Jautājums par piecu miljonu latu papildu sadali vēl nav nonācis līdz izskatīšanai Saeimā, taču slimnīcas to gaida, lai iedzīvotāji arī gada nogalē varētu saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, informē Latvijas Slimnīcu biedrība.
Divdesmit trīs Latvijas slimnīcu vadītāji pēc tikšanās ar Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieci stratēģiskās plānošanas un finanšu jautājumos Dainu Mūrmani Umbraško un Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktoru Māri Taubi atzīst, ka beidzot izcīnīta ierēdņu izpratne par papildu finansējuma nepieciešamību. Taču tā saņemšana kavējas, lai gan situācija ir kritiska, pauž Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs.
Asa diskusija starp ierēdņiem un LSB izvērsusies arī par ārstniecības riska fonda izveidi Latvijā. Šobrīd tiek plānots, ka no veselības aprūpei piešķirtās valsts budžeta naudas miljons latu tiks novirzīti ārstniecības iestādēm, bet tās ieskaitīs minēto summu atpakaļ riska fondā. Slimnīcu vadītāji nepiekrīt šādam risinājumam, un kā alternatīvu, kas būtu lētāka un izdevīgāka valstij situācijā, kad trūkst līdzekļu ārstēšanai, piedāvā medicīnas personāla civiltiesisko un profesionālo apdrošināšanu.
Tāpat slimnīcu vadītāji aicina ierēdņus nemaldināt iedzīvotājus un mediķus, izplatot informāciju, ka nākamgad budžetā papildus piešķirtie 17 miljoni latu nodrošinās 10% algu pieaugumu visam ārstniecības personālam. Kā skaidro Kalējs, jau šobrīd daudzas slimnīcas ārstiem maksā papildus valsts noteiktajam atalgojumam. Savukārt valsts atvēlētie 17 miljoni 2014. gadā ļaus paaugstināt atalgojumu tikai personālam, kas šobrīd saņem pakalpojuma tarifā noteikto minimālo algu. Minētā naudas summa ir sava veida kompensācija, ko slimnīcas izcīnījušas līdz ar minimālās algas paaugstināšanu valstī.