Jāatgādina, ka pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajām kratīšanām toreizējā deputāta A. Šlesera dzīvesvietā un tai sekojošām ārkārtas vēlēšanām A. Šlesers nespēja pārvarēt 5% barjeru. Savukārt nesen KNAB noņēma arestu Zein Holding akcijām, kas, saskaņā ar laikraksta pausto, bija galvenais posms aizdomu ķēdē, uz kuras pamata notika tā dēvētā «oligarhu lieta».
Intervijā A. Šlesers uzskata, ka pašlaik Latvijā trūkst «ideju un konkrētu projektu, drosmīgu lēmumu, kas varētu palīdzēt Latvijas izaugsmei», tādēļ - «ja mēs nedarīsim neko, tikai tīksmināsimies, ka mums ieviests eiro, mēs beigās būsim tā ieintegrējušies, ka būsim kļuvuši par brīvdabas muzeju».
Runājot par lielo no Latvijas emigrējušo cilvēku skaitu un bezdarbnieku pabalstiem, A. Šlesers pauž, ka «neviens neatgriezīsies tādēļ, ka viņam piedāvā bezdarbnieku pabalstu – tas ir kā spļāviens sejā». Runājot par problēmas risinājumu, A. Šlesers pieļauj, ka Brisele, ja Latvija tai lūgtu padomu, varētu piedāvāt variantu «nodrošināt pāris simtus tūkstošus cilvēku no Āfrikas un arābu valstīm». Šo risinājumu bijušais deputāts neatbalsta un pauž, ka arī lētā darbaspēka piesaistīšana nav izeja sarūkošā iedzīvotāju skaita problēmas risināšanā.
Jautāts, kāds ir viņa piedāvājums, A. Šlesers norāda, ka valdībai 2014. gada budžetā būtu jāatvēl līdzekļu sadaļa, kas būtu paredzēta Latvijas valsts reklamēšanai – Latvijai būtu jāatvēl 50 milj. eiro valsts budžetā, jāizstrādā profesionāla kampaņa un jāsāk reklamēt Latvija ārvalstīs, «pastāstot, ka mēs esam lieliska, tīra un zaļa valsts ļoti izdevīgā vietā». Tāpat reklāmas kampaņas ietvaros viņš aicina uzsvērt to, ka no 2013. gada 1. janvāra ir pieņemts likums par holdingiem, kas dod iespēju starptautisko biznesu vadīt no Latvijas, un to, ka Latvijā ir iespēja iegūt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā.
Raksti par tēmu
Viņš uzskata, ka valdībai būtu jāpieņem lēmums, ka uzturēšanās atļaujas tiek piešķirtas ne tikai tiem, kas investē nekustamajā īpašumā, uzņēmumos vai banku kapitālā, bet arī ikvienam ārvalstu studentam, kas nolemj atbraukt un mācīties Latvijā.
«Mana pārliecība ir tāda, ka, mācoties vairākus gadus, katram cilvēkam vajadzētu kļūt par šīs valsts patriotu. Mums ir jāpasaka, ka šie cilvēki mūs interesē,» norādīja A. Šlesers.
«Jāpasaka, ka cilvēki, kas ieguvuši augstāko izglītību Latvijā, iegūst uzturēšanās atļauju nevis uz pieciem gadiem, bet vispār iegūs pastāvīgu uzturēšanās atļauju – te viņi var dzīvot vienmēr,» uzskata bijušais deputāts.
A. Šlesers uzskata, ka ar šo lēmumu, valstij izdotos piecu gadu laikā piesaistīt 20 miljardu eiro investīcijas, un kopumā ap simts tūkstošu potenciālo investoru, kuri gribētu saistīt savu dzīvi ar Latviju. Viņš lēš, ka pastāvīgi te uzturētos varbūt trešā daļa no visiem piesaistītajiem cilvēkiem, pārējie būs nopirkuši īpašumu un ieradīsies Latvijā «varbūt pāris reizes gadā.»
