Pirmdien, tiekoties finanšu ministram Andrim Vilkam un Somijas vēstniecei Latvijā Pirko Mirjami Hamalainenu (Pirkko Mirjami Hämäläinen), Somijas amatpersona atzinīgi novērtēja Latvijas gatavību iestāties eirozonā un ieguldīto darbu Māstrihtas kritēriju izpildē.

«Latvija ir maza valsts, kas nesen ir pārcietusi krīzi, taču tas ir atzinīgi vērtējams, ka valsts praktiski jau ir iestājusies eirozonā,» vēstnieces teikto citē Finanšu ministrija.

Sarunas laikā ministrs vēstnieci iepazīstinājis ar šī brīža Latvijas makroekonomisko situāciju un apņemšanos ilgtermiņā pildīt šos nosacījumus.

Ministrs ar vēstnieci apsprieda arī aktuālo banku sektora situāciju, kā arī pārrunāja Latvijas un Somijas sadarbības iespējas. Vēstniece izteica pateicību par līdzšinējo veiksmīgo sadarbību un aicināja kopīgi sastrādāties arī turpmāk.

Lai Latvijas iedzīvotāji pilnveidotu savas zināšanas darbam ar tehnoloģijām un paplašinātu savas digitālās prasmes, no 6. maija ikvienam interesentam arī latviešu valodā ir iespēja apgūt tiešsaistes datorzinātņu mākslīgā intelekta (MI) kursu "Elements of AI".

Studiju kursa pildīšanai nav nepieciešamas priekšzināšanas par MI vai programmēšanas prasmes.

IT Izglītības fonds – Start(IT), kas ir oficiālais "Elements of AI" partneris Latvijā (kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU)), ir izvirzījis mērķi kursa apguvē iesaistīt vismaz 1% Latvijas sabiedrības.

"Elements of AI" ir pieejams bez maksas, tā autori ir tehnoloģiju uzņēmums "Reaktor" un Helsinku Universitāte. Kursu finansē Somijas valdība Somijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē 2019. gada ietvaros. Tulkojumu ES valodās nodrošina Eiropas Komisija.

Bauskas vecpilsētā aizvērti vairāki uzņēmumi, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Baznīcas un Rūpniecības ielas krustojumā slēgts mēbeļu veikals, Kalna un Plūdoņa ielas krustojumā vairs nedarbojas sporta preču veikals. Pagājušajā nedēļā aizvērta arī kafejnīca «Čuguna roze», kur 21. decembrī notika pēdējais pasākums.

«Šis bizness nav viegls. Pēdējais piliens bija blūza dueta Ismo Haavisto no Somijas un Andres Roots no Igaunijas uzstāšanās. Bija reklāma, taču no Bauskas atnāca pieci cilvēki,» stāsta īpašnieks Mārtiņš Ruža. Viņa secinājums – šādu kafejnīcu baušķeniekiem nevajag.

Darbības sākumā pirms četrarpus gadiem kafejnīcas piedāvājums šķitis ļoti daudzsološs. Piektdienās un sestdienās bija mūzikas vakari. Telpa bija apmeklētāju piepildīta, vietas bija jāpiesaka iepriekš. «Pie mums ir bijuši daudzi augsti viesi – četras reizes viesojās Valsts prezidents Raimonds Vējonis un citi pazīstami politiķi, dažādas kantrimūzikas zvaigznes, mākslinieki Edvīns Zariņš, Gints Žilinskis, Žoržs Siksna, Viktors Zemgals, grupas «Sestā jūdze», «Apvedceļš», «Emburgas zēni», «Baltie lāči». Te pusdienoja Somijas vēstniece, delegācijas no Kosovas un Taivānas, ebreju biedrības pārstāvji un daudzi citi,» atceras M. Ruža.

Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā (British Chamber of Commerce in Latvia) jaunievēlētie valdes locekļi ir SPI Group Baltijas reģiona vadītājs Sīmūrs Fereira (Seymour Ferreira), a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups (Robert Kirkup) un Skrivanek Baltic Baltijas reģiona vadītāja Aiga Veckalne, informē kameras pārstāvji.

Tāpat valdē turpina darbu līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Kamerons Grīvzs (Cameron Greaves), SIA VCG valdes loceklis, priekšsēdētāja vietnieks Filips Alards (Philip Allard), Citadele Banka valdes loceklis, kā arī valdes locekļi Stīvs Ostviks (Steve Austwick), KPMG Baltic & Belarus partneris, Lī Čoklī (Lee Chalkly), Rīgas Starptautiskās skolas direktors, Jekaterīna Kosmačeva, Regus vadītāja. Šie valdes locekļi turpina pildīt savus valdes locekļu pienākumus termiņa otro gadu.

Organizācijas 2014./2015. gada valdē ir arī tās goda priekšsēdētāja, Lielbritānijas vēstniece Latvijā Sāra Koulī (Sarah Cowley), kā arī Lielbritānijas Vēstniecības Latvijā deleģētā pārstāve Sanita Bankava, Vēstniecības Tirdzniecības departamenta vadītāja un Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā izpilddirektore Ivi Anna Buce.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis svinīgā ceremonijā pasniedzis akreditācijas vēstules jaunajai Latvijas ārkārtējai un pilnvarotajai vēstniecei Itālijas Republikā Solvitai Āboltiņai.

Darbu Ārlietu ministrijā viņa uzsāka 1993. gadā un sākotnējo pieredzi guva Konsulārajā departamentā kā vecākā referente, vēlāk – Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļas vadītāja. No 1995. līdz 2002. gadam viņa bija Konsulārā departamenta direktore.

2002. gadā S. Āboltiņa kļuva par Saeimas deputāti un līdz 2017. gadam bijusi ievēlēta visos Saeimas sasaukumos. S. Āboltiņa bija 10. un 11. Saeimas priekšsēdētāja, kā arī vadījusi un strādājusi vairākās Saeimas komisijās. No 2004. gada decembra līdz 2006. gada aprīlim viņa pildīja tieslietu ministres pienākumus.

Kopš 2018. gada februāra S. Āboltiņa ir Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktore.

Vēstniece 1986. gadā ir absolvējusi Latvijas Valsts Universitātes Juridisko fakultāti un ieguvusi augstāko izglītību tiesību zinātnēs. Viņa saņēmusi Zviedrijas, Somijas un Igaunijas apbalvojumus.