Pašreizējā PV valde Arta Birkmaņa vadībā tika iecelta šā gada maijā. Tajā darbojas A. Birkmans, Anrijs Brencāns, Silvija Dreimane un Aigars Štokenbergs. Pirms tam kopš 2011. gada oktobra strādāja Nila Freivalda vadīta valde Jāņa Pētersona, Edmunda Kancēviča un Mārtiņa Jirgena sastāvā, bet vēl agrāk - kopš 2009. gada augusta - PV valdi vadīja Andulis Židkovs, Mārtiņš Greste, Gints Karlsons un Andrejs Požarnovs, liecina Lursoft informācija.
Pirmdien sasauktajā akcionāru sapulcē PV valde arī informēja akcionāru, ka uzņēmums ir gatavs darīt visu, lai vēl šajā plānošanas periodā apgūtu Eiropas Savienības Kohēzijas fondu finansējumu.
Raksti par tēmu
PV akcionāram sniedza informāciju par sarunu gaitu ar Spānijas uzņēmumu Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles par grozījumu veikšanu šā gada 2. aprīlī noslēgtajā vilcienu piegādes līgumā. Tā kā vienošanos par grozījumiem līgumā neizdevās panākt, līgums nav stājies spēkā un PV akcionāram jālemj par tālāko rīcību.
Ekspluatācijā esošo vilcienu vagonu kalpošanas laiks tuvākajos gados beigsies un jauni pasažieru vilcieni Latvijai ir jāiegādājas pēc iespējas ātrāk, uzsvēra PV. «Ekspertu atzinumi parāda, ka jau tuvākajos gadus daļa ritošā sastāva būs nokalpojusi tiktāl, ka remontēšana nebūs iespējama vai izmaksās dārgāk, nekā jaunu vilcienu iegāde,» teikts kompānijas paziņojumā.
Kā jau iepriekš vēstīts, vērienīgāko iepirkuma konkursu Latvijā a/s Pasažieru vilciens (PV) izsludināja 2009. gada decembra sākumā. Jauno 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkuma iegādes kopējās izmaksas tika plānotas 144 miljonu latu apmērā, no kuriem ES fondu finansējums būtu simts miljoni latu, bet PV līdzfinansējums šī projekta īstenošanai būs 44 miljoni latu. Savukārt otra līguma daļa paredzēja šo vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā. Kopumā līguma vērtība bija 610,76 miljoni eiro (429,24 miljoni latu). Jaunajiem vilcieniem bija jābūt saražotiem līdz 2015. gada augustam.
