Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē 12. jūlijā, plānots skatīt jau iepriekš virzītos atbalsta pasākumus vēja enerģijas ieguves veicināšanai. Visvairāk nozares pārstāvjus jaunajā likumprojektā uztrauc vēlme atteikties no pilna ietekmes uz vidi procesa izvērtēšanas, kas būtībā ir atteikšanās no kvalitatīva dialoga starp dabas ekspertiem un sabiedrību.
Neskatoties uz to, ka Saeima šos priekšlikumus skata pēdējā lasījumā, nozares viedoklis joprojām nav ticis ņemts vērā. Tas rada būtiskas bažas par steidzamību vēja parku projektu saskaņošanas gaitā, kas var atstāt negatīvu ietekmi gan uz sabiedrību kopumā, gan pašu nozari.
Šobrīd kā vienu no prioritātēm valdība izvirzījusi Latvijas enerģētiskās neatkarības veicināšanu. Vēja enerģija ir viens no dabai draudzīgākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā to izdarīt, tomēr bažas rada steigā sagatavotie un Saeimā skatītie atbalsta pasākumi vēja enerģijas attīstībai – daļu no tiem plānots ieviests novēloti, bet daļa vēja industrijai nemaz nav nepieciešami.
Esam situācijā, kad sāpošā zoba vietā dakteris grasās izraut veselo. Ārstēšana, protams, notiek, bet jautājums ir par tās nepieciešamību un kvalitāti. Valdībā steidzīgi sagatavotie priekšlikumi vēja enerģijas industrijas “ārstēšanai” ir nonākuši Saeimā, otrajā galīgajā lasījumā, tomēr “pacienta” jeb industrijas viedoklis par to, kurš zobs īsti sāp, joprojām nav uzklausīts. Kā rezultātā ir radušies vairāki nevajadzīgi priekšlikumi, savukārt citi izskatās vien pēc laika vilcināšanas.
Kā piemēru minu atbildīgās ministrijas plānu sagatavot un iesniegt grozījumus, lai novērstu šķēršļus vēja enerģijas attīstīšanai publiskām personām piederošās meža zemēs. Tomēr jau šobrīd juridisku šķēršļu meža zemju iznomāšanai vēja parku attīstītājiem nav, ko pierāda arī 2019. gada 22. jūlijā noslēgusies Latvijas valsts mežu izsole, kurā izsolīta zeme tieši vēja turbīnas uzstādīšanai.
Ja šāds darījums ir noticis, kas gan traucē veikt vēl citus šādus darījumus? Līdz ar to kā nozares pārstāvis varu sacīt, ka nav jālabo to, kas šobrīd jau lieliski strādā.”
Tāpat tiek skatīti vēl vairāki priekšlikumi, kā atvieglot vēja parku attīstību. Tomēr industrijas pārstāvjiem radies jautājums - ja problēma ir risināma ar 2 vārdu pievienošanu jau esošajam regulējumam, kā tas ir attiecībā uz iespēju izmantot nacionālas un vietējas nozīmes lauksaimniecības zemes, šajās zemēs uzstādot vēja turbīnas, kādēļ tam ir nepieciešams teju pusotrs gads?
Tomēr pati satraucošākais šajā likumprojektā ir vēlme atteikties no pilna ietekmes uz vidi procesa izvērtēšanas, jo tas ir dialogs starp dabas ekspertiem, sabiedrību un iespēju vēja parku uzstādīt. Skaidri redzams, ka likumdevējam pilnībā nav izpratnes par IVN procesu. Mēs nedrīkstam aizmirst būtiskāko - vēja parku attīstības iespēju nosaka vairāki aspekti, no kuriem būtiskākais ir IVN, ne teritorijas plānojums, jo tikai tajā ir padziļināti vērtēta šāda iespēja.
Situācija enerģētikas nozarē patiešām ir sarežģīta, tomēr sasteigti risinājumi, kas pakļauj vēja enerģijas industriju dažādiem riskiem, to neatvieglo. Tieši pretēji, liekot uzdot jautājumus, vai jaunie grozījumi strādās par labu visiem, tajā skaitā sabiedrībai kopumā. Šobrīd likumdevējiem ir īpaši svarīgi sadarboties ar nozari, lai izstrādātu patiešām veiksmīgus atbalsta pasākumus, jo jautājuma svarīgums nepieļauj kļūdīšanās iespēju.
