekiem cenu un kvalitātes ziņā esam pieejami, adekvāti, pievilcīgi, taču reizēm augsto latiņu uzlikušo un ietilpīgajai spa koncepcijai atbilstošo centru kļūst žēl, jo kopumā dienas spa tirgu krietni pabojājuši speciālisti, kuri savus klientus pieņem mājas apstākļos. Un tādu ir daudz,» klāsta I. Ansone. Viņa turpina: «Neuzskatu, ka meistara dzīvesvietā var tikt izveidota vajadzīgā vizuāli sensitīvā atmosfēra, piestrādāts pie tekstila, aprīkojuma, noformējuma, filozofijas. Tāpēc allaž, strādājot pie spa centru projektiem, rosinu iekļaut arī kādas modernās tehnoloģijas, ko mājās meistars nevar atļauties.»
Visu rakstu lasiet 25. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!