Līdz ar Eiropas kultūras gada aktivitātēm uzmanību sev atkal pievērš drūmas pagātnes apdvestais Stūra nams, kurš jau gadiem stāv bez pielietojuma
Valsts drošības komitejas ēka jeb Stūra māja Brīvības un Stabu ielas krustojumā Rīgā no 1. maija uz nepilnu pusgadu atdzīvosies – tajā tiks īstenots Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts Stūra māja.
Lieta Nr. 1914/2014, kuras ietvaros būs skatāma pamatekspozīcija Izstaigā Stūra māju, notiks ekskursija, kā arī piecās izstādēs no dažādiem skatpunktiem tiks traktētas cilvēka un varas attiecības, informē nodibinājums Rīga 2014.
Neredzamais remonts
Ēka stāvējusi tukša kopš 2008. gada, kad to pameta Valsts policija. «Daudzu vēsturisku faktu dēļ ēka nav bijusi pievilcīga lietotājam. Sarunās par nama tālāko likteni esam izjutuši atturīgu attieksmi no valsts iestāžu vadītājiem un līdz ar to nevēlēšanos iesaistīties sīkākās diskusijās par atrašanos Stūra mājā,» atzīst ēkas saimnieka valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina.
Gadā tās uzturēšanai tiek tērēti tūkstoši. Pērn tie bijuši nepilni 11 tūkst. eiro – apdrošināšana, sētnieka darbs, komunālie un citi pakalpojumi.
Lai ēku pielāgotu kultūras aktivitātēm, veikti remontdarbi, kuru provizoriskās izmaksas aplēstas vairāk nekā 70 tūkst. eiro apmērā. Tās sedz nodibinājums Rīga 2014, izņēmums ir ap 7 tūkst. eiro lifta remontam. Remontdarbi faktiski beigušies, taču, kā atzīst D. Laukšteina, tie minimāli ietekmējuši iekštelpu vizuālo skatu. Ēka ir ne vien arhitektūras piemineklis, kas turklāt atrodas UNESCO aizsargātajā vēsturiskā centra teritorijā, bet arī valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta.
Tas uzliek zināmus noteikumus telpu izmantošanai un uzturēšanai, proti, tajās jāsaglabā esošais interjers, ieslodzījuma vietu specifiskais aprīkojums un komunikāciju sistēma, turklāt telpām jābūt publiski pieejamām.
Jāpiebilst, ka vēsturiska notikuma vietas statuss attiecināms uz telpām ēkas pirmajā stāvā un pagrabstāvā. Arī Rīga 2014 mākslinieciskā koncepcija paredz maksimāli saglabāt ēkas iekštelpu izskatu. Līdz ar to veikti ēkas tehniskās sagatavošanas darbi – elektroapgādes, ūdens un kanalizācijas sistēmas atjaunošana, ugunsdrošības sistēmas izveide, lifta remonts un nelieli kosmētiski iekšdarbi.
Muzejs un...
Valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietas statuss ietekmē arī ēkas tālāko iespējamo izmantošanu. VNĪ secinājuši, ka vismaz daļa ēkas jānodod muzeja funkcijām. Citos stāvos «varētu būt biroja telpas. Ir izskanējušas versijas par viesnīcām, bet droši vien, tā nebūs,» iepriekš (06.03.) intervijā DB pauda VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane.
Nosacījumi, uz kādiem objekts būtu lietojams, gan privātajam sektoram, gan valstij būtu līdzīgi – VNĪ sākotnēji iegulda līdzekļus, ko nākotnē atgūst no nomas ieņēmumiem. Aptuvenās rekonstrukcijas izmaksas B. Strautmane iepriekš lēsa vismaz 16 milj. eiro apmērā.
Ieteicamāks būtu dalītais izmantojums – muzejs, pakalpojumi, viesnīca, biroji, domā Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš. Ēkas vēsture nav piemērota ēkas pārbūvei par dzīvokļu māju, taču viesnīcai tas nekaitētu.
Pasaulē ir piemēri, kad viesnīcas tiek izveidotas vecās slimnīcās, morgos, ugunsdzēsēju depo.
«Ar to var pat pievilināt tūristus,» domā A. Zariņš. Arī potenciālos biroju nomniekus ēkas vēsture neaizbiedētu, viņš turpina, piebilstot, ka nepievilcīgu šo ēku birojiem padara plašas autostāvvietas trūkums. Līdz ar to birojus varētu iznomāt par 6–7 eiro/m2, ar ko nebūs pietiekami, lai atgūtu ieguldījumus ēkas rekonstrukcijā, viņš lēš. Lai gan Rīga arvien lielāku uzsvaru liek uz kājāmgājējiem un velobraucējiem, tik lielai biroju ēkai nepieciešama autostāvvieta. Līdz ar to palielinās tendence birojiem izvēlēties Skanstes ielu, perspektīva ir arī Ķīpsalai un Mūkusalas ielai.
Jānis Šīns, Latio Komercīpašumu tirdzniecības nodaļas vadītājs, gan oponē – šobrīd vien 5–10% biroju telpu pilsētas centrā stāv tukšas, kas ir ļoti labs rādītājs, salīdzinot ar situāciju pirms dažiem gadiem. Līdz ar to nomniekus Stūra mājai varētu atrast, taču, viņaprāt, būtu jāizvērtē, vai ekonomiski pamatotāk nebūtu ēku pārdot, nosakot, ka jaunajam īpašniekam ēka jāsaglabā publiski pieejama. Proti, ar nomas ienākumiem varētu neizdoties atpelnīt rekonstrukcijas izmaksas.
Rēķina izdevumus
Par muzeja izveidi Stūra ēkā diskutēts vairākkārt – jau deviņdesmitajos gados bija iecere bijušos čekas pagrabus pielāgot Okupācijas muzeja vajadzībām, arī pēc Valsts policijas pārvākšanās uz jaunām ēkām tika spriests par muzeja izveidošanu.
VNĪ informē, ka kopā ar Latvijas Nacionālās vēstures muzeja, Kultūras ministrijas, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvjiem vairākkārt apmeklēta ēka, lai apzinātu piemērotāko plānojumu iespējamās ekspozīcijas izvietošanai, ja šāda ideja gūs atbalstu. Finansējums būtu nepieciešams ēkas pielāgošanas, ekspozīcijas izveidošanai un arhitektoniski mākslinieciskās izpētes veikšanai.
Arī Kultūras ministrija uzskata, ka ēkas pirmajā stāvā un pagrabstāvā būtu vēlams izveidot pastāvīgo ekspozīciju. Lai to izdarītu, ministrija lūgusi VNĪ sagatavot aprēķinus par izmaksām, kas ir nepieciešamas pastāvīgas ekspozīcijas izveidei.
Tāpat lūgts izanalizēt tehniskās iespējas nodrošināt pirmā un pagraba stāva funkcionēšanu autonomi no kopējā ēkas apjoma. Šobrīd apkure, kanalizācija un citas komunikācijas ir vienotas visai lielajai ēkai. Tādējādi vēsturisko notikumu vietu apskate ir atkarīga no situācijas pārējā ēkas daļā. Atdalot apkuri, kanalizāciju u.c. ekspluatācijai nepieciešamās sistēmas, pastāvīgo ekspozīciju vēsturisko notikumu zonā varētu veidot un demonstrēt apmeklētājiem neatkarīgi no tā, vai pārējā ēkas daļa tiek izmantota, norāda ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjānis. Arī aprēķini par finansējuma apjomu, kas nepieciešams infrastruktūras sakārtošanai, ir jāsagatavo VNĪ.
Savukārt Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālisti gatavos aprēķinus par ekspozīcijas izveidei un tās darbības nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu. Kad par nepieciešamo finansējumu būs gūta skaidrība, Kultūras ministrija vērsīsies valdībā ar priekšlikumu to piešķirt.