Jaunākais izdevums

Smaržu un kosmētikas tirgotājs SIA "Faberlic Baltija" izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra, liecina "Firmas.lv" informācija.

No PVN maksātāju reģistra uzņēmums izslēgts trešdien, 15.jūnijā.

Savukārt ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes 8.aprīļa lēmumu "Faberlic Baltija" piemērota aizlieguma atzīme komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai komercķīlu reģistrā

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) marta sākumā informēja, ka smaržu un kosmētikas tirgotājs "Faberlic Baltija" sniedz padomus, kā apiet sankcijas, veicot maksājumus, izmantojot "PayPal" maksājumu sistēmu.

PTAC norāda, ka "Faberlic Baltija" patiesais labuma guvējs ir Krievijas valsts domes deputāts Aleksejs Ņečajevs, kas pakļauts Eiropas Savienības (ES) sankcijām. Ņečajevam sankcijas piemērotas kopā ar pārējiem Valsts domes deputātiem, kas rosināja atzīt divu Ukrainas austrumu teritoriju - pašpasludināto tautas republiku - neatkarību un pēc tam ratificēja draudzības līgumus ar tām.

PTAC pārstāvji norāda, ka, sekojot šādiem un līdzīgiem padomiem, veicot maksājumus uz sankciju sarakstos minēto personu maksājumu kontiem vai ar tām saistītām personām, ikviens īsteno sankciju apiešanas mēģinājumu. Sankciju apiešana vai tās mēģinājums ir administratīvi un krimināli sodāms pārkāpums.

PTAC aicina ievērot Sankciju likumā noteiktos ierobežojumus un gadījumā, ja pēkšņi pakalpojumu sniedzējam vai pārdevējam vairs nevar veikt maksājumus, izmantojot līdz šim izmantotos maksājumu līdzekļus, pievērst pastiprinātu uzmanību, vai konkrētā juridiskā persona nav ar sankciju subjektu saistīta persona, kuras kontus nav iesaldējušas kredītiestādes.

PTAC norāda, ka šādi aizdomīgi gadījumi varētu būt aicinājumi izmantot dažādas ārvalstu maksājumu sistēmas vai platformas ("PayPal", "WePay", "Skrill", "Intuit" un citas) vai citus instrumentus, ar ko iespējams nodot finanšu vai tiem pielīdzināmas vērtības, piemēram, kriptovalūtas ("Bitcoin", "Etherium", "Cardano" un citas).

Patērētājiem un juridiskām personām, kurām Sankciju likums nenosaka kārtību, kādā ir jāziņo par sankciju pārkāpumiem un sankciju apiešanas mēģinājumiem, ir jāziņo tādā pašā veidā, kā tiek ziņots par jebkuru citu iespējamu noziedzīgu nodarījumu - ir jāinformē tiesībaizsardzības iestādes, norāda PTAC pārstāvji.

Latvijā sankciju regulējums ietverts Starptautisko un Latvijas Republikas sankciju likumā (Sankciju likums) un ikvienai fiziskai un juridiskai personai ir pienākums ievērot Sankciju likumā noteiktos ierobežojumus, proti, nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma iesaldēt visus finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, tostarp tos finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kas nodoti trešajām personām, liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī nesniegt sankciju subjektam, tostarp izmantojot pilnvarojumu, starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteiktos finanšu pakalpojumus.

Sankciju subjekts ir starptautisko publisko tiesību subjekts, fiziskā vai juridiskā persona vai cits identificējams subjekts, attiecībā uz kuru noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas.

"Faberlic Baltija" īpašnieks ir Krievijas publiskā akciju sabiedrība "Faberlic".

"Faberlic Baltija" apgrozījums 2020.gadā bija 20,63 miljoni eiro, peļņa - 840 000 eiro, liecina "Firmas.lv" dati. Uzņēmumā 2020.gada beigās strādāja 137 darbinieki. Finanšu dati par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) rīcībā ir informācija, ka smaržu un kosmētikas tirgotājs SIA "Faberlic Baltija" sniedz padomus, kā apiet sankcijas, veicot maksājumus, izmantojot "PayPal" maksājumu sistēmu, informēja PTAC pārstāvji.

PTAC norāda, ka "Faberlic Baltija" patiesais labuma guvējs ir Krievijas valsts domes deputāts Aleksejs Ņečajevs, kas pakļauts Eiropas Savienības (ES) sankcijām. Ņečajevam sankcijas piemērotas kopā ar pārējiem Valsts domes deputātiem, kas rosināja atzīt divu Ukrainas austrumu teritoriju - pašpasludināto tautas republiku - neatkarību un pēc tam ratificēja draudzības līgumus ar tām.

PTAC pārstāvji norāda, ka, sekojot šādiem un līdzīgiem padomiem, veicot maksājumus uz sankciju sarakstos minēto personu maksājumu kontiem vai ar tām saistītām personām, ikviens īsteno sankciju apiešanas mēģinājumu. Sankciju apiešana vai tās mēģinājums ir administratīvi un krimināli sodāms pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos turpina sarukt

Db.lv,29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies līdz 322,01 miljonam eiro, kas ir par 55,54% mazāka summa nekā 2016.gadā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Kopš 2017.gada bijusi tendence sarukt Krievijas uzkrātajai ieguldījumu summai Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, liecina "Lursoft" pētījuma dati. Apkopotā statistikas informācija atklāj, ka vēl 2017.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no Krievijas bija ieguldīti 724,3 miljoni eiro, bet turpmākajos gados uzkrātā summa bijusi ar lejupejošu tendenci, kas nozīmē, ka no pamatkapitāliem izņemto summu apjoms bijis lielāks nekā no jauna ieguldītais. Kritums uzkrāto ieguldījumu apjomā, vien ar retiem izņēmumiem, seko ik mēnesi jau ilgāku laika periodu.

Pēc uzkrātā ieguldījumu apjoma Krievija šobrīd ierindojas astotajā vietā, kamēr pēc uzņēmumu skaita, kuru pamatkapitālos veikti ieguldījumi, - pirmajā pozīcijā. "Lursoft" norāda, ka Krievijas ieguldījumi šobrīd reģistrēti 3521 uzņēmuma pamatkapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru