Somijas celulozes un papīrfabriku strādnieku streika dēļ viens no lielākajiem papīrmalkas un celulozes šķeldas eksportētājiem SIA Stora Enso Mežs uz nenoteiktu laiku apturējis skujkoku papīrmalkas un celulozes šķeldas iepirkšanu Latvijā. «Mums nav citas izejas,» skumji secina SIA Stora Enso Mežs direktors Vilnis Freimanis. Viņš norāda, ka nav ekonomiski izdevīgi šobrīd pirkt Latvijā skujkoku celulozes šķeldu, pēc kuras Somijā nav pieprasījuma, it īpaši, ja tā siltā laikā ātri pārvēršās par produktu, kura vērtība ir krietni zemāka — kurināmo šķeldu. Savukārt Dienvidzviedrijā janvāra vētras seku likvidācijas rezultātā ik uz soļa ir redzamas lielas papīrmalkas krautuves, līdz ar to šajā valstī izvietotajās celulozes ražotnēs nav iespējams realizēt šobrīd tirgū lieko celulozes šķeldu, norāda V. Freimanis. Faktiski Somijas papīra un celulozes fabriku strādnieku lēmums pagarināt streiku līdz jūnija beigām ir radījis ķēdes reakciju.Tā rezultātā Somijā no šīs nedēļas savu darbību uz laiku esot apturējušas teju vai visas kokzāģētavas, jo tām nav kur likt celulozes šķeldu, kas ir viens no to ieņēmumu un būtiskiem peļņas avotiem. Pēc V. Freimaņa rīcībā esošajām ziņām, tiek prognozēts, ka minētā iemesla dēļ Somijā vien varētu netikt saražoti ap 2 milj. m3 skujkoku zāģmateriālu. V. Freimanis arī atzīst, ka celulozes šķeldas un skujkoku papīrmalkas iepirkšana tiek pārtraukta tikai uz laiku, jo agrāk vai vēlāk Somijas papīrražotāji atsāks darbu. Tiesa, V. Freimanis neprognozēja, kādas varētu būt skujkoku celulozes šķeldas cenas tajā brīdī, kad atkal tiks atsākta šī produkta iepirkšana. Viņš pieļāva, ka līdzīgi varētu rīkoties arī citi celulozes šķeldas iepircēji, jo šo produktu nevar ilgstoši glabāt, lai tas nezaudētu savas kvalitātes īpašības un būtu derīgs celulozes ražošanai.

Rūkot pieprasījumam pēc papīrmalkas Skandināvijā, Baltiju pamet viens no lielākajiem pircējiem UPM; glābj citi tirgi .

Par to liecina DB veiktā lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Teju vai visi respondenti norāda, ka papīrmalkas eksportu un cenu ietekmē pieprasījums pēc šī resursa Skandināvijas valstu celulozes rūpnīcās, kā arī tā patēriņš pašmāju tirgū. Latvijā sekmīgi darbojas SIA Kronospan Riga plātņu rūpnīca, kas «apēd» daļu no papīrmalkas, kura agrāk lielākoties tika eksportēta un pārstrādāta kādā ārvalstu celulozes ražotnē. Ekspluatācijā ir nodotas vairākas biomasas energostacijas, kuras gadā patērēs ievērojamu apjomu dedzināmās koksnes, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc šīs izejvielas tikai pieaugs. Tomēr, neraugoties uz to, pēc vairāku aptaujāto domām, Latvijā ir vieta vēl vienam kokrūpniekam – papīrmalkas patērētājam plātņu ražošanā. Vai šāda ideja arī materializēsies, rādīs laiks, jo tās izveidei ir vajadzīgi ievērojami kapitālieguldījumi – vairāk nekā 100 milj. eiro. Ir vēl viens reālāks mazvērtīgās koksnes izmantošanas 30 milj. eiro projekts, ko varētu īstenot Fortum – bioeļļas ražošanu no šķeldas (zariem, celmiem utt.), vēl jo vairāk, ja pirmos piecus gadus ES varētu segt pat tās ražošanas izmaksas (DB, 17.01.2014.)

Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts politiskā atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu, savukārt projekta autori domā, ka to pietikšot visiem.

«Ir analizēta celulozes rūpīcai nepieciešamo izejvielu bāze, kas rāda divus secinājumus. Proti, šobrīd Latvijas eksportā ir celulozes izejvielas - papīrmalka un šķelda -, kuru apjoms atbilst iecerētā projekta jaudām, tomēr jārēķinās, ka salīdzinājumā ar a/s Baltic Pulp projektu jau šobrīd ir būtiski mainījies - pieaudzis šīs izejvielas patēriņš Latvijā,» situāciju skaidro Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Viņš zina teikt, ka perspektīvā celulozes rūpnīcai nepieciešamo izejvielu apjomu iegūt būs vēl grūtāk, jo Latvijā līdz ar enerģētikas jauno stratēģiju, kā arī topošo koģenerācijas staciju izveidi šādas koksnes izejvielu pašmāju patēriņš tikai pieaugs.

Investori gatavi ieguldīt celulozes rūpnīcas celtniecībā pie Līvāniem vienu miljardu eiro. Šis Latvijā ir trešais celulozes rūpnīcas būves mēģinājums. Taču valdība to neatbalsta, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Arī vēstule, kuru šajā sakarā līvānieši nosūtījuši Ministru prezidentam, palikusi neatbildēta. Līvānu novada zemnieku Pēteri Turkopoli, kurš ir arī privāto mežu īpašnieku sabiedrības Jersika valdes priekšsēdētājs, šāda attieksme tracinot: «Nevajag stiept gumiju, bet tūliņ ķerties pie sagatavošanas darbiem!»

Turkopolis stāstījis, ka investori, kas esot no Saūda Arābijas, gatavi par savu naudu arī tiltu pār Daugavu Līvānos uzbūvēt. Viņi prasot tikai vienu – lai valdība šim projektam dotu zaļo gaismu, citādi varot sanākt tāpat, kā notika pirms gadiem desmit ar skandināviem, kuri vēlējās celt šādu ražotni Ozolsalā, taču beigās saņēma negatīvu ietekmes uz vidi novērtējumu. Šoreiz gan varētu būt citādi, jo celulozes balināšana plānota bez hlora, ar ūdeņradi, kas ir dārgāk, taču videi draudzīgāk.

Papīra cena šogad ir palielinājusies visiem papīra veidiem, visvairāk – aptuveni par 20% – tā augusi laikrakstu papīram; izdevies novērst tā deficītu

Avīžu papīra cena ir kāpusi visās Eiropas valstīs, galvenais iemesls ir resursu un izejmateriālu izmaksu pieaugums, kā arī rūpnīcu, kas ražo laikrakstu papīru, skaita samazināšanās. Tā kā Eiropā laikraksti drukātā formātā tiek iespiesti mazāk, ražotāji samazina apjomus vai pārprofilē savu darbību. Pārējiem papīra veidiem, ko izmanto grāmatu, žurnālu, reklāmas bukletu drukai, cenas augušas par 5–8%.

2018. gads iezīmējās ar vienu no straujākajiem papīra cenu kāpuma tempiem pēdējos gados, atzīst SIA Papyrus vadītājs Kaspars Auželis. «Galvenais virzītājs bija celulozes kā papīra ražošanas pamatizejvielas cenu kāpums pasaulē, ko savukārt diktēja lielāks pieprasījums citās augošās nozarēs, kurās arī celuloze tiek izmantota kā galvenā izejviela, piemēram, higiēnas preču un iepakojuma papīra un kartona ražošanā. Cenu kāpumu sekmēja arī citi faktori – ķimikāliju, enerģijas un transporta pakalpojumu izmaksu palielināšanās. Cenas cēlās pilnīgi visiem papīra veidiem. Līdz ar to ietekmēja visus poligrā- fijas uzņēmumus, kam ir kāda saistība ar papīra un kartona apdruku – reklāmas materiālu, žurnālu, grāmatu, iepakojuma un etiķešu drukas uzņēmumus. Protams, cenu kāpums būtiski ietekmēja arī kancelejas preču tirgotājus, kuri piegādā biroja papīrus,» teic K. Auželis. Viņš novērojis, ka papīra pieejamības problēma ir izteiktāka iepakojuma kartona segmentā, kas viens no retajiem uzrāda stabilu pieaugumu vairākus gadus pēc kārtas. «Periodiskas problēmas mēdz parādīties arī biroja papīru segmentā. Katrā ziņā tirgus dalībnieki – gan ražotāji, gan tirgotāji – ņem vērā šīs svārstības un vai nu izskata iespējas palielināt ražošanas jaudas, vai meklē jaunus piegādātājus, tāpēc šīs pieejamības problēmām nav ilgtermiņa rakstura,» secina SIA Papyrus vadītājs.

Sākoties Vācijas lidsabiedrības Lufthansa pilotu streikam, aviokompānija trešdien, ceturtdien un piektdien atcels kopumā 3800 reisus. Lufthansa pārstāvji informē, ka streiks ietekmēs ap 425 000 pasažieru.

Informācija lidostas Rīga interneta vietnē liecina, ka 2., 3. un 4. aprīlī atcelti aviokompānijas Lufthansa ielidojošie un izlidojošie reisi. Pasažieri tiek aicināti sekot līdzi informācijai lidostas mājas lapā.

«Trīs secīgu dienu streiks varētu būt viens no lielākajiem Lufthansa vēsturē,» teikts uzņēmuma paziņojumā.

Cenšoties nepieļaut, ka lidostās izceļas haoss, lidsabiedrība saviem klientiem nosūtījusi 100 000 īsziņu un e-pastu, brīdinot par gaidāmajām neērtībām.

Lielākajās lidostās ierīkotas papildu iespējas pārnakšņošanai un sagatavota pārtika.

Lufthansa piloti šonedēļ rīko trīs dienu streiku, tādējādi pieprasot lielāku atalgojumu un pabalstus.

Sāktas sarunas par celulozes projekta a/s Baltic Pulp likvidāciju. Pagaidām nedz investora, nedz Latvijas valsts puse nekomentē kuluāros dzirdēto par ļoti iespaidīgām kompensācijām, ko investors varētu prasīt no Latvijas valsts par to, ka nerealizējās 900 milj. eiro projekts.

To sarunā ar Db apstiprināja Valsts kancelejas direktores vietniece tiesību aktu lietās Elita Ektermane, vienlaikus uzsverot, "ka šobrīd notiek darbs pie šīs sabiedrības izbeigšanas līgumprojekta izstrādes, jo 67% īpašnieka Metsa-Botnia Ab priekšlikumi par šo jautājumu ir saņemti gan Valsts kancelejā, gan Privatizācijas aģentūrā". Tuvākajā laikā tiks sastādīts konkrēts teksts un tad jautājums tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, kur arī tiks pieņemts galīgais lēmums, skaidro E. Ektermane.

Sīkāk nestāstīs

Viņa norāda, ka visa sīkākā informācija par AS Baltic Pulp darbības izbeigšanu vismaz šobrīd vēl nav izpaužama, tāpēc neko vairāk ne par otra līdzīpašnieka izvirzītajiem nosacījumiem, ne par Latvijas nostāju nevarot pateikt. Tieši minēto iemeslu dēļ viņa arī nekomentēja kuluāros dzirdētās runas par kādām iespaidīgām kompensācijām, ko it kā investors varētu prasīt no Latvijas par to, ka netika realizēts apmēram 900 milj. eiro vērtās celulozes rūpnīcas projekts. E.Ektermane tomēr norādīja, ka Valsts kanceleja šais sarunās rūpējas par to, lai valsts intereses būtu maksimāli aizsargātas un vēlāk nebūtu pārsteigumu par negatīvām sekām budžetam.

Finanšu ministrs Artis Kampars šaubās par iespējām Latvijā attīstīt celulozes rūpnīcu, norādot uz «ļoti nopietnām» vides prasībām un valsts resursu pieejamību tik lielam projektam.

Intervijā Latvijas Radio ministrs norāda, ka ir vēl viens būtisks iemesls, lai šaubītos par šāda projekta realizāciju, proti, tendences, ka šāda veida celulozes rūpnīcas patlaban pārvietojas no Eiropas uz Dienvidameriku, kur koksnes resurss ir daudz ātrāk augošs un ražošanas izmaksas ir zemākas nekā Eiropā.

A. Kampars skaidro, ka šādas rūpnīcas realizācijas iespējas tiks analizētas, taču, balstoties uz ekspertu izteikumiem, šādas celulozes rūpnīcas attīstības nepieciešamība patlaban esot ļoti grūti pamatojama.

Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome uzdevusi LIAA un Zemkopības ministrijai veikt analīzi par celulozes ražošanai nepieciešamo resursu pieejamību, kā arī apkopot ekspertu viedokļus un sagatavot priekšlikumu par priekšizpētes veikšanu, šodien vēsta Dienas bizness.

Kokapstrādes SIA Komiss darbību pērn ietekmēja janvāra vētra Latvijā un Zviedrijā, kā arī tās atbalsts koksnes izstrādājumu noieta tirgos un arī Skandināvijas celulozes un papīrfabriku streiks. Neraugoties uz to, ka vētra bija 2005. gada janvāra sākumā, tomēr janvārī — februārī skujkoku zāģbaļku cenas nekritās un tikai martā šīs cenas būtiski kritās, atceras SIA Komiss īpašnieks un prezidents Nikolajs Perlovskis. Viņš norāda, ka savukārt pagājušā gada rudenī baļķu cenas atkal atgriezās bijušajos augstumos. Turklāt no vētrā cietušās koksnes iegūtie zāģbaļķi nebija piemēroti daudzu konstrukciju materiāla sortimentu ražošanai, kas samazināja ne tikai uzņēmuma ienākumus, bet arī peļņu, skaidro N. Perlovskis. «Konstrukciju materiālu ražošanai egles zāģbaļķus nācās vairāk iepirkt no vētrā daudz mazāk cietušās Vidzemes, kā arī Krievijas,» uzsver N. Perlovskis. Viņaprāt, ja Latvijai būtu labākas attiecības ar Krieviju, tad no šīs mežiem bagātās valsts varētu importēt vēl vairāk Latvijas kokrūpniekiem tik ļoti nepieciešamo koksnes resursu. Turklāt vairāki ārvalstu koksnes izstrādājumu pircēji vētras dēļ samazināja iepirkuma cenas, kas atkal mazināja ienākumus. Savukārt papildu triecienu radīja celulozes ražotāju streiks Somijā, jo celulozes šķeldas iepircēji no pagājušā gada maija nogales līdz pat septembrim faktiski bija pārtraukuši iepirkt šo produktu. Tāpēc lielu daudzumu celulozes šķeldas Komiss bijis spiests pārdot kā dedzināmo šķeldu, kuras cena ir apmēram 2.5 reizes zemāka nekā celulozes šķeldai, norāda N. Perlovskis. Turklāt arī šobrīd celulozes šķeldas iepirkuma cenas esot par apmēram 30 % zemākas, nekā tās bijušas pirms vētras.

Ārstniecības darbinieku streiks brīdī, kad Veselības ministrija (VM) intensīvi strādā pie papildu finansējuma nodrošināšanas veselības nozarei, ir vēršanās pret visiem Latvijas iedzīvotājiem un, iespējams, mēģinājums šūpot valdību, uzskata veselības ministre Anda Čakša.

Čakša šodien žurnālistiem atzina, ka patlaban ģimenes ārsti «diezgan ļaunprātīgi izmanto situāciju, kad VM ļoti fokusēti strādā, lai nozarei papildus iegūtu finansējumu atalgojumiem». «Manā skatījumā streiks ir sasteigta un neadekvāta lieta. Tas nav streiks, tā ir līguma nepildīšana, un tā nav adekvāta rīcība, jo valdība skaidri pateikusi, ka finansējums veselībai un atalgojuma pieaugums būs nākamajā gadā,» sacīja ministre.

«Manā skatījumā tas ir diezgan ļaunprātīgs spiediens, bet tas nozarei nedod neko, un tā ir vēršanās pret visiem Latvijas iedzīvotājiem,» secināja Čakša.

Runājot par to, vai ģimenes ārstu streika un atteikšanās strādāt pagarināto normālo darba laiku norise faktiski vienlaikus ir bijusi speciāla rīcība, Čakša pauda, ka «ar teorijām nemēģina nodarboties», bet viņa mēģina risināt akūtas un sarežģītas situācijas. Ņemot vērā, ka VM ir izpildījusi prasības, kas saistītas ar normālā pagarinātā darba laika saīsināšanu, politiķes skatījumā patlaban neesot argumentu, kāpēc būtu jārīko streiks.

Oy Metsä-Botnia Ab iesniegusi Latvijas valdībai ierosinājumu likvidēt a/s Baltic Pulp un izbeigt iesaldēto celulozes rūpnīcas projektu. Pirms vairākiem gadiem izstrādātais celulozes rūpnīcas koncepts vairs neesot konkurētspējīgs, Db.lv informēja Oy Metsä-Botnia Ab direktors Jukka Laitinens.

A/s Baltic Pulp īpašnieki ir Latvijas valsts (33%) un Oy Metsä-Botnia Ab (67%). Baltic Pulp uzdevums bija izpētīt iespējas būvēt Latvijā celulozes rūpnīcu, kas gadā saražotu 600 000 tonnu produkcijas un kuras izmaksas būtu apmēram 900 miljoni eiro.

A/s Baltic Pulp tika izveidota 2000. gadā, un tās īpašnieki bija Metsäliitto, Södra Skogsägarna un Latvijas valsts. 2005. gadā kompānija tika nodota Oy Metsä-Botnia Ab īpašumā.

Oy Metsä-Botnia Ab ir otrs lielākais celulozes ražotājs Eiropā. Tā ikgadējais produkcijas apjoms ir 2,7 miljoni tonnu celulozes, un visas piecas Botnia celulozes rūpnīcas atrodas Somijā. Botnia pašlaik būvē miljona tonnu jaudas eikaliptu celulozes rūpnīcu Urugvajā. Krievijā kompānija 2006. gadā beigusi zāģētavas celtniecību. Botnia īpašnieki ir Metsäliitto Group (53%) un UPM-Kymmene Corporation (47%).

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar SIA "Zaļā josta" Valdes priekšsēdētāju Jāni Lapsu.

Lūdzu īsumā izstāstiet, ar ko nodarbojas "Zaļā josta"? Raksturojiet sektoru, kurā darbojaties.

Uzņēmums "Zaļā josta" īsteno principu "piesārņotājs maksā" jeb nodrošina ražotāja atbildības sistēmas. Tas nozīmē, ka uzņēmums, kurš rada atkritumus - ražo vai ieved Latvijā preci, kurai ir pievienots iepakojums, ir atbildīgs par to, lai tad, kad šis iepakojums ir kļuvis par atkritumiem, tas tiktu savākts un pārstrādāts otrreizējās izejvielās. Mēs nodrošinām, lai uzņēmumiem nebūtu jānodarbojas ar atkritumu savākšanu - slēdzot līgumus ar mums, tie pilnvaro mūs sakopt aiz sevis. Noslēdzot līgumu ar "Zaļo jostu" uzņēmējs katru ceturksni atskaitās par iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku vai videi kaitīgo preču apjomu, ko tas ir realizējis Latvijas teritorijā. "Zaļā josta" apkopo klientu sniegtos datus un ar atkritumu savācējorganizāciju palīdzību nodrošina, ka konkrēta veida iepakojuma atkritumi tiek savākti. Līdzīga sistēma ir arī attiecībā uz videi kaitīgām precēm - nolietotām riepām, eļļām, eļļas filtriem, akumulatoriem un baterijām. Arī tās pēc noteikta brīža kļūst par atkritumiem, tikai - atšķirībā no iepakojuma - tie ir bīstamie atkritumi. Arī šajā gadījumā "Zaļā josta" nodrošina, ka noteikts procents šo preču tiek savākts atpakaļ un pārstrādāts vai iznīcināts.

Stendāles celulozes rūpnīca (Vācijā) savā pirmajā darbības gadā ir ievērojusi stingrākus integrētā piesārņojuma novēršanas un kontroles nosacījumus, nekā tos pieprasa starptautiskā organizācija HELCOM. Stendāles rūpnīcai uzlikts par pienākumu gādāt, lai emisiju vidējās vērtības nepārsniegtu attiecīgā intervāla apakšējās robežas, skaidro Latvijas Papīra ražotāju asociācijas pārstāvis Eiropas celulozes un papīra rūpniecības inženieru asociācijā (EUCEPA) Arnis Treimanis. Viņš norāda, ka Stendāles rūpnīca ievērojusi visus Eiropas integrētās piesārņojuma novēršanas un kontroles (IPPC) nosacījumus, kas, atšķirībā no līdzšinējām HELCOM rekomendācijām, dod emisijas limitu noteiktā intervālā. Piemēram, ja IPPC paredz, ka celulozes rūpnīcas notekūdeņos ķīmiskajam skābekļa patēriņam jābūt 8—23 kg uz 1 tonnu celulozes, tad Stendāles ražotnei šis limits ir tikai 8 kg/t, nevis 15 vai 20 kg/t, norāda A. Treimanis. Arī hlora savienojumu AOX emisija ir stingri ierobežota, kaut arī rūpnīca izmanto celulozes balināšanas tehnoloģijas ar hlora dioksīdu (tā dēvētā ECF tehnoloģija). Turklāt, pēc rūpnīcas pārstāvju sacītā, tajā ir uzstādītas celulozes balināšanas iekārtas, gan ECF, gan arī TCF (bez hlora savienojumu izmantošanas) tehnoloģijām. Konkrētā tehnoloģiju izvēle esot atkarīga no tirgus pieprasījuma un vides inspekcijas lēmuma, norāda A. Treimanis. Viņš arī uzsver, ka jāatšķir potenciālo jaunu rūpnīcu investoru pieteikumi (piemēram, Metsäliitto solītās piesārņojuma robežvērtības Ozolsalas projekta gadījumā) no vietējo vides institūciju noteiktajām robežvērtībām un normatīviem. Pēdējie parasti esot stingrāki un detalizētāki.

Klientu, apmeklētāju un darbinieku priekšstats par uzņēmumu var atšķirties, taču nenoliedzami tas ir būtisks. Lai to mainītu, reizēm vajag apjomīgus ieguldījumus, taču reizēm pietiek ar pavisam nelielām izmaiņām. Labierīcību tīrība un iekārtojums var ietekmēt to, ko cilvēki domā par uzņēmumu, tas veido gan attieksmi pret apmeklētājiem un darbiniekiem, gan higiēnu un apkārtējo vidi, tāpēc par to jārūpējas laikus. Kāpēc tualetes aprīkojumu labāk nomāt, nevis pirkt? Kādu higiēnas aprīkojumu un servisu piedāvā uzņēmums “Elis”? Aicinām lasīt šo rakstu un uzzināt!

Higiēnas aprīkojuma noma – izdevīgākais risinājums uzņēmumam

Higiēnas preces un aprīkojuma noma ir daudz izdevīgāka nekā sākumā varētu šķist. Daudzi uzņēmumi, kas to izmēģinājuši, atzīst, ka ieguvumi pilnībā atsver ieguldītos līdzekļus, jo labierīcību telpas top tīrākas un estētiskākas, izlietoto higiēnas preču daudzums samazinās, bet labierīcību aprūpē jāiegulda daudz mazāk laika. Kādu aprīkojumu nepieciešams nomāt Jūsu labierīcību vajadzībām?

Tualetes papīra turētājs

“Elis” sniegtajā pakalpojumā ietilpst gan tualetes papīra turētājs jeb statīvs, gan tualetes papīrs, taču tas atšķiras no veikalā pieejamajiem produktiem.

Lai arī ar birokrātijas apkarošanas lozungu tiek izdarītas izmaiņas normatīvos par valsts reģistros esošo datu nepieprasīšanu papīrā, tomēr ir valsts iestādes, kuras turpina tādas pieprasīt

To apliecina ne tikai nosacīti veci stāsti, bet arī pavisam svaigi. Faktiski normatīvu prasības valstī netiek ievērotas. Vēl vairāk – vienas iestādes prasība pēc citas iestādes izziņas faktiski vairo pēdējās ienākumus, jo par velti tās nav.

Turpina prasīt apliecības

Proti, grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka no šā gada 17. februāra reģistrācijas apliecības Uzņēmumu reģistrs turpmāk izsniedz tikai pēc uzņēmēja pieprasījuma un par maksu – 11,38 eiro. Līdz tam pēc uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējam tika izsniegta izdrukāta reģistrācijas apliecība ar parakstiem un zīmogiem. Lai arī tas tiek uzskatīts par loģisku soli ceļā uz atteikšanos no papīra dokumentiem un arvien lielāku elektronisko dokumentu apriti, jo uz reģistrācijas apliecības jau nekādas lielās informācijas nav, tomēr vairāki uzņēmēji saskārušies ar to, ka lietas nevar nokārtot, ja šādas papīra reģistrācijas apliecības nav. Lai arī jaundibināto uzņēmumu pārstāvji nevēlējās publiski kritizēt jauno kārtību, tomēr atzina, ka papīra reģistrācijas apliecību vēloties redzēt gan valsts iestādes, gan dažas ietekmīgas kapitālsabiedrības. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, no 17. līdz 27. februārim ir reģistrēti 639 jauni subjekti, no kuriem 317 jeb 49,6% lūguši izsniegt tradicionālās papīra reģistrācijas apliecības, bet jau par 11,38 eiro.

Papīra leļļu zīmola Claudia (SIA Brangi) radītāja Agnese Fūrmane atgādina par papīra lellēm, ko daļa mūsdienu bērnu vairs nepazīst

Viņa septembrī t/p Alfa apmeklētājus projekta Biznesa eskalators ietvaros iepazīstināja ar savām papīra lellēm. Vairums mūsdienu bērnu nemaz nezina, kas tās tādas. «Kad bērniem parāda, iedrošina un ļauj izpausties, viņi labprāt nāk un zīmē, pat bariņiem pēc skolas,» saka Agnese.

Papīra leļļu sortimentā ir deviņas lelles ar vārdiem, piemēram, Elīna, Liene, Klaudija u.c., un lelles var iegādāties arī bez vārda un nosaukt dāvanas saņēmēja vārdā. «Man pašai likās, ka populārāka būs vizuāli skaistākā lelle Liene, taču pērk visas. Puišu lelles izraisa mazāku interesi, bet nepiedāvāt vispār nebūtu pareizi. Arī vīrieši ģērbjas un arī zēniem ir interese izkrāsot tērpus, tā nav tikai meiteņu rotaļlieta,» stāsta Agnese.

Pasaules ekonomika atkal nonākusi nedrošā stāvoklī - attīstīto valstu valdības mazina izdevumus un arī privātais sektors kļūst arvien piesardzīgāks. Bezdarba līmeņi daudzās attīstītajās valstīs pieaug līdz divciparu procentiem, radot darbavietu krīzi, raksta CNBC.

Tomēr dažas no pasaulē lielākajām kompānijām rietumu un jaunajos tirgos nelikvidē darbavietas, bet gan pieņem darbā jaunus darbiniekus.

Medijs izveidojis pasaulē 10 lielāko darba devēju sarakstu (biržās kotēti uzņēmumi). Tas veidots, ņemot vērā pasaules akciju indeksus, kompāniju tīmekļa vietnes, gada pārskatus un citu publiski pieejamu informāciju. Veidojot šo sarakstu, vērā ņemti pilna laika darbinieki, izņemot dažus gadījumus, kad bizness lielā mērā atkarīgs no nepilna laika darbiniekiem.

Pasaulē lielākie darba devēji darbojas dažādās nozarēs, piemēram, mazumtirdzniecībā, telekomunikācijās, enerģētikā un banku sektorā. Medijs aprēķinājis kompāniju ieņēmumus uz darbinieku un peļņu uz darbinieku, pamatojoties uz to 2010. gada peļņu. «Dažas no šīm organizācijām varētu jūs pārsteigt, bet citas ir slavenas to lieluma un globālā pārklājuma dēļ,» raksta CNBC.

Saistībā ar Briseles lidostas virszemes apkalpošanas uzņēmuma «Aviapartner» darbinieku streiku pirmdien atcelti visi Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» reisi starp Briseli un Rīgu, pastāstīja «airBaltic» pārstāve Alise Briede.

No Briseles uz Rīgu bija paredzēti reisi plkst.13.00 un plkst.22.10, bet no Rīgas uz Briseli plkst.7.30 un plkst.16.35. «airBaltic» nav informācijas, cik ilgi streiks varētu turpināties, pauda Briede.

Jau vēstīts, ka ceturtdienas, 25.oktobra, pēcpusdienā Briseles lidostā streiku pieteica bagāžas krāvēji, liekot atcelt vairākus desmitus reisu. Darbu pārtraukuši Briseles lidostu apkalpojošā uzņēmuma «Aviapartner» darbinieki, kurus neapmierina personāla trūkums.

«Tas bija spontāns darbinieku streiks,» pavēstīja arodbiedrības pārstāvis, norādot, ka nav skaidrs, cik ilgs būs streiks.

Streiks ietekmējis visus ielidojušos un izlidojušos reisus, jo nav iespējams piekraut un izkraut lidmašīnas. Pasažieri ir spiesti doties prom no lidostas vai izlidot tikai ar rokas bagāžu.

Reaģējot uz pēdējās dienās medijos izskanējušo ziņu par jaunu sarunu sākšanu saistībā ar celulozes rūpnīcas iespējamo celtniecību Latvijā, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze izplatījis informāciju, ka Zemkopības ministrija (ZM) neatbalsta šādas aktivitātes: „Šis jautājums nav aktuāls, un Zemkopības ministrija jau iepriekš paudusi savu nostāju – mums nav nepieciešama celulozes rūpnīca, kas vienlaikus ir arī liels drauds Latvijas dabai,” uzsvēra M. Roze. Zemkopības ministrs, komentējot izskanējušo informāciju par sarunu atsākšanos celulozes rūpnīcas sakarā, ir lakonisks: „Par vienu no mūsu panākumiem iepriekšējos četros gados varam uzskatīt celulozes rūpnīcas celtniecības nepieļaušanu. Un mūsu nostāja nav mainījusies arī tagad – mēs esam pret šādu projektu.” Ministrs uzsver, ka ne ministrijā, ne ministrijas pakļautības iestādēs nav apspriesta iespējamība atjaunot sarunas par celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā vai jebkur citur Latvijā. „Mēs neesam par to runājuši un arī negatavojamies to darīt, šis jautājums katrā ziņā nav mūsu dienaskārtībā, ” uzsver ministrs.Zemkopības ministrija jau iepriekš paudusi nostāju, ka celulozes rūpnīcas celtniecība Latvijai nav nepieciešama, turklāt tāda projekta realizācija varētu negatīvi ietekmēt gan dabas aizsardzības situāciju Latvijā, gan negatīvi ietekmētu mežrūpniecības tirgus attīstību. „Mums uz līdzīgiem projektiem jāraugās ilgtermiņā,” uzskata Mārtiņš Roze, „un tas nozīmē, ka varam skaidri pateikt: mēs neatbalstām sarunu atsākšanu par celulozes rūpnīcas celtniecību.”, norādīts Zemkopības ministrijas informācijā.

Polijas nacionālās aviokompānijas «LOT Polish Airlines» darbinieki otrdien, 1. maijā uzsāks streiku, kas tuvākajās dienās var būtiski ietekmēt aviosatiksmi reģionā - ieplānotie reisi starp Varšavas Šopēna lidostu un Baltijas valstīm var kavēties vai tikt atcelti, informē lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop».

«Skycop» vērš avioceļotāju uzmanību iespējamiem traucējumiem un aicina laikus iepazīties ar savām tiesībām, un būt gataviem iespējamām izmaiņām ceļojuma plānos.

Lielākajā riska zonā šobrīd ir lidojumi maršrutos Rīga – Varšava, Viļņa – Varšava un Tallina – Varšava, tāpat plānotais streiks ietekmēs arī ceļotājus, kam Polijā paredzēta pārsēšanās lidojumam uz citu galamērķi.

«LOT Polish Airlines» streiks ir klasificējams kā iepriekš plānots, tādēļ aviopasažieri, kuru reisi kavēsies vai tiks atcelti, nevarēs pieprasīt kompensāciju par sagādātajām neērtībām. Neraugoties uz to, aviokompānijām, balstoties uz Eiropas Savienības likumdošanu, ir pienākums nodrošināt aviopasažieriem pirmās nepieciešamības preces.

Vācijas lidmašīnu stjuartu arodbiedrība UFO ceturtdienas vakarā noraidīja pēdējo no lidsabiedrības Lufthansa piedāvājumiem pensiju jautājumā un paziņoja, ka piektdien uzsāks nedēļu ilgu streiku.

Arodbiedrība norādīja, ka, rēķinoties ar klientu plāniem, streiks sāksies tikai piektdien pusdienlaikā, vēstīja laikraksts Tagesspiegel.

Arodbiedrība turpmākās septiņas dienas iecerējusi streikot dažādās Vācijas lidostās.

Lufthansa stjuarti piektdien streikos Frankfurtē un Diseldorfā, kur pārtrauks darbu no plkst.14 līdz 23 (no plkst.15 līdz 24 pēc Latvijas laika), teikts UFO paziņojumā. Atkārtoti streiki šajās lidostās notiks arī sestdien.

Minhenes lidostu Lufthansa stjuartu streiks nedēļas nogalē vēl neskars, jo Bavārijas un Bādenes-Virtembergas zemēs joprojām turpinās skolēnu brīvdienas, paziņoja UFO.

Nekādi streiki nenotiks arī svētdien, paziņoja arodbiedrība.

Db.lv veica uzņēmumu aptauju, lai noskaidrotu, kādas sporta un kultūras aktivitātes tie organizē saviem darbiniekiem. Vairāki no aptaujātajiem uzņēmumiem motivē darbiniekus piedalīties ne vien ikgadējās sporta spēlēs vai dažkārt rīkotos atpūtas pasākumos, bet pat organizē uzņēmuma sporta komandas, korus, hobiju izstādes utml..

Antra Viļuma, RBSSKALS sabiedrisko attiecību speciāliste:

"RBSSKALS grupas uzņēmumu darbiniekiem tiek piedāvāts atbalstīt viņu iniciatīvu un idejas. Tās nav regulāras iknedēļas aktivitātes, bet gan dažādu ideju realizēšana. Vairākus gadus RBSSKALS komanda piedalījās AVE SOL rallijā, pagājušajā vasarā mūsu komanda piedalījās Streetbola čempionātā. Katru gadu ir citas aktivitātes, jo mēģinām nevis darbiniekus izklaidēt, bet atbalstīt viņu vajadzības, vēlmes un iniciatīvu. Dažkārt top projekti, kas ir pārsteigums citiem darbiniekiem un vadībai. Piemēram, uz uzņēmuma 15 gadu jubileju tika iestudēts muzikāls priekšnesums uz būvmateriāliem.

Ar papīru no pārstrādātas makulatūras SIA Papīrfabrika Līgatne ienāk arī vietējos veikalos un atgādina par sevi

«Mēs tuvojamies to zemju apziņas līmenim, kam ir ārkārtīgi svarīga zaļā domāšana. Cilvēki, kam tā ir svarīga, labi saprot, ka nevar prasīt no reciklētā papīra tieši tādu pašu kvalitāti, kāda ir celulozes papīram. Mēs ražojam papīru no pārstrādātas makulatūras, un es domāju, ka Latvijā atradīsim arvien vairāk klientu, kas gribēs šo papīru tikai tāpēc, ka tā darīt ir pareizi attiecībā pret ilgtspējīgu saimniecību un dzīvošanu. Mēs mēģinām audzināt sabiedrību, ka tas ir normāli, tā būtu jādara,» teic Normunds Dzērve, SIA Papīrfabrika Līgatne valdes loceklis. Viņš neslēpj, ka pārstrādāts papīrs atšķiras no «jauna» papīra.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietošanas reižu skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Tiek lēsts, ka no viena koka iespējams izgatavot vairāk nekā 10 000 tūkstošus papīra lapu, tātad 2021. gada pirmajā pusgadā eParaksta lietotāji arī saudzējuši 3914 kokus un nav izdrukājuši aptuveni 210 tonnas papīra, kas pielīdzināmas piecām kravas automašīnām ar maksimālo normatīvajos aktos pieļaujamo svaru, kas drīkst pārvietoties pa Latvijas ceļiem. Pieņemot, ka gadījumā, ja šie dokumenti būtu papīra formātā, tie tiktu transportēti adresātiem, tātad elektroniskās dokumentu aprites pozitīvā ietekme mērāma arī nenotikušu braucienu skaitā, kas palīdz mazināt CO2 izmešu daudzumu.

"Nedrīkst aizmirst, ka pirms papīra dokumentu izveides, transportēts tiek arī pats papīrs – no ražotnes uz noliktavu, no noliktas uz veikalu. Tātad katra saražotā papīra lapa piedzīvo garu transportēšanas ceļu, kas arī vairo negatīvo ietekmi uz vidi. Papīra lapas izgatavošanā tiek izmantoti līdz pat 20l ūdens, kā arī virkne ķimikāliju, tostarp balinātājs. Beigu beigās - baltais papīrs, ko parakstam, atstāj visai netīru vides nospiedumu," uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Elektroniskā pasta lietošana par 40% veicinājusi papīra patēriņa pieaugumu. Tas ir pretrunā ar papīra ražotāju agrākajām prognozēm, ka moderno tehnoloģiju attīstība veicinās papīra izmantošanas kritumu, norāda kompānija Xerox.

Iespējams, šīs prognozes dēļ vairāki ražotāji nolēma restrukturizēt vai nepaplašināt savas ražotnes. Rezultātā ir izveidojusies situācija, kad papīra ražošanas jaudas nespēj apmierināt pieprasījumu, secinājusi Xerox. Eksperti pieļauj, ka tas var veicināt papīra cenas pieaugumu.

Par aktualitātēm papīra nozarē stāsta Irina Stepaņenko, Xerox pārstāvniecības Baltijas valstīs vadītāja: „Pasaules statistika rāda, ka pēdējo 20 gadu laikā papīra patēriņš pasaulē audzis vairāk nekā četras reizes. Ja 1980.gadā, gadu pirms pirmo masu datoru parādīšanās, tas bija 70 miljoni tonnas, tad šobrīd katru gadu tiek saražots vairāk nekā 300 miljoni tonnas papīra. Turklāt šā brīža situācija liecina, ka arī turpmāk papīra patēriņam tomēr būs tendence pieaugt galvenokārt dēļ straujās elektronisko sakaru līdzekļu attīstības. Saskaņā ar pētījumiem pasaulē katru gadu tiek nosūtīti vairāk nekā 750 miljardi e-pastu un gandrīz puse no tiem tiek izdrukāti. Cilvēkiem ir grūti mainīt savus ieradumus, un priekšroka tiek dota izdrukātajai ziņojuma kopijai, pat ja tā viņiem ir nepieciešama tikai uz īsu brīdi. Paredzams, ka tikai biznesa sfērā vien 2007.gadā tiks saražoti vairāk nekā 4,5 triljoni dokumentu lapu – vēstules, atskaites utt. Iedomājieties šo papīru kaudzi! Tiek prognozēts, ka 2010.gadā patērētā papīra apjoms pieaugs par pusi no šī brīža papīra patēriņa, un tas būs vairāk nekā 450 miljoni tonnas papīra gadā.”