Tiesa arī nolēma, ka no A. Šlesera jāpiedzen valsts nodeva 375 latu apmērā, 500 lati par advokāta pakalpojumiem, kā arī valsts labā jāsamaksā 6,54 lati.
Līdz ar to Rīgas apgabaltiesa daļēji apmierināja I. Sudrabas prasību pret A.Šleseru, bet līdzatbildētāja statusā šajā lietā bija telekompānija LNT un Latvijas Televīzija.
Pēc sēdes I. Sudraba pauda gandarījumu un prieku par šādu tiesas lēmumu, jo tas būšot kā precedents tam, ka nevar mētāties ar vārdiem, kā arī pierādījums, ka Latvija ir tiesiska valsts.
Pilns sprieduma teksts būs pieejams 13. maijā, kad to 30. dienu laikā varēs pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā. Ceturtdien uz sprieduma paziņošanu A. Šlesers nebija ieradies.
Jāatgādina, ka 2008.gada 23. maijā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa noraidīja I. Sudrabas prasību. Valsts kontroliere bija vērsusies tiesā, jo uzskatīja, ka A. Šlesers publiskajā telpā izplatījis nepatiesu informāciju. Iepriekš valsts kontroliere bija griezusies arī Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt toreizējā Satiksmes ministra izteikumus un saukt ministru pie atbildības, taču savā atbildē prokuratūra norobežojās no šīs lietas un norādīja, ka nevar sākt darbības, jo tā esot tiesas kompetence.
2007. gada septembrī Valsts kontrole vērsās Satiksmes ministrijā ar lūgumu sniegt informāciju par valsts institūciju darbību, nodrošinot preču un citu priekšmetu pārvietošanu Latvijas – Krievijas robežkontroles punktos. Savukārt A. Šlesers toreiz izteicās, ka kontroliere darbojas savu draugu interesēs, kuriem pierobežā ir zemes īpašumi, lai uzzinātu ar uzņēmējdarbību saistītu informāciju, kā arī izmanto valsts resursus privātām vajadzībām.
