Pagājušajā gadā pirātu uzbrukumu apjoms palielinājies par 38.5 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Par vairāk nekā pusi no reģistrētajiem 406 uzbrukumiem ir atbildīgi bijuši Somālijas pirāti, raksta Reuters. Kopumā Somālijas pirāti pagājušajā gadā bijuši atbildīgi par 217 pirātisma gadījumiem. Turklāt pagājušajā gadā Somālijas pirāti esot veikuši savus uzbrukumus aizvien tālāk no krasta.

«Pirāti arvien izmisīgāk vēlas nolaupīt kuģus. Nesenie uzbrukumu pierāda, ka Somālijas pirāti savus uzbrukumus veikuši pat vairāk nekā 1000 jūras jūdzes (1 jūras jūdze = 1852 metri) no krasta. Pagājušā gada beigām Somālijas pirātu gūstā atradušies 12 kuģi un 263 ķīlnieki,» teikts Starptautiskais Piejūras biroja atskaitē.

Pagaidām pasaules valdības neveiksmīgi cīnās ar Somālijas pirātiem patvaļīgās Somālijas likumdošanas dēļ, norāda Reuters.

Pirāti šī gada pirmajā ceturksnī ir uzbrukuši rekordlielam kuģu skaitam, sagrābjot 344 jūrniekus par ķīlniekiem un nogalinot septiņus, vēsta Starptautiskais Jūrniecības birojs (IMB).

Šī gada pirmjos trī mēnešos visā pasaulē ir notikuši 142 uzbrukumi kuģiem, kas ir lielākais skaits šajā periodā kopš 1991. gada, kad tika uzsākta šādu datu ievākšana. Somālijas pirāti šī gada sākumā ir veikuši 97 uzbrukumus. Kopumā pasaulē šogad jau ir nolaupīti 18 kuģi, no kuriem 15 pie Somālijas krastiem.

«Mēs redzam, ka dramatiski pieaug vardarbība un uzlabojas pirātu rīcībā esošās tehnoloģijas. Lielākā daļa uzbrukumu notiek pie Somālijas krastiem. Uzbrucēju bāzes kuģu atrašanās vietas ir zināmas, tāpēc ir svarīgi tos neitralizēt, lai novērstu turpmākus uzbrukumus» norādīja IMB.

Amerikāņi apsvēruši iespēju bruņoti ieņemt Somālijā nolaupīto Ukrainas kuģi, uz kura klāja bija arī Latvijas iedzīvotājs.

Kamēr 2008. gada nogalē un 2009. gada sākumā pie Āfrikas krastiem Somālijas pirātu gūstā tika turēts Ukrainas kuģis Faina ar militāru kravu un tā apkalpe – 17 Ukrainas, trīs Krievijas un viens Latvijas iedzīvotājs, ASV valdība norūpējusies par ieroču nonākšanu Somālijas nemiernieku grupējuma rokās apsvēra kuģa bruņotu sagrābšanu.

Tā brīža ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa telegrammā ASV vēstniecībām Rīgā, Kijevā un Maskavā lika noskaidrot vietējo valstsvīru domas par šādu ASV rīcību, ja sarunas par kuģa atgūšanu ar izpirkuma maksu nonāktu strupceļā. Šī telegramma ir starp tām, ko publiskojusi organizācija WikiLeaks.

Pirāti uzbrukuši arī Itālijas kruīza kuģim netālu no Somālijas krasta, vēsta BBC.

Kuģa kapteinis Siro Pinto (Ciro Pinto) stāstījis, ka seši pirāti ātrlaivā panākuši viņa kuģi ar nosaukumu Melody un atklājuši uguni.

Kuģa apsargs esot raidījis gaisā šāviņus, pēc kuriem pirāti atkāpušies. Kuģa apkalpe arī esot lējusi virsū ūdeni uzbrucējiem, kuri pa trepēm centušies nokļūt uz kuģa klāja.

NKuģis Melody (Foto: REUTERS/SCANPIX)eviens uzbrukuma laikā ievainojumus nav guvis. Uz kuģa atradušies 1500 cilvēki.

Kuģis devies no Dienvidāfrikas uz Itāliju.

Šā gada deviņos mēnešos pirāti uzbrukuši rekordlielam skaitam kuģu, tiesa gan, nolaupīto kuģu skaits ir bijis mazāks, ziņo Reuters.

Šogad kopumā pasaulē reģistrēti 352 pirātu uzbrukumi, liecina Starptautiskā Jūrniecības biroja dati. Lielāko daļa uzbrukumu veikuši Somālijas pirāti. Attiecīgajā periodā pērn tika reģistrēti mazāk – 289 pirātu uzbrukumi.

Kopumā pirāti līdz šim šogad mēģinājuši nolaupīt 199 kuģus (tie ir tādi uzbrukumi, kuru mērķis ir tieši kuģu nolaupīšana). Tiesa gan, veiksmīgi tas viņiem izdevies tikai 24 gadījumos (pērn 35 gadījumos).

Starptautiskais Jūrniecības birojs ziņo, ka nolaupīto kuģu skaits samazinājies, jo tajās teritorijās, kur siro pirāti ieviesta pastiprināta kontrole. «Somālijas pirātiem ir grūtāk nolaupīt kuģus un dabūt izpirkuma naudu par tiem. Iesaistīto valstu jūras kara flotes ir pelnījušas lielākos komplimentus pirātu aktivitātes traucēšanā,» tā Starptautiskā Jūrniecības biroja pārstāvji.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Balsojumā par šo likumu 56 deputāti bija "par" un 18 - "pret".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S) debatēs teica, ka viņas pārstāvētā "Saskaņas" Saeimas frakcija šo likumu neatbalsta, jo tas esot "netaisnīgs savā saknē". Viņa norādīja, ka likums izbeigs piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās zemes īpašnieku interesēs. Viņiem radīsies iespēja nopelnīt vismaz 200 miljonus eiro, ko "samaksāt zemes baroniem", teica deputāte.

Arī viņas partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka šis likums nerisina problēmu kopumā, kuru esot radījusi valsts, ne cilvēki.

Savukārt koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (NA) akcentēja, ka dalītais īpašums privatizētajās daudzdzīvokļu mājās bijusi problēma daudzu desmitu gadu garumā un līdz šim nav bijis izstrādāts instruments, kā to risināt. Dombrava pateicās kolēģiem, kuri turpināja darbu pie šī regulējuma un likumu noveda tik tālu.

Īre ar izpirkuma tiesībām kā nekustamo īpašumu iegādes/pārdošanas veids Latvijā uzplauka krīzes gados. Tagad tās popularitāte ir mazinājusies, tomēr neliels pieprasījums pēc šādiem darījumiem saglabāsies arī nākotnē, biznesa portālam db.lv prognozēja nekustamo īpašumu jomas eksperti.

«Īre ar izpirkumu ir īre ar iespēju nākotnē noteiktā termiņā īpašumu nopirkt. Bieži vien šis darījuma veids tiek jaukts ar pirkumu uz nomaksu. Galvenā atšķirība ir tā, ka pirkums uz nomaksu ir darījums, kurā īpašumtiesības tiek reģistrētas uzreiz uz jauno īpašnieku, bet kopējā samaksa par īpašumu tiek veikta iepriekš atrunātajā termiņā.

Īres ar izpirkuma tiesībām gadījumā puses slēdz īres līgumu, kurā vienojas par mēneša īres maksu, kas parasti ir augstāka nekā tirgū esošās, un vienojas, ka veiktās īres maksas tiks iekļautas pirkuma cenā. Tāpat tiek fiksēts termiņš, kurā īpašums tiks nopirkts, kā arī pārdošanas cena. Mēdz būt arī priekšapmaksa, kas parasti ir robežās starp 10 – 20% no īpašuma cenas,» skaidroja ARCO REAL ESTATE valdes locekle, pārdošanas nodaļas vadītāja Ieva Jansone.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar tiem piederošas speciāla mērķa kompānijas SIA "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju, liecina kompānijas paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Akciju iegāde notikusi uzsāktā vadības izpirkuma procesā.

Pirkuma darījums noticis starp Luksemburgas investīciju fondu "Marguerite Gas II" un SIA "Energy Investments" par visu "Marguerite Gas II" piederošo 28,97% akciju atpirkumu.

"Latvijas gāzes" vadība norāda, ka vadības izpirkuma process dos iespēju noturēt "Latvijas gāzes" pozīcijas kā vienam no Baltijas enerģētikas līderiem, kā arī būt inovatīvu produktu un pakalpojumu līderim atbilstoši vadošo starptautisko tirgu tendencēm.

Uzņēmuma paziņojumā biržai teikts, ka jaunajās enerģētikas tirgus realitātēs pastāv nepieciešamība nodrošināt sabalansētu dažādu energoresursu produktu pieejamību, vienlaikus piedāvājot arī adekvātas un konkurētspējīgas enerģētikas izmaksas Latvijas ražošanas uzņēmumiem. Tāpat uz ilgtermiņu vērsta politika paredz iespējas nodrošināt Latvijas mājsaimniecību pieprasījumu bez dramatiskiem cenu kāpumiem par gāzi vai citiem enerģijas avotiem.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu izveidotā speciāla mērķa kompānija SIA "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - AS "Rietumu Banka" - par turpmākajiem soļiem, liecina "Latvijas gāzes" paziņojums paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju.

Lai gūtu līdzekļus akciju nākamiem iegādes posmiem, "Energy Investments" vadības izpirkuma procesa projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu Bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās emitenta akcijas.

Finanšu instrumenta atsavinājuma līgums paredz atpirkuma nosacījumus trīs gadu laika periodam. Šāda veida finansēšanas modelis ir izplatīts vadošajos Eiropas Savienības finanšu un enerģētikas tirgos. Minētajā laika posmā "Rietumu Banka" būs ieguldītājs un pilnvērtīgs AS "Latvijas Gāze" akcionārs.

Dānijas tankkuģim MV Torm Ragnhild izdevies izmukt no Somālijas pirātu uzbrukuma Adenas līcī pēc tam, kad notikuma vietā ieradusies kāda patrulējoša Francijas lidmašīna, kas aizbaidījusi pirātus, ziņo Swedish Wire.

Sākoties pirātu uzbrukumam, Dānijas tankkuģa apkalpe par to nekavējoties ziņoja, un notikuma vietā ieradās tobrīd netālu esoša Francijas lidmašīna. Ieraugot lidmašīnu, pirāti pārtrauca uzbrukumu un aizbēga.

Veiksmīgi izmukt no pirātu uzbrukuma gan neizdevās kādam Dienvidkorejas naftas tankkuģim, kurš 4. aprīlī devās no Irākas uz ASV. Šķērsojot jau minēto Adenas līci, kuģi ar visu 24 cilvēku apkalpi sagūstīja pirāti.

Lai arī Somālijas piekrastē pastiprināti patrulē starptautiskie militārie spēki, šī reģiona pirātiem katru gadu izdodas nolaupīt mantu aptuveni 60 miljonu dolāru apmērā.

Tankkuģu īpašnieku grupa mudinājusi valdības darīt vairāk, lai apkarotu pirātismu Indijas okeānā, norādot, ka nolaupīšanas var traucēt naftas piegādēm visā pasaulē, ziņo BBC.

Tā informē, ka Somālijas pirāti tagad izmanto vismaz 20 sagrābtos kuģus kā bāzes kuģus, lai veiktu uzbrukumus reģionā.

Šis brīdinājums seko jaunākajam uzbrukumam pie Omānas krasta tankerim, kas veda aptuveni 200 miljonus ASV dolāru vērtu jēlnaftu.

Irene SL bija ceļā no Persijas līča uz ASV.

Džo Angelo (Joe Angelo), Starptautiskās neatkarīgo tankkuģu īpašnieku asociācijas vadītājs, sacījis, ka tankkuģa krava veidojusi aptuveni 20% no vienas dienas ASV jēlnaftas importa.

«Pirātisma situācija iziet no kontroles visā Indijas okeānā,» viņš akcentējis.

Dānijas specvienība triecienuzbrukumā ieņēmusi Somālijas pirātu sagūstīto kuģi un atbrīvojusi visu kuģa komandu, atsaucoties uz ES flotes preses sekretāra Džona Harbora (John Harbour) paziņojumu, ziņo BBC.

Viņš norādīja, ka šī ir pirmā reize, kad kuģa atbrīvošanā no pirātiem piedalījies karaguģis.

BBC ziņo, ka pagaidām nav zināms vai pirāti ir pametuši kuģi, taču Dānijas specvienība turpina to meklējumus.

Kuģa apkalpe tika atrasta kajītē, kur tā bija ieslēgusies, tādējādi visa kuģa apkalpe ir nogādāta drošībā.

Pašreiz Somālijas pirātu gūstā atrodas vairāki desmiti kuģu un aptuveni 250 apkalpes locekļu. Pēc aptuvenām aplēsēm, pērn noziedznieki izpirkuma naudā saņēmuši 60 miljonus dolāru (30,12 miljonus latu).

Iepriekšējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās par pārsteigumu pārējai Eiropai parūpējās Zviedrija, ievēlot EP Pirātu partijas pārstāvjus. Par spīti skeptiķu runām par to, ka šāda tipa «viena jautājuma partijām» Briseles gaiteņos nav iespējas gūt panākumus, zviedru «pirāti» cītīgi gatavojas šogad gaidāmajām EP vēlēšanām un drīzumā plāno dibināt visu Eiropu aptverošu partiju, kas apvienotu visus kontinenta «pirātus».

Kā intervijā LETA video stāsta Zviedrijas Pirātu partijas priekšsēdētāja Anna Troberga, kopš 2006.gadā izveidota pirmā Pirātu partija, pasaulē tagad jau ir aptuveni 70 «pirātu» partijas un liela daļa no tām - Eiropā. «Tagad mēs veidojam Eiropas Pirātu partiju. Tās izveide tiks pabeigta jau tuvā nākotnē - šajā pavasarī,» piebilda politiķe.

Zviedru Pirātu partijas vadītāja prognozē, ka nākamajā EP sasaukumā zviedriem varētu pievienoties arī vācieši, un «pirāti» nostiprinās savas pozīcijas Briseles gaiteņos. «Ja palūkojamies ārpus Zviedrijas, Vācijas Pirātu partijai ir ļoti labas izredzes tikt ievēlētiem EP. Būs daudz vairāk «pirātu» parlamentā. Es ceru, ka diviem Zviedrijas Pirātu partijas deputātiem pievienosies «pirāti» no Vācijas.»

Ķīnas kuģa Anczeczjan jūrniekiem izdevies atkauties no pirātiem, apmētājot viņus ar tukšām alus pudelēm un atkritumiem.

Pirāti kuģim uzbrukuši pie Nigērijas krastiem, īsi pirms kuģa ienākšanas ostā. Pēdējā laikā šāda pirātu taktika ir populāra, uzsver interneta portāls k2kapital.com. Pirāti kuģim pietuvojušies ar divām ātrgaitas motorlaivām un ar paštaisītām kāpnēm pūlējušies uzkāpt uz Ķīnas kuģa borta. Lai kā pirāti centušies, viņiem tas nav izdevies, jo jūrnieku krājumos bijis ļoti daudz tukšu alus pudeļu. Pirmo uzbrukumu veiksmīgi izdevies atvairīt. Otrajā mēģinājumā ieņemt kuģi pirāti lietojuši automātus, atklājot uguni. Tomēr komanda turpinājusi cīnīties pretī iebrucējiem. Galu galā korsāri atkāpušies. Kuģa komandā ir četri ievainotie, ieskaitot kapteini. Visi ievietoti Lagosas slimnīcā.

AS "Latvijas gāze" vienas akcijas atpirkšanas cena plānota 3,35 eiro, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Latvijas Banka ir saņēmusi "Latvijas gāzes" iesniegumu atļaujas saņemšanai izteikt uzņēmuma akciju atpirkšanas piedāvājumu saistībā ar uzņēmuma akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena, pēc prospektā sniegtās informācijas, ir 3,35 eiro.

Paredzēts, ka akciju atpirkšanas piedāvājumu akcionāri varēs pieņemt 14 dienu laikā, skaitot no prospekta publicēšanas "Nasdaq Riga" tīmekļvietnē.

Birža "Nasdaq Riga" piektdien paziņojusi, ka "Latvijas gāzes" akciju atpirkšanas piedāvājumā minētā vienas akcijas atpirkšanas cena - 3,35 eiro - ir būtiski zemāka par pēdējo cenu pirms "Latvijas gāzes" akciju tirdzniecības apturēšanas 28.jūnijā, kad cena bija 6,88 eiro par akciju.

Piespiedu dalītā īpašuma attiecībās atrodas 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām Latvijā, žurnālistiem šodien skaidroja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

TM valsts sekretāra vietniece šodien preses konferencē atgādināja, ka Latvijā piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kur kopā ir 110 970 dzīvokļi, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām, kas ir apmēram 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām. Viņa norādīja, ka šo 7354 zemes vienību kadastrālā vērtība varētu būt līdz pat 180 000 000 eiro, savukārt tirgus vērtība - līdz pat 240 000 000 eiro.

Tāpēc TM izvēlējās iet to ceļu, kas paredz sadalīt finansiālo slogu starp šajā procesā iesaistītajām personām, proti, nevis valstij izpērkot visu šo zemi, bet piedāvājot to darīt dzīvokļu īpašniekam.

AS "Latvijas gāzes" valdes locekļi šā gada laikā plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Mēs esam apņēmības pilni šā gada laikā izpirkt visus akcionārus. Domāju, ka tuvāko mēnešu laikā būs arī skaidrība par tiem akcionāriem, kas pārstāv Krieviju," sacīja Kalvītis.

LETA jau vēstīja, ka 2023.gada novembrī "Latvijas gāzes" valdes locekļi Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar tiem piederošas speciāla mērķa kompānijas SIA "Energy Investments" palīdzību sāktā vadības izpirkuma procesā iegādājās 28,97% "Latvijas gāzes" akciju. Akcijas tika iegādātas no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Darījums tika īstenots ar "Rietumu bankas" atbalstu.

Tāpat vēstīts, ka "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - "Rietumu banku" - arī par turpmākajiem soļiem.

Zviedrijas mēbeļu ražotājs IKEA ir paziņojis, ka piešķirs 62 miljonus ASV dolāru Apvienoto Nāciju Bēgļu komisijai (UNHCR). Finansiālā palīdzība būs paredzēta ģimenēm, kuras bēg no sausuma, bada un pilsoņkara pārņemtās Somālijas, vēsta The Local.

IKEA ziedojums jau ir nosaukts par lielāko, ko UNHCR ir saņēmusi savā sešdesmit gadus ilgajā vēsturē. «IKEA piešķirtie finanšu līdzekļi ir tieši laikā,» uzsver UNHCR Augstais komisārs Antonio Guteress. Somālija pašlaik piedzīvojusi pamatīgu sausumu, tiek lēsts, ka apdraudēti varētu būt aptuveni 12 miljoni cilvēku visā Somālijas pussalā.

Mēbeļu ražotāja piešķirtie finanšu līdzekļi tiks paredzēti, lai palīdzētu tūkstošiem bēgļu, kas apmetušies ziemeļaustrumu Kenijā. Plānots, ka to pietiks, lai palīdzētu aptuveni 120 tūkstošiem somāliešu, kas izvietoti Dadābas bēgļu nometnē. Paredzēts, ka IKEA tos izmaksās tuvāko trīs gadu laikā.

Latvijas kuģniecība (LK) apstiprina, ka ir pārdevusi divus jaunbūvējamos naftas gāzvedējkuģus kuģniecībai Navigator Gas katru par 52 miljoniem ASV dolāru (26 miljoniem latu), liecina LK paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Kuģu pircējs pārņems visas saistības pret kuģu būvētavu šo kuģu būves līgumu pabeigšanai un atmaksās LK iemaksātos naudas līdzekļus. Kuģu pirkšanas-pārdošanas līgums stājās spēkā 2011.gada 18.martā, teikts LK paziņojumā biržai.

«Tā ir daļa no LK stratēģijas, izmantot līdzekļus, kas tiks iegūti no šo kuģu pārdošanas, lai finansētu divus jaunbūvējamos tankkuģus, kas tiks saņemti no Korejas kuģu būvētavas Hyundai Mipo Dockyard Ltd. jau šī gada maijā un jūnijā. LK mērķis šajos saspringtajos ekonomiskajos apstākļos ir rīkoties piesardzīgi, tajā pašā laikā turpinot izvērtēt un izmantot iespējas paplašināt floti ar moderniem kuģiem,» skaidro LK valdes priekšsēdētājs Pols Tomass.

Arvien vairāk attīstoties zvejošanai un zivju tirdzniecībai, par vienu no Somālijas galvaspilsētas Mogadīšo, kas nereti tiek dēvēta par pasaulē bīstamāko pilsētu, simbolu kopš gadiem ilgušiem konfliktiem kļuvis zivju tirgus.

Ziņu aģentūra Reuters iemūžinājusi fotoattēlos, kā lielās zivis tiek nestas uz Somālijas galvaspilsētas tirgu.

Indijas okeānā, kas apskalo Mogadīšo, atrodama dažādu zivju sugu dažādībā, tādēļ arī pilsētas tirgū nonāk dažādas zivis, sākot no sardīnēm un tunčiem, turpinot ar haizivīm un zobenzivīm.

Viens kilograms zivju maksā aptuveni 150 Somālijas šiliņus jeb apmēram četrus ASV dolārus, informē Somalia Report.

Pirmo reizi vairāk nekā 20 gadu laikā somālieši drīz atkal varētu saņemt vēstules no ārzemēm, raksta Reuters. Šis ir jaunākais no soļiem, lai izbeigtu Somālijas izolāciju pēc divas desmitgades ilgā civilā konflikta.

Tomēr pasta pakalpojumu atjaunošana šajā Āfrikas valstī būs izaicinājums, jo tur nav funkcionējošu pasta nodaļu, nosaukumi doti tikai galvenajiem ceļiem un lielākajai daļai māju nav numurzīmju. To papildina cīņa ar al Qaeda nemierniekiem un piekrastē sastopamie pirāti.

Šveicē bāzētā ANO Pasaules Pasta savienība (UPU) savā paziņojumā norādījusi, ka pasta pakalpojumi Somālijā atkal varētu sākt darboties tuvāko mēnešu laikā.