Kristīne Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves

Kristīne Opolais, kura šajā sezonā veiksmīgi debitējusi pazīstamos pasaules opernamos, iespēju robežās neatsaka dalību arī koncertos un izrādēs Latvijā. Atsaucoties Siguldas opermūzikas svētku rīkotāja Daiņa Kalna aicinājumam, 18. jūlijā pēc vairākiem gadiem K. Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves.

Latvijā viesosies norvēģu koris

Rīgā, Vamierā un Dubultos ar garīgās mūzikas programmu no 30.jūnija līdz 3.jūlijam ciemosies jauktais koris no Norvēģijas Volda Vokal, informēja kultūras projektu koordinatore Ginta Tropa.

Upe tuviem un tāliem izdod Sibīrijas Latviešu dziesmas

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Kultūras dzīvei reģionālajos daudzfunkcionālajos kultūras centros valsts sadalījusi 575 tūkst. eiro; lielākā summa tikusi Cēsu koncertzālei.

Lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību, daudzfunkcionālajā centrā Vidzemes koncertzāle Cēsīs tiks organizēti Latvijā rezidējošo profesionālās mākslas kolektīvu un viesmākslinieku koncerti un izrādes, no valsts par to saņemot nedaudz vairāk par 219 tūkst. eiro. Tas izriet no Kultūras ministrijas noslēgtā līdzdarbības līguma ar Cēsu pašvaldības SIA Vidzemes koncertzāle. Līdzīgi līgumi noslēgti arī ar pārējo reģionālo kultūras centru apsaimniekotājiem – Rēzeknes pašvaldības SIA Austrumlatvijas koncertzāle, Daugavpils pašvaldības iestādi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs un Liepājas pašvaldības SIA Lielais dzintars. Tiesa, summas ir atšķirīgas – Latgales vēstniecībai Gors un Marka Rotko centram atvēlēti 142,3 tūkst. eiro katram, bet topošajam Lielajam dzintaram – vairāk nekā 71 tūkst. eiro.

Ikgadējā Grammy mūzikas balvu pasniegšanas ceremonijā svētdien Losandželosā kategorijā "labākais kora sniegums" laurus plūcis kompānijas ECM izdotais albums ar igauņu komponista Arvo Perta opusu Adam's Lament, kura ierakstā piedalījies arī Latvijas Radio koris un Sinfonietta Rīga.

Kompaktdiska ieraksts veikts 2011.gada novembrī Nigulistes baznīcā Tallinā. Igauņu diriģenta Tenu Kaljustes vadībā to ieskaņojuši Latvijas Radio koris, Sinfonietta Rīga, Vox Clamantis, Igaunijas Filharmonijas kamerkoris un Tallinas kamerorķestris.

Jau ziņots, ka svētdien Losandželosā notika 56.ikgadējā Grammy balvu ceremonija, kurā triumfēja elektroniskās mūzikas duets Daft Punk un repa duets Macklemore un Raiens Luiss.

Maijā klajā nāks kontrtenora Sergeja Jēgera, komponista un aranžētāja Raimonda Tigula, orķestra Sinfonietta Rīga un diriģenta Māra Sirmā ierakstītais kompaktdisks Dziesmiņās remdējos, kas 30. maijā plkst. 20.00 Siguldas novada svētku noslēgumā tiks prezentēts koncertā Siguldas pilsdrupu estrādē.

Projektu realizē Kultūras un izklaides aģentūra Četras saules sadarbībā ar mūzikas izdevniecību Upe tuviem un tāliem, diska prezentācijas koncerts notiks sadarbībā ar Siguldas novada domi.

Šis ieraksts tapis Sesavas baznīcā, kur to kopīgi radīja kontrtenors S. Jēgers, orķestris Sinfonietta Rīga, diriģents M. Sirmais un skaņu režisors Normunds Šnē.

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

Latvijas sieviešu tenisa pirmā rakete un šī gada Francijas atklātā čempionāta uzvarētāja Aļona Ostapenko ceturtdien ar skaistu uzvaru pār spēcīgo čehieti Karolīnu Plīškovu noslēdza sev un valstij vēsturisko sezonu.

Ostapenko sezonas noslēguma turnīra «WTA Finals» apakšgrupas trešajā mačā guva panākumu ar rezultātu 6-3, 6-1.

Mačs iesākās ļoti līdzīgā cīņā, tomēr Plīškovai neizdevās salauzt Latvijas sportisti un pēc tam viņa padevās. Otrajā setā Ostapenko pie savas serves zaudēja vien trijās izspēlēs, no kurām divas bija Latvijas sportistes dubultkļūdas.

«Zaudēju pirmajos divos mačos, tomēr ir lieliski šeit būt un noslēgt šādi sezonu. Viņa ir lieliska spēlētāja ar lielisku sezonu, bet man šodien nebija, ko zaudēt, tāpēc centos izbaudīt katru mirkli,» pēc dueļa pauda Ostapenko, savu sezonu nosaucot par lielisku.

Ostapenko šobrīd ir WTA ranga septītajā vietā un gadu noslēgs vai nu šajā pozīcijā, vai arī būs astotā. Savukārt Plīškova šobrīd atrodama trešajā pozīcijā, turklāt joprojām arī pretendē uz atgriešanos līderpozīcijā.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Juridiskajām personām, kam saskaņā ar Eiropas tirgus infrastruktūras regulu būs jāziņo par darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, jau laikus jāsaņem pre-LEI identifikācijas kodi informācijas iesniegšanas nodrošināšanai no nākamā gada 12. februāra.

Kā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija, reģistrējot vairākus darījumu reģistrus, kas turpmāk nodrošinās informācijas pieņemšanu un analīzi, par ziņošanas sākšanas termiņu Eiropas uzraudzības institūcija noteikusi 2014. gada 12. februāri. Paredzēts, ka ziņošanas pienākums aptver tos atvasinātos līgumus, kas ir noslēgti pēc vai bija spēkā 2012. gada 16. augustā.

Lai saņemtu pre-LEI identifikatoru, juridiskajām personām jāsazinās ar vienu no iestādēm, kas saņēmusi tiesības piešķirt identifikācijas kodus.

Uzņēmumiem jārēķinās ar laiku, kas jāparedz identifikācijas koda piešķiršanas procesam, kas ir aptuveni sešas nedēļas, un izmaksām, kas ir atkarīgas no konkrēta pakalpojuma sniedzēja.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Privātais namu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmums Latvijā “Civinity Mājas” ir uzsācis apkures sezonu un prognozē, ka šī sezona iedzīvotājiem būs smaga un parādnieku skaits, visticamāk, pieaugs.

Siltumenerģijas padeve ir jau pieslēgta pirmajām mājām , kā arī pārējās mājas ir tehniski sagatavotas siltumenerģijas padevei tikko iedzīvotāji par to lems, vai iestājoties vēsākiem laikapstākļiem.

Uzņēmums akcentē, ka, salīdzinot ar pagājušā gada apkures sezonas sākumu, šajā sezonā (uzsākot apkures sezonu) siltumenerģijas tarifs Rīgā ir pieaudzis par 49%. Tāpat siltumenerģijas piegādātājs "Rīgas Siltums" regulatoram ir iesniedzis jauno tarifu – 170.59 eur par vienu megavatstundu, kas ir 198% pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada apkures sezonas uzsākšanu.

Jau šobrīd ir skaidri redzams, ka gaidāmā apkures sezona Rīgā būs vismaz divas reizes dārgāka kā pagājušā un tas ir ņemot vērā gaidāmo valsts atbalstu. Ja tāda nebūtu, tad izmaksas būtu gandrīz trīs reizes lielākas. Ja skatāmies arī ārpus Rīgas robežām, tad sadārdzinājums būs pat 5 reizes lielāks. Piemēram, Mārupē siltuma tarifs ir 320 eiro par megavatstundu.

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandas Rīgas Dinamo finansētāji būs gāzes biznesa pārstāvji, sarunā ar aģentūru LETA atklāja AS Dinamo Rīga padomes priekšsēdētājs Juris Savickis.

«Būs izstrādāta īpaša shēma, kā tiksim pie finansējuma,» skaidroja Savickis, paužot, ka panākta oficiāla vienošanās ar pārstāvjiem no gāzes biznesa.

Spītējot šīs vasaras mainīgajiem laika apstākļiem, pasažieru kuģīšu saimnieki par sezonu nežēlojas; lai regulētu kuģošanu iekšējos ūdeņos, top jauni noteikumi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar ievērojami siltāku laika apstākļu atnākšanu pieaugusi arī interese par izbraukumiem ar kuģīti pa Daugavas un Rīgas kanāla ūdeņiem. Tiesa, arī līdz šim par sezonu nevar sūdzēties, būtisks braucēju kritums nav novērots. Siltā laikā kuģīšu klientu vidū parādās vairāk vietējo iedzīvotāju, savukārt tūristi brauc arī sliktākos laika apstākļos – ja, apciemojot Rīgu, viņi ir nolēmuši izbraukt ar kuģīti, tad to dara, DB stāsta SIA Kanāla motorlaivu kompānija (zīmols Riga by canal) izpilddirektore Iveta Skane. Tūristi ir galvenie klienti – šogad izbraucienos dodas daudz vāciešu, francūžu, itāļu. Atskatoties uz līdzšinējo sezonu, viņa lēš, ka klientu samazinājums varētu būt 10% robežās, taču objektīvi sezonu varēs novērtēt tikai pēc tās noslēgšanās oktobrī.

Vakar tika pasniegtas Baltijas sabiedrisko attiecību balvas Baltic PR Award. No 30 balvām 25 tika Latvijas sabiedrisko attiecību aģentūrām.

Šogad žūrijā piedalījās virkne ārvalstu PR ekspertu, bet klātienē darbus vērtēja trīs žūrijas locekļi – žūrijas priekšsēdētājs Ričards Linings (Richard Lininng), Dānijas PR asociācijas viceprezidents Koenrāds van Hasselts (Koenraad van Hasselt) un Volkswagen korporatīvās atbildības un ilgtspējīgas attīstības vadītājs Dr. Gerhards Pretoriuss (Dr. Gerhard Prätorius).

Baltic PR Awards 2009 uzvarētāji:

Korporatīvā un biznesa komunikācija

1. Santehniķu diena

Izpildītājs: Shark Media

Klients: Laufen CZ s r.o.

2. Swedbank ienākšana Latvijā – Hansabankas jaunais vārds

Jauno auto tirgus, kā arī lietoto auto imports aizvadītā gada nogalē saglabājis stabilu kritumu. Vienīgais segments, kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos, ir elektroauto, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Kopumā 2020. gadā pārdotas 15 642 viegās automašīnas, kas ir par 25% mazāk kā 2019. gadā (20 939).

Vieglo automobīļu (pasažieru un mazo komercauto) kritums veidoja 27% pret 2019. gada decembri. Taču atšķiras kritums tirgus segmentos. Ja pasažieru auto kritums veidoja vien 23%, tad vieglā komerctransporta segmentā tas samazinājās par 48%.

Negaidīti lielu 22% pieaugumu decembrī piedzīvojis lietotā, mazā komerctransporta imports, kas ļauj izdarīt secinājums, ka mazais un vidējais bizness ir piesardzīgs un meklē veidus kā darboties ietaupot apgrozāmos līdzekļus īstermiņā un izvairīties no ilgtermiņa saistībām.

Salīdzinoši nelielu kritumu decembrī piedzīvojis arī lietoto auto imports. Tas samazinājies par 5% salīdzinot ar šo pašu periodu 2019. gadā. Vienīgais segments kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos ir elektro auto. Decembrī reģistrēti 55 jauni elektroauto, kas kopā veido 4,9% no decembrī reģistrētajiem jaunajiem auto. Decembrī importēti arī 38 lietoti elektroauto, kas ir 0,9% no visiem importētajiem lietotajiem auto.

Latvijā iecienītākais alkoholiskais dzēriens joprojām ir kokteilis Cēsu Džons, arī no populārāko alus topa virsotnes nav izdevies «gāzt» tā ilglaicīgo līderi – kompānijas Aldaris ražoto Apinīti stipro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija par populārākajiem patēriņam Latvijā nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem šā gada deviņos mēnešos.

Otrs populārākais alkoholiskais dzēriens šā gada deviņos mēnešos bijis dzēriens Fizz, bet trešo vietu ieņem Rīgas šampanietis, kas pēc šā gada pirmā pusgada datiem ierindojās vien piektajā vietā. Ceturto pozīciju ieņem stiprinātais vīns Agdam, piektajā dzēriens Lucky Dog, bet pirmo sešinieku noslēdz alkoholiskais kokteilis Dins.

Septītajā vietā iekļuvis vīns Kagor, astotajā – degvīns 3 graudu, kas salīdzinot ar pusgada datiem, noslīdējis par vienu vietu zemāk. Devītajā topa vietā palicis konjaks Bonaparte, bet desmitnieku noslēdz dzirkstošais vīns Bosca.

Līdzīgi kā ēku un dažādu citu būvju celtniecības jomā, kritiska situācija veidojas arī autoceļu un tiltu būvniecībā. Galvenais iemesls tam ir Krievijas agresija Ukrainā un tai sekojošās rietumvalstu sankcijas Krievijai un Baltkrievijai, raksta laikraksts Diena.

Ceļinieki ceļ trauksmi

Nedēļas sākumā satraucošu ziņu pauda biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, norādot, ka saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022. gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos. Faktiski tas nozīmē – ja valsts nebūs gatava adekvāti reaģēt uz situāciju pasaulē, daudzi pērn iesāktie ceļu būvniecības projekti var tikt apturēti, jo uzņēmēji nav gatavi vieni paši uzņemties cenu lēcienu un attiecīgi neplānotus zaudējumus.

Vēstulē satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) LCB norāda, ka, izskatot likuma prasības, valsts SIA Latvijas valsts ceļi (LVC) praksē lietoto iepirkuma procedūru un noslēgto līgumu tekstus, LCB secinājis, ka līgumus nav iespējams grozīt vai indeksēt, jo šādas procedūras nav noteiktas iepirkuma dokumentos. Tāpēc LCB ir paliecināts, ka bez tūlītējas SM iesaistīšanās problēmas risināšanā būvniekiem šā gada būvniecības sezonu nav iespējams sākt, jo tirgus svārstību dēļ pat galvenās izejvielas – bitumenu, gāzi, degvielu, metālu – par līgumu tāmēs norādītajām cenām iegādāties nav iespējams. Vēl vairāk – ir situācijas, kad nepieciešamās izejvielas vispār nav pieejamas. Piemēram, bitumenu būvnieki līdz šim iepirka Krievijā, Baltkrievijā un Polijā, kas arī to ražo no Krievijā iegādātas naftas. Bitumena un to saturošo produktu cena Polijā šogad martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, pieaugusi par 37% un 13. martā sasniedza 670– 820 eiro par tonnu. Pašreizējā informācija liecina, ka aprīlī prognozējams cenas palielinājums vēl par 40 eiro.

Šajā nedēļas nogalē pirmās slēpošanas trases Latvijā plāno atklāt ziemas sezonu un mēģinās strādāt, ievērojot valstī noteiktos Covid-19 ierobežojumus.

Cēsu pusē esošajā "Žagarkalnā" pirmdien sāka ražot sniegu ar cerību, ka nedēļas nogalē tiks atvērta pirmā trase.

Šajā atpūtas vietā darbs tiek plānots, ievērojot Covid-19 ierobežojumus. Galvenais noteikums būs slēpotāju skaita ierobežošana vienā trasē un uz viena pacēlāja konkrētā laika periodā. Šajā nolūkā pirms ierašanās trasē klientiem būs jāreģistrējas elektroniskā sistēmā un jārezervē slēpošanas laiks. Katra diena tiks sadalīta divu stundu periodos un slēpotāji varēs pieteikties tikai uz šo laiku. Pacēlāja biļeti varēs nopirkt tikai uz konkrētajām divām stundām.

Arī slēpošanas inventāra nomas telpās drīkstēs atrasties tikai limitēts apmeklētāju skaits, lai nepārsniegtu 20% no telpu ietilpības. Savukārt kafejnīca ēdienu izsniegs līdzi ņemšanai.

25. aprīlī Kuldīgā atklās tūrisma sezonu ar īpašu pasākumu - pavasara palu šovu Lido zivis Kuldīgā.

Galvenais akcents šajā tūrisma sezonā tiks likts uz Kuldīgas velotūrisma popularizēšanu, informē Kuldīgas Tūrisma informācijas centrs (TIC). Kuldīgas TIC piedāvā ceļotājiem gan velosipēdu nomu, gan arī sešus velomaršrutus un velogidu pakalpojumus. 21. maijā jau otro gadu sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Nīderlandes vēstniecību Latvijā tiks rīkota velodiena Eiropa domā zaļi, kad no Kuldīgas Rātslaukuma uz Riežupes smilšalām dosies 600 riteņbraucēji.

30. un 31. maijā Kuldīgā gaida ierodamies 600 orientieristus uz Baltijas čempionātu orientēšanās sportā. 30. maijā Kuldīgā uz XV senioru deju svētkiem sabrauks ap 1000 dejotāju no visas Latvijas. No 16. – 19. jūlijam notiks pilsētas festivāls Dzīres Kuldīgā, 8. augustā – SEB Kuldīgas pusmaratons - Latvijas čempionāts pusmaratonā.

#Kopumā 2018. gada sezonas investīcijas ir plānotas robežās no EUR 500 000 - EUR 900 000

Pirmo sezonu izklaides parks «Avārijas brigāde» (ABpark) noslēdzis ar vairāk nekā 86 000 apmeklētāju, ko parka idejas autors Mārtiņš Brezauckis vērtē kā ļoti labu rezultātu. Viņš biznesa portālam db.lv atklāj, ka nākamajā sezonā nedaudz sadārdzināsies parka ieejas biļetes.

Mārtiņš Brezauckis atbild uz biznesa portāla db.lv jautājumiem:

Kā Tu vērtē aizvadīto, pirmo sezonu? Kad tā noslēdzās?

Īsā atbilde ir – labi!

Protams, šī bija tāda kā mācību sezona visiem - gan pašam, gan kolēģiem, darbiniekiem, apmeklētājiem. Pozitīvā ir daudz vairāk nekā negatīvā, jo nepārtraukti sekojām atsauksmēm, novērsām nepilnības, uzlabojām visu, kas ir uzlabojams. Esam paši ieviesuši dažādas jaunas pieejas organizatoriskiem procesiem, lai apmeklētāju pieredze būtu maksimāli pozitīva. To noteikti vislabāk spēja novērtēt tie, kas parku apmeklēja atkārtoti, un tādu nebija mazums, katru reizi tas bija arvien jaunā kvalitātē.

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

Rīgā jauno sezonu atsākuši koplietošanas skrejriteņu nomas uzņēmumi, tirgum pievienojies jauns dalībnieks "Scoot911".

"Covid 19" radītās ārkārtas situācijas un ierobežojumu dēļ, kā arī reaģējot uz Eiropas Komisijas rekomendācijām mazāk izmantot sabiedrisko transportu, ievērot distanci un braukt ar alternatīviem transportlīdzekļiem (velosipēdiem, elektriskajiem skrejriteņiem), sezonu nolemts uzsākt pēc iespējas ātrāk.

"Jau no 1. aprīļa ielās "palaidām" vairāk nekā 200 skrejriteņus. Brauciens ar tiem ir ne tikai ātrāks un lētāks, salīdzinot ar braucienu ar automašīnu, bet arī drošāks, salīdzinot ar sabiedrisko transportu," saka Ričards Šukis, koplietošanas uzņēmuma "Scoot911" vadītājs.

"Scoot911" preču zīmi pārvalda "RSInvestment Group OU", kas darbību veic Eiropā, ASV un Tuvajos Austrumos. "Scoot911" skrejriteņi ir ražoti speciāli dalīšanās pakalpojuma vajadzībām: ar lielākiem riteņiem, platāku platformu, īpaša dizaina (tumšajā diennakts laikā atstaro gaismu), ar iespēju bez uzlādes nobraukt 65 km attālumu.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) piektdien izziņojuši pieteikšanos izsolei par tiesībām turpmākos 30 gadus nomāt vācu komponista Riharda Vāgnera vārdā dēvēto namu Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, informē VNĪ.

Šajā ēkā kādreiz atradās Rīgas pirmais Pilsētas muzikālais teātris un šajā namā no 1837. līdz 1839. gadam operas diriģēja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. No 1988. līdz 2006. gadam šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle. Īpašuma lietošanas mērķis – kultūras funkcijas nodrošināšanai.

Nomas tiesību izsole notiks 23.augustā. Pieteikšanās ir līdz 21.augustam.

Izsoles sākuma cena tiek noteikta 0,50 EUR/m²/ mēnesī, kam papildus jāmaksā nomas maksa par zemi 1,5% no kadastrālās vērtības gadā, n.ī. nodoklis par ēku un zemesgabalu, apdrošināšanas maksājumi, kā arī komunālie maksājumi.

Nomas tiesību pretendentam, līdz publikācijā norādītajam pieteikšanās brīdim (21.08.2018. pl. 17:00) , VNĪ kontā ir jāieskaita nodrošinājuma maksa EUR 10 000,- apmērā, kas līguma noslēgšanas gadījumā tiks novirzīta nomas maksas segšanai, bet gadījumā, ja nomas tiesību pretendents, pēc nomas līguma nosūtīšanas, līgumu neparaksta vai iesniedz attiecīgu atteikumu, nodrošinājuma maksa šādam dalībniekam netiek atmaksāta.

Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē aicina ģimenes ar bērniem uz muzikālu pasaku Džeks un garā pupa, kas piektdien, 6. martā būs skatāma Cēsu Kultūras centrāun svētdien, 8. martā - Lielajā ģildē, Rīgā.

Komponista Georga Pelēča muzikālajā versijā britu rakstnieka Roalda Dāla pasaka Latvijā izskanēs pirmoreiz. Koncertu bērniem interesantāku padarīs aktieru piedalīšanās, kā arī īpaši veidots mākslinieciskais noformējums.

Muzikālās pasakas Džeks un garā pupa autors Georgs Pelēcis ir viens no starptautiski pazīstamākajiem Latvijas komponistiem. Viņa mūzikas valoda ir bērnu uztverei ļoti tuva, melodiska un viegli saprotama. Neskatoties uz to, muzikālo priekšnesumu bērniem vēl interesantāku un saprotamāku padarīs tā neparastais iestudējums, kas tiks iedalīts divās daļās – auditorijas iepazīstināšana ar orķestri un pats iestudējums.