Runājot preses konferencē, ministrs norādīja, ka pašlaik Slovēnijas banku sistēma esot pārvaldāma ar valsts pašas resursiem un neesot vajadzības pēc Eiropas Savienības (ES) palīdzības, tomēr, viņš piebilda, ja banku problēmas izrādīsies lielākas, vai arī, ja parādīsies jauni riski, tad nevar izslēgt palīdzības lūgšanas iespēju.
Iepriekš par Grieķijas scenārija atkārtošanās iespēju brīdināja Slovēnijas premjers Janezs Janša, tomēr uzsverot, ka valsts dara visu iespējamo, lai atrastu risinājumu un izvairītos no aizdevuma.
Slovēnijas premjers skaidroja, ka jūlijā parlamentam nāksies balsot par valsts konstitūcijā iekļaujamu normu, kas liedz pieņemt nesabalansētu budžetu, kā arī pieņemt likumdošanas grozījumus, saskaņā ar kuriem tiktu liegta referendumu organizēšana par valsts ekonomikai nozīmīgiem likumiem.
Raksti par tēmu
Finanšu palīdzību jau lūgušas piecas eirozonas valstis – Grieķija, Īrija, Portugāle, Kipra un Spānija. Iepriekš Kipras prezidents Demetris Kristofias nāca klajā ar paziņojumu, ka viņa valstij aizdevumu esot piedāvājusi arī Krievija, kuras noteikumi ir izdevīgāki nekā ES un Starptautiskā Valūtas fonda izvirzītie.
Viena no eirozonas palīdzību lūgušajām valstīm – Īrija, ceturtdien sekmīgi pārdeva valsts parādzīmes, tādējādi atgriežoties obligāciju tirgū. Īrijai izdevies piesaistīt 500 miljonus eiro lielu finansējumu.
Tomēr analītiķi norāda, ka, lai gan veiksmīga obligāciju izsole ir simbolisks panākums Īrijai, valsts tomēr vēl nav izkļuvusi no «meža». «Iekšzemes pieprasījums joprojām turpina samazināties un paredzams, ka ekonomika šogad piedzīvos stagnāciju,» sacīja konsultantu aģentūras Spiro Strategy analītiķis Nikolass Spiro.