Latvijā Igaunijas kompānijas AS SK ID Solutions izstrādāto autentifikācijas rīku Smart-ID lieto jau 800 tūkstoši cilvēku.
AS SK ID Solutions vadītājs Kalevs Pihls (Kalev Pihl) uzskata, ka tas ir daudz, jo īpaši, ja to salīdzina ar līdzīgiem autentifikācijas rīkiem. Vairāk nekā 80% ir aktīvie lietotāji, kas to izmanto vairākas reizes mēnesī. Smart-ID var izmantot e-pakalpojumu nodrošināšanai finanšu, izglītības, telekomunikāciju, enerģētikas, mazumtirdzniecības, kā arī dažādu valsts pakalpojumu nodrošināšanai. Tomēr Latvijā Smart-ID ir pazīstams internetbanku lietotājiem.Tas lielā mērā saistīts ar to, ka vairums transakciju notiek finanšu pakalpojumos. «Ja vien nav ļoti, ļoti lēns internets, normālā situācijā 70-80% elektronisko transakciju notiek finanšu pakalpojumu jomā. Tāpēc šis sektors saglabāsies kā mūsu galvenais klients,» viņš teic. Kopumā Smart-ID tagad ir izmantojams aptuveni 120 pakalpojumos, no kuriem 100 ir Igaunijā vai ir saistīti ar Igauniju un var būt pieejami arī Latvijā un Lietuvā.
Vaicāts, kā vēl var izmantot Smart-ID, K. Pihls teic, ka ar to var parakstīt dažādus dokumentus. Gandrīz katram cilvēkam vairākas reizes gadā ir jāparaksta kādi dokumenti klātienē, to vajadzētu digitalizēt. «Man nav iemesla fiziski ierasties iestādē, lai tās darbinieki palūkotos uz manu seju,» viņš uzskata. No 2018. gada novembra Smart-ID ir pirmais digitālā paraksta risinājums Baltijā, kas atbilst Eiropas eIDAS regulējuma tehniskajai specifikācijai, kuras sertifikāts apliecina risinājuma līdzvērtīgumu ar roku rakstītam parakstam.
Uzņem pozitīvi
Vaicāts, kā Latvija ir uzņēmusi Smart-ID, K. Pihls stāsta, ka atgriezeniskā saite bijusi pozitīva. Visās konferencēs un izstādēs, kur uzņēmums piedalās, tas saņem īpaši labas atsauksmes no lietotājiem Latvijā. Taču ieiešana tirgū nav bijusi viegla. «Ir bijis sarežģīti izskaidrot, ko darām, būt sadzirdētiem. Īpaši sarežģīti tas bija tāpēc, ka esam igauņi, kuri tik labi nesaprot vietējo tirgu. Reizēm bija sajūta, ka iejaucamies tajā, kas ir ļoti vietējs un ko nevajadzētu aizskart kādam no ārpuses. Taču šobrīd nav problēmu,» viņš teic. Viens no iemesliem, kāpēc situācija ir mainījusies, ir Vispārīgā datu aizsardzības regula. Tagad visā Eiropā ir vienoti noteikumi par to, kā vadīt personas datus, un šajā ziņā Eiropa ir vienots tirgus un nav atšķirības Igaunijā vai Latvijā
Apvieno spēkus
AS SK ID Solutions ir dibināta pirms 19 gadiem – laikā, kad notika migrācija no banku kartēm ar magnētisko joslu uz čipkartēm. Standarti mainījās, un visas bankas bija noraizējušās par to, kas jādara, lai atbilstu jaunajiem standartiem, un kā monetizēt šīs vērienīgās pārmaiņas, jo jaunās kartes bija dārgākas. Tad radās doma par publiskās infrastruktūras izmantošanu. «Tolaik strādāju Hansapank, un vairāk nekā 98% transakciju jau bija elektroniski. Viens no risinājumiem bija kodu kartes, ko lietoja vēl pirms diviem gadiem un kas saistās ar zināmiem drošības riskiem, jo šīs kartes nav viegli aizsargāt, tas ir diezgan nedrošs rīks. Otrs risinājums bija un ir PIN kodu kalkulatori, kas maksāja daudz. Zinājām, ka vajag atrast labāku alternatīvu, un bankām radās ideja investēt publiskā infrastruktūrā. Ja to darītu viena banka, ieguldījumus nekad neatpelnītu. Atradām draugus, kas arī saprata, ka ir vajadzīga infrastruktūra, un radījām kopēju pakalpojumu, kur ir sadalītas izmaksas starp ieinteresētajām pusēm. Publiska infrastruktūra ir kā ceļš starp Tallinu un Rīgu, kas pats par sevi neko neienes. Taču ceļš ir vajadzīgs, lai vispār būtu bizness,» saka K. Pihls.
Visu rakstu lasiet 3. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/3
AS SK ID Solutions vadītājs Kalevs Pihls
#2/3
