Latvijā sodu piemērošanas politika nav bijusi pietiekami spēcīga, lai atturētu citus no konkurences pārkāpumiem, tāpēc arī turpmāk Konkurences padome (KP) būs barga pret pārkāpumiem un sodi par tiem būs lielāki, sola jaunā KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Esot amatā aptuveni nedēļu, kopš 26.jūnija, Ābrama kā prioritātes noteikusi darbu pie patlaban KP izmeklētajām lietām. Tiks arī pārskatīts padomes līdz šim darītais. Viņa uzsvēra, ka konkurences veicināšanai KP centīsies rast skaidrojumus tirgū nevēlamām pazīmēm vai iespējamām deformācijām, lai tās novērstu. Tāpat svarīgi būs nodrošināt komunikāciju ar uzņēmumiem un sabiedrību kopumā, lai iegūtu vairāk informācijas par nevēlamām pazīmēm tirgū.

«Nešaubīgi, KP būs barga pret konkurences pārkāpumiem un sodi par tiem būs lielāki - kad pārkāpums ir noticis, svarīgi sodīt adekvāti. Latvijā sodu piemērošanas politika nav bijusi tik spēcīga, lai atturētu citus no konkurences pārkāpumiem. Vienlaikus centīsimies darboties preventīvi - izglītot un informēt uzņēmumus, lai netiktu radīta vide šādu pārkāpumu iespējamībai,» atzina Ābrama.

Jelgavas novada priekšsēdētājs Ziedonis Caune ar kolēģiem trešdien darbadienas laikā izklaidējas medībās, saukdams tās par darba semināru, raksta Zemgales Ziņas.

Novada domē gan žurnālistiem paskaidrots, ka Z. Caune atrodas seminārā Rīgā.

Z. Caune arī atklāja, ka šādi «semināri» tiek rīkoti jau 10 gadus un tā ir tradīcija. Turklāt, lai «seminārs» būtu lētāks, amatpersonas vedis pašvaldības transports. Vienīgi Z. Caune braucis ar savu auto.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā solīts amatpersonu izklaidi pārbaudīt. «Prasīsim, kas tas bija par semināru, vai tika izmantots pašvaldības transports un vai šī diena bija noformēta kā atvaļinājums,» teikusi ministrijas pārstāve Ilze Dišlere.

Medībās piedalījušies arī citi novada pagastu pārvaldnieki, deputāti, kā arī Jelgavas slimnīcas valdes loceklis Andris Ķipurs – viņam gan, atšķirībā no citiem, bija noformēta brīvdiena.

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2024 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Ekonomiskā krīze un medījamo putnu un dzīvnieku medību liegumi nav mazinājuši ārvalstu viesmednieku skaitu Latvijas mežos, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

To liecina ne tikai viena no lielākajiem komercmedību organizētājiem — valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības LVM Rekreācija un medības, bet arī Valsts meža dienesta dati par medību sezonā (rudens-pavasaris) izsniegtajām atļaujām ārvalstu medniekiem medīt Latvijā. 2009./2010. gada medību sezonā Valsts meža dienests izsniedzis atļaujas 1097 ārvalstu viesmedniekiem, 2008./2009. gada sezonā tādas bija tikai 992, bet vēl iepriekš 980.

Aptuveni pusei no visiem viesmedniekiem pakalpojumus ir sniegusi LVM Rekreācija un medības, kam ir 100 000 ha lielas medību platības. Turklāt medībās uz LVM dodoties arī mednieki no Latvijas - pērn 313, aizpērn tikai 281, 2008. gadā tādu bija 296.

2015.gadā Konkurences padome (KP) konstatēja astoņus konkurences tiesību pārkāpumus, par kuriem 29 uzņēmumiem piemēroja naudas sodus 1 042 440 eiro apmērā, šodien žurnālistus informēja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Savukārt valsts budžetā pērn ieskaitīti KP iepriekš piemērotie naudas sodi 1 052 030 eiro apmērā. Sodus uzņēmumi nomaksā, kad noslēdzas tiesvedība par KP lēmumu, ja tas ir bijis pārsūdzēts.

Visas piecas no pērn KP konstatētajām aizliegtajām vienošanām bija karteļu shēmas starp iepirkumu pretendentiem - kopumā 26 uzņēmumiem. Vēl 23 uzņēmumiem KP izteica brīdinājumus par dalību desmit līdzīgos, tikai mazāka mēroga un nozīmes pārkāpumos. Attiecīgi cietēji no šiem pārkāpumiem bija valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, kas rīkoja iepirkumus 15 dažādās nozarēs.

Pēc KP rīkotajām apmācībām pērn dubultojies iesniegumu skaits, ko iestāde saņēma no iepirkumu rīkotājiem, kas saskatījuši karteļu pazīmes. Tas norāda, ka iepircēji ir kļuvuši zinošāki, atbildīgāki un spējīgāki aizsargāt valsts budžeta līdzekļus no karteļu radīta kaitējuma. Vienlaikus KP savās izmeklēšanās bieži saskaras ar situācijām, kad pastāv aizdomas par korupciju, pasūtītājam vienojoties ar vēlamo uzvarētāju un pieaicinot citus pretendentus iesniegt fiktīvus piedāvājumus.

Karteļi Latvijā nav tikai pēdējā laika aktualitāte, bet gan parādība, kas ilgstoši tikusi paslaucīta zem tepiķa, biznesa augstskolas Turība rīkotajā diskusijā Konkurence biznesā: karteļu, lobisma un melnā PR ietekme norādīja eksperti.

Diskusijas ietvaros tika apspriests arī pētījums, kurā 51% uzņēmēju norādīja, ka zina par neoficiāliem maksājumiem būvniecības nozarē.

Komentējot iespējamo karteļa darbība būvniecības sektorā, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs norādīja: «Būvniecības nozare ir slima, un nevar cerēt, ka ar dažu slimnieku izķeršanu mēs atrisināsim visas problēmas. Diemžēl būvniecību smagi skāris karteļu jautājums, ko droši var dēvēt par sērgu.»

Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama skaidroja: «Vienošanās bijušas vienmēr – būvniecības, medicīnas aprīkojuma piegādes, IT aprīkojuma piegādes u.c. nozarēs, tāpat kā cīņa ar tām. Šogad beidzot tas tapis zināms plašākai sabiedrībai. Katru gadu ir trīs vai četri būtiski pārkāpumi konkurences jomā, piemēram, vienošanās starp uzņēmējiem u.tml. Īpašu uzmanību mēs pievēršam tieši sistemātiskiem gadījumiem. Runājot par to, kā tikusi pieļauta situācija ar iespējamo vērienīgo karteli būvniecības nozarē, jājautā, ko mēs katrs esam izdarījuši, lai tas nenotiktu.»

Iespējamo karteļa vienošanos novēršanai publiskajos iepirkumos milzīga loma ir pasūtītājiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Viņa uzsvēra, ka iepirkumos iepriekš no pasūtītāju puses piemērotais zemākās cenas princips, nepilnīgās pretendentu kvalifikācijas prasības veidoja labvēlīgu augsni karteļu veidošanai starp pretendentiem.

"Tagad pasūtītāji vairumā ir sapratuši savu nozīmi, mainījuši pieeju publiskajiem iepirkumiem, kā arī attieksmi pret līgumiem, aizstāvot savas intereses," teica Feldmane.

Savukārt no valsts puses iespējamo karteļu prevencijai tiek veikts darbs ar pasūtītājiem to izglītošanai, izstrādāta metodoloģija kvalifikācijas kritēriju noteikšanai un veikti citi pasākumi, pauda Feldmane.

Viņa informēja, ka valdība pērn atbalstījusi pieeju, ka kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajos projektos Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un citas publiskās investīcijas administrējošās iestādes neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja sāks pēc tam, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmums par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu.

2009.gada 30.oktobrī Konkurences padome pieņēma lēmumu karteļa un aizliegtas vienošanās lietā, kurā bija iesaistīti Samsung televizoru izplatītāji Latvijā. Šis ir pirmais lēmums, kurā Konkurences padome piemērojusi tik lielas absolūtos skaitļos izsakāmas soda naudas.

SIA Samsung Electronics Baltics, kas ir Samsung Electronics Co. galvenais pārstāvis Latvijā, piemērots sods LVL 4 099 942.75 apmērā.

Savukārt, Samsung televizoru izplatītājiem - SIA RD Elektroniks, SIA Proks, SIA Elkor Trade, SIA Rota un K - attiecīgi piemēroti sodi LVL 1 442 524.54, LVL 267 529.53, LVL 541 920.38 un LVL 270 718.07 apmērā. Pie nosacījuma, ka Konkurences padomes lēmumu apstiprinās administratīvā tiesa, kopumā tirgus dalībniekiem valsts budžetā būtu jāiemaksā LVL 6 622 635.27.

Vai lietas rezultāts varēja būt arī savādāks vismaz attiecībā uz piemērotajiem naudas sodiem?

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Jelgavas novada domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem vajadzētu izvērtēt, vai viņa turpmāka atrašanās amatā atbilst morāles un ētikas normām, kā arī atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam labas pārvaldības principam, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis.

«Deputātam, tajā skaitā arī pašvaldības domes priekšsēdētājam, savā darbībā ir jāievēro morāles un ētikas normas. Nav pieļaujama situācija, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs arī ārpus savu amata pienākumu pildīšanas neievēro morāles un ētikas normas, veic prettiesiskas darbības, atzīmē R.Vējonis.

Priekšsēdētāja prettiesiska rīcība graujot ne tikai viņa paša, bet arī visas pašvaldības autoritāti, turklāt par nelikumīgām medībām likumdošana paredz kriminālatbildību.

Jāatgādina, ka Z.Caune tika sastapts netālu no nelikumīgu medību vietas un vēlāk pieķerts melos, raksta zz.lv.

Pēc Jelgavas novada domes deputātu sapulces, kas notikusi aiz slēgtām durvīm, deputāti atzina, Z.Caune viņiem gan ir atzinies melos un paudis nožēlu. Viņš arī teicis, ka tad, ja kādā no ekspertīzēm apstiprināta viņa saistība ar nelikumīgajām medībām, viņš esot gatavs nekavējoties demisionēt. Pagaidām viņš to nedarīšot, ziņo portāls. Deputāti sagaidīšot ekspertīžu atzinumus un tad domāšot, vai prasīt novada šefa atkāpšanos vai pašiem balsot par viņa atstādināšanu.

Kā liecina sniegtā informācija medijiem, Dzīvnieku drauga fonds aicina sabiedrību pievienoties akcijai pret roņu medībām, piketējot pie Kanādas vēstniecības Latvijā 15.martā plkst. 12.00 Baznīcas ielā 20/22, Rīgā.

"Katru gadu roņu medībās Kanādā tiek nežēlīgi nogalināti vairāk nekā 300 000 roņu un, kā liecina statistika, 98% no nogalinātajiem roņiem ir vecumā no 2 nedēļām līdz 3 mēnešiem.

Roņus nošauj vai arī nosit uz ledus ar nūjām vai ar hakapiku (īpaša nūja ar cirtni galā, izgatavota roņu nogalināšanai). Ar cirtni pāršķeļ ronim galvaskausu un, ērtības labad, neizvelkot cirtni no galvaskausa velk roņa līķi vajadzīgajā virzienā. Sitot mazuļus ar nūju, nereti tie tiek tikai apdullināti, kā rezultātā mazie ronīši tiek nodīrāti vēl dzīvi. Arī šaušana neatbrīvo dzīvnieku no ciešanām. Bieži vien ievainoti roņi aizbēg un mirst zem ledus, šos dzīvniekus neiekļauj valdības medību statistikā.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Vācija saistībā ar cenu fiksēšanu sodījusi dažus no tās lielākajiem alus darītājiem ar 106,5 miljonu eiro sodu, ziņo thelocal.de. Tas bijis iespējams, pateicoties Becks ražotāja Anheuser-Busch sniegtajai informācijai par konkurentiem.

Vadoši darbinieki no Bitburger, Krombacher, Veltins un Warsteiner, kā arī no Anheuser-Busch tikušies gan personīgi, gan sazvanījušies ar mērķi fiksēt cenas. Tas noticis laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam, informējs Federālais karteļu birojs.

Tas rezultējies ar alus cenu pieaugumu.

Anheuser-Busch piekritusi sniegt informāciju par cenu fiksēšanu, tādējādi izvairoties no soda. Pārējās četras alus darītavas sadarbojušās ar izmeklētājiem ar mērķi samazināt tām piemēroto soda naudu.

Cik zināms, karteļu birojs turpina izmeklēšanu saistībā ar vēl citiem alus darītājiem, kuru nosaukumi nav atklāti.

Konkurences padome (KP) būvkompānijai RCI Gulbene piemērojusi 125 tūkstošu eiro sodu par aizliegtu vienošanos, žurnālistus ceturtdien preses konferencē par atklāto būvniecības uzņēmumu karteļa vienošanās shēmu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu iepirkumos informēja KP.

Konkurences uzraugi, pēc viena pārkāpuma dalībnieka ziņojuma, konstatējuši divu būvkompāniju aizliegtu vienošanos piedaloties iepirkumos. Pārkāpuma iniciatoram - SIA RCI Gulbene - piemērots sods 125 tūkstošu eiro apmērā.

KP saņēma informāciju kopumā par trim iepirkumiem, kuru kopējā līgumcena bija 684,77 tūkstoši eiro. Divus no iepirkumiem rīkoja zemnieku saimniecības un vienu pašvaldības skola, bet visos gadījumos būvdarbu veikšanai bija piesaistīti ES fondu līdzekļi.

Aizliegtā vienošanās īstenošanas shēma – viens uzņēmums iesniedz pasūtītājam savu vēlamo tāmi, bet otrs iesniedz mākslīgi sadārdzinātu tāmi. Divos no iepirkumiem pasūtījumu saņēma SIA RCI Gulbene, vienā - otrs uzņēmums, bet reālie darbi 100% apmērā kā apakšuzņēmējam tika nodoti SIA RCI Gulbene. Par šādu «SIA RCI Gulbene» otram pretendentam izmaksāja atlīdzību 3% apmērā no iepirkuma līgumcenas.

Pirmajā pusgadā Konkurences padome (KP) izteikusi piecus brīdinājumus kopumā 17 uzņēmumiem, deviņām fiziskām personām, vienai asociācijai un vienai valsts iestādei. Izsakot brīdinājumus, KP iespējamās aizliegtās vienošanās un nodarīto kaitējumu tirgum un patērētājiem var novērst pēc iespējas ātri.

Brīdinājumus, neuzsākot formālu izmeklēšanu, KP izsaka, ja iespējamais pārkāpums ir neliels, nav bijis atkārtots un uzņēmums apņemas to neatkārtot, kā arī iestādes resursi, kas nepieciešami pārkāpuma izmeklēšanai, var pārsniegt sabiedrības ieguvumu. Saskaņā ar KP tiesībām prioritizēt savu darbību un iespējai pārkāpumus novērst ar alternatīvām metodēm iestāde var koncentrēt tās resursus pirmām kārtām uz smagāko pārkāpumu novēršanu, tādējādi pasargājot lielākās sabiedrības daļas intereses un plašāku uzņēmēju loku.

Aizliegtas vienošanās iepirkumos nemainīgi ir biežāk konstatētais konkurences tiesību pārkāpums Latvijā, tāpēc KP aktīvi strādā pie prevencijas – iepirkumu rīkotāju izglītošanas par iespējamām karteļu pazīmēm. Pēc informatīvajiem pasākumiem KP no iepirkumu rīkotājiem saņem aizvien lielāku skaitu iesniegumu par iespējamiem pārkāpumiem. Tā, piemēram, pērn KP no iepirkumu rīkotājiem par iespējamām uzņēmēju saskaņotām darbībām saņēma divreiz vairāk iesniegumu nekā pirms gada. Tāpat turpina palielināties arī izteikto brīdinājumu skaits, kur pērn šajā pašā periodā tika brīdināti 15 uzņēmumi

Vācijas Federālais karteļu apkarošanas birojs trešdien paziņoja, ka sācis izmeklēšanu pret ASV sociālās komunikācijas gigantu Facebook saistībā ar aizdomām, ka tas izmanto dominējošo tirgus stāvokli, lai pārkāptu datu aizsardzības noteikumus.

Birojs norāda, ka tas sācis izmeklēšanu pret Facebook Inc., uzņēmuma Īrijas struktūrvienību un Facebook Germany GmbH.

«Birojs izmeklē aizdomas, ka ar pakalpojuma specifiskajiem noteikumiem attiecībā uz lietotāju datu izmantošanu Facebook ļaunprātīgi izmantojis dominējošo stāvokli sociālo tīklu tirgū,» vēsta birojs.

Tāpat birojs skaidro, ka tādiem ar reklāmām finansētiem interneta pakalpojumiem kā Facebook lietotāju dati ir ārkārtīgi svarīgi.

«Tāpēc ir svarīgi arī noskaidrot tirgus stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas kontekstā, vai patērētāji ir pietiekami informēti par datu ievākšanas veidu un apjomu,» norāda birojs.

Regulējuma pilnveidošanā Latvija joprojām nemāk strādāt ātri un efektīvi, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, kurai šī ir pēdējā diena amatā.

"Mēs valstī joprojām nemākam strādāt ātri, efektīvi. Mēs svarīgas lietas atbīdām augstos plauktos un risinām ļoti maznozīmīgus jautājumus. (...) Šajos astoņos gados amatā esmu redzējusi, cik lēni top likumi, un cik daudz iebildumu tiek ņemts vērā, kam nav nekādas argumentācijas. Tas bremzē arī nozaru attīstību," teica Ābrama, piebilstot, ka šajā gadījumā nerunā par risinājumiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanai.

KP priekšsēdētāja arī atzīmēja, ka Latvijā vairākos regulējumos ir iestrādātas barjeras godīgai konkurencei, taču ierēdņi nesaprot, kur ir problēma. "Netiek skatīts kopsakarā klienta, patērētāja ieguvums un godīga konkurence," minēja Ābrama.

Vācijas karteļu birojs vienam no pasaulē lielākajiem tērauda ražotājiem piemērojis apjomīgu naudas sodu. Tā iemesls ir dzelzceļa sliežu cenu fiksēšana, kurā iesaistītas vēl trīs kompānijas, vēsta thelocal.de.

Esenē bāzētā korporācija ThyssenKrupp saņēmusi sodu 103 miljonu eiro apmērā. Tas piemērots pēc gadu ilgušas izmeklēšanas.

Kompānija esot veidojusi karteli un fiksējusi sliežu tērauda cenu vairāku gadu garumā.

Lielākais upuris bijis Vācijas dzelzceļa operators Deutsche Bahn, bet sliedes pārdotas arī Šveicē un Austrijā.

«Sliežu ražotāji gadiem piespēlēja viens otram gandrīz nemainīgas proporcijas no Deutsche Bahn pasūtījumiem,» stāstījis karteļu biroja prezidents Andreass Munds.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas ļauj 16 gadus veciem jauniešiem medīt ar šaujamieroci tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Kā iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, likumā noteikts, ka fiziskai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet vēl nav astoņpadsmitgadīga, un uz kuru neattiecas citi likumā minētie aizliegumi, būs tiesīga individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra) tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Tāpat akceptēts iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) piedāvātais precizējums, ar kuru noteikts, ka jaunietim jābūt Valsts meža dienesta izsniegtai mednieka apliecībai, kā arī Valsts policijas atļaujai. Tāpat jaunietim būs jābūt arī vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanai.

Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecīgajā gadījumā būs atbildīgs ieroča īpašnieks. Gadījumā, ja atbildīgais nebūs nodrošinājis prasību ievērošanu, Valsts policija (VP) varēs anulēt īpašniekam piešķirtās ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas nēsāšanas un kolekcijas atļaujas vai nepagarināt to derīguma termiņu.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja būtiskas izmaiņas Zvejniecības likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Tās noteiks rūpnieciskās zvejas kārtību, zvejas limita apjomu, kā arī precizēs makšķerēšanas noteikumu deleģējuma saturu un prasības privāto ezeru izmantošanai.

Likuma grozījumi paredz atļaut rūpnieciskajā zvejā izmantot zivju vadu, izņemot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdenstilpēs, kurās šāda zveja pieļaujama tikai īpašos un zinātniskās izpētes nolūkos. Līdz šim zivju vada izmantošana rūpnieciskajā zvejā bija aizliegta.

Turpmāk zveja pašpatēriņam publiskajos ūdeņos varēs notikt tikai ar murdiem, nevis tīkliem. Šīs izmaiņas būs spēkā no nākamā gada 1.janvāra.

Noteikts, ka turpmāk piekrastes nozvejas limita apjomu visām zivju sugām aprēķina procentuāli no Latvijas kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma. Paredzēta arī nozvejas limita pārdales iespēja konkrētajā gadā, ja tā apjoms netiek pilnībā izmantots.Tāpat grozījumi precizē deleģējumu Ministru kabinetam (MK) noteikt prasības privāto ezeru izmantošanai zivju mazuļu ielaišanai zivju pavairošanas vajadzībām.

Nelielās Igaunijas teritorijā esošās Kihnu salas iedzīvotāji jau drīzumā varētu atsākt roņu medības, jo, ņemot vērā pēdējā desmitgadē ievērojami pieaugušo roņu populāciju, varētu tikt atcelts nu jau 30 gadus ilgušais šo dzīvnieku medību aizliegums, ziņo Terra Daily.

Viņš apgalvo, ka pēdējo desmit gadu laikā pelēko roņu populācija Igaunijas teritoriālajos ūdeņos palielinājusies no 1 500 līdz 4 000.

«Pelēko roņu skaits ir strauji palielinājies, uzlabojoties vides apstākļiem Baltijas jūrā, taču 4 000 pelēko roņu Igaunijas ūdeņos joprojām ir krietni mazāk par 10 000 roņu mūsu ūdeņos pirms 100 gadiem. Mūsu kaimiņvalstis Somija un Zviedrija atļauj roņu medības,» stāsta H. Zingels.

Kihnu salas 500 pastāvīgie iedzīvotāji jau pirms trim gadiem vērsās ministrijā, lūdzot atjaunot pelēko roņu medību atļauju, lai salas iedzīvotāji varētu pagatavot savus tradicionālos roņu gaļas ēdienus.

«Man ir jāatvainojos iedzīvotājiem par šo nepārdomāto soli šajā momentā. Atzīstu, ka krīzes laikā, kad ir tik liels bezdarbs, tas bija nepārdomāti,» dienu pēc plašu rezonansi guvušā medību semināra norādījis Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS).

Taču, ja finansiālā situācija kļūšot labāka, darbinieku kopības izjūta šādā veidā tikšot stiprināta arī nākamgad, raksta Zemgales ziņas.

Novada vadītājs atzina, ka ceturtdien saņēmis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna telefonzvanu, bez tam runājis ar ZZS vadītāju Augustu Brigmani, kurš teicies par šo gadījumu runāt partijas iekšienē.

Trešdien Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāre Laimdota Straujuma nosūtījusi vēstuli Z.Caunem, pieprasot triju dienu laikā sniegt detalizētu informāciju par «semināru»ar medībām darba laikā.

RAPLM valsts sekretāre lūdz Z.Cauni trīs dienu laikā sniegt informāciju par seminārā gūto pieredzi, kā arī tās praktisku izmantošanu pašvaldības darbā, par to, kas piedalījās šajā pasākumā. Straujuma arī vēlas noskaidrot, vai seminārs tika finansēts no pašvaldības līdzekļiem, vai Jelgavas novada pašvaldības amatpersonas saņems atlīdzību par medībās pavadīto laiku, vai medībās tika izmantots Jelgavas novada pašvaldības tehniskais nodrošinājums (autotransports un tml.).

Mākslas vēsturnieki no Krievijas un Vācijas aicina savas valdības palīdzēt atrast vēsturiskās bagātības, kuras Otrā Pasaules kara laikā nolaupījuši Padomju un nacistu karaspēki, ziņo Bloomberg.

Aptuveni 120 muzeju pārstāvji un mākslas vēsturnieki no abām valstīm tikās Maskavā, lai vienotos par tālākiem soļiem kā atvieglot piekļuvi arhīviem, kas nepieciešamas, lai labāk uzzināt, kas ticis nozaudēts kara laikā. Vēsturnieki lūguši abu valstu atbalstu, lai izveidotu speciālu komisiju, kas koordinētu izpēti un datubāzes.

No Krievijas dārgumiem Vācijā pazudusi slavenā Dzintara istaba, kas nav redzēta kopš 1945. gada.

Neraugoties uz starptautisku kritiku, pēc vairāk nekā 30 gadu ilgušā starptautiskā moratorija atcelšanas Japānā atsāktas komerciālās vaļu medības.

1. jūlijā nosūtīta pirmā vaļu medību flote ar atļaujām nozvejot 227 vaļus.

Strauji samazinoties vaļu skaitam, Starptautiskā vaļu medību komisija 1986.gadā pasludināja šo dzīvnieku medību moratoriju. Tiesa, arī šī moratorija laikā Japāna ik gadu ir nogalinājusi 200 līdz 1200 vaļu, aizbildinoties ar krājumu uzraudzību ilgtspējīgu kvotu izveidei, vēsta BBC. Tomēr kritiķi uzskata, ka tās ir tikai atrunas, lai Japāna varētu medīt vaļus pārtikai, jo pētniecības nolūkiem nogalināto vaļu gaļa parasti nonāca pārdošanā.

Vaļu medībās Japānā nodarbināti aptuveni 300 cilvēku.

Gadsimtiem ilgi vaļi ir medīti, lai iegūtu to gaļu un taukus. Mūsdienās tie ir kļuvuši par apdraudētiem dzīvniekiem, un to rūpnieciskās medības lielākajā daļā valstu kopš 20. gadsimta vidus ir aizliegtas.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) šodien Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtajā 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā sola ieviest progresīvu un taisnīgu sistēmu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanā, pēc kuras bagātie maksās vairāk.

LSDSP sola panākt Latvijas pāreju uz valsts regulētu, sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku, netērējot vairāk, nekā nopelnīts, kā arī neļaut valsts budžeta konsolidācijai un taupībai atstāt graujošu ietekmi uz ekonomiku, iedzīvotājiem, sociālo jomu, vēlēšanos dzīvot, strādāt un investēt šajā valstī.

Tāpat partija savā programmā sola nepieļaut valsts uzņēmumu privatizēšanu, un, tieši otrādi, veidot uzņēmumus ar valsts atbalstu, tā radot darba vietas.

LSDSP iecerējusi sakārtot valsts pārvaldi, lai trūkstošā nauda valsts budžetā nebūtu jāmeklē pie starptautiskajiem aizdevējiem vai mehāniskā nodokļu palielināšanā, kā arī veicināt videi draudzīgu atjaunojamo vietējo energoresursu attīstīšanu.