Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinuma būvniecības uzņēmums "Monum" ar tā piesaistītajiem partneriem izslēgts no elektrības pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bateriju sistēmu iepirkuma, vēsta LTV raidījums "De facto".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AST pagājušajā nedēļā parakstīja 77,07 miljonus eiro vērtu līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions".

Kā vēsta LTV, iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no "Monum", jo sadarbību nav rekomendējis SAB, savukārt uzvarētāja piedāvājumā esot redzamas saites ar "būvnieku karteli", kas gan nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Kopumā pēdējā konkursā piedāvājumus iesnieguši trīs pretendenti - itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions" un "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk - par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

Konkurences padomes (KP) pārstāvji otrdien, 3.septembrī, runājuši arī ar būvfirmas SIA «Monum» lielāko īpašnieku un valdes priekšsēdētāju Māri Ozoliņu, apstiprināja Ozoliņš.

«KP pārstāvji uzrādīja tiesas izdotu pilnvaru mani iztaujāt un mums bija saruna. Pret «Monum», kā pret juridisku personu, nekādas darbības netika vērstas - uzņēmums un tā valde turpina darbu ierastajā režīmā. Saruna bija tikai ar mani kā īpašnieku un valdes priekšsēdētāju,» sacīja Ozoliņš.

Jautāts, par ko bijusi saruna ar KP pārstāvjiem, Ozoliņš sacīja, ka jautājumi uzdoti saistībā ar iespējamā karteļa lietu.

«Es gan neko īsti nevarēju pastāstīt, jo neesmu piedalījies nekādās karteļu sarunās, nekādas vienošanās nav slēgtas. Neesam tik liels uzņēmums, lai varētu ietekmēt būvniecības tirgu un citus uzņēmumus,» teica Ozoliņš.

Viņš piebilda, ka KP pārstāvji nav viņu informējuši par turpmāko - vai būs nepieciešama vēl kāda saruna, vai liecību sniegšana.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa noraidījusi uzņēmuma SIA AVN Group pieteikumu par būvniecības uzņēmuma Monum maksātnespējas procesa uzsākšanu. Iesniegtā maksātnespējas prasība ir bijusi nepamatota, un, kā norāda tiesa, maksātnespējas pieteikums nevar tikt izmantots kā risinājums civiltiesisko strīdu risināšanai, informē Monum.

«Vēršanās pret «Monum» tiesā ar maksātnespējas procesa pieteikumu ir apliecinājums tam, ka atsevišķi uzņēmumi negodprātīgi vēršas pie tiesībsargājošajām iestādēm un izmanto normatīvo aktu nepilnības, lai risinātu civiltiesiskus strīdus. «Monum» nav savlaicīgi nenokārtotu saistību ne ar SIA «AVN Group», ne ar kādu citu uzņēmumu, ar kuru ir izpildītas visas līgumsaistības. Arī tiesa savā lēmumā norāda, ka maksātnespējas pieteikums pret mums ir vērsts pilnībā nepamatoti, un to uzskatām par mūsu uzņēmuma nomelnošanu,» norāda «Monum» valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš.

SIA «AVN Group» 2018.gada 3.maijā iesniedza tiesā pieteikumu par SIA «Monum» maksātnespējas procesa pasludināšanu, ko tiesa 8.jūnijā atzina par nepamatotu un izbeidza tiesvedību, pamatojoties uz to, ka pieteikuma iesniegšanas dienā pieteikumā norādītā maksātnespējas pazīme nepastāvēja un SIA«AVN Group» ir iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, apzinoties, ka starp pusēm pastāv strīds par saistību izpildi.

Ne visiem Valentīndiena ir pāru svētki. Neatkarīgi no tā, vai šogad jums nav sava pārīša vai arī vienkārši šī gada romantiskāko dienu jāpavada atšķirti no sava partnera, jums noteikti ir jāizmanto iespēja sajusties mīlētam un aprūpētam. Kā tas izskatītos? Iespējams, tas būtu filmu maratons visas dienas garumā, ierokoties spilvenu kaudzē ar grēcīgām uzkodām. Bet varbūt jums ir zināmi kādi lieliski spa piedāvājumi, kurus jau sen kārojās izmēģināt? Solo-Valentīndienā var rezervēt galdiņu tikai sev tajā restorānā, uz kuru jau kādu laiku metāt acis. Valentīndienas dāvanas sev var būt ļoti egoistiskas un personīgas.

Valentīndiena ir sen zināmi kā komerciāli svētki, kas lielā mērā koncentrējas uz romantisku mīlestību starp pāriem, taču patiesībā mīlestība izpaužas citos neskaitāmos veidos. Ja esat viens un jums nav plānu, ko darīt Valentīndienā, uztveriet 14. februāri kā dienu, kad izrādīt īpašas rūpes un mīlestību tikai sev!

Tuvojoties Valentīndienai, smelieties no 10 lieliskām idejām, ko Valentīndienā darīt vienatnē un uzburt sev visu laiku labāko 14. februārī. Jūs esat to pelnījuši!

Kulinārijas meistarklases

Aplūkojiet kulinārijas meistarklašu pieejamību netālu no jums un iegūstiet jautru un interaktīvu pieredzi, ko var baudīt vienatnē. Spodriniet savas virtuves prasmes, mācoties gatavot gardus ēdienus prasmīgu pavāru vai šefpavāru uzraudzībā. Online kulinārijas apmācības arī ir lieliska iespēja apgūt kādu jaunu recepti savās mājās.

Saistībā ar Siguldas sporta kompleksa nodošanu ekspluatācijā izspiestā kukuļa apmērs kriminālprocesā, kurā tika aizturēts būvuzraugs, SIA «Jurēvičs un partneri» valdes priekšsēdētājs Māris Jurēvičs, bija 46 000 eiro, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums «De facto», atsaucoties uz KNAB sniegto informāciju.

Kā informē raidījums, kriminālprocesā aizturēti divi cilvēki. Kukulis - 46 000 eiro - ticis prasīts par būvobjekta nodošanu ekspluatācijā. Jurēviča firma apņēmās veikt visu Siguldas sporta kompleksa būvdarbu uzraudzību par 37 000 eiro. Kukulis, visticamāk, prasīts no uzņēmuma «Bildberg» pārstāvja. Šī kompānija kopā ar SIA «Monum» veido pilnsabiedrību «S.J.U.C.», kas būvē Siguldas sporta kompleksu.

Vērienīgas sporta infrastruktūras attīstīšana Latvijā iet kā pret kalnu; vairākos projektos beidzot ir cerīgs sākums , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šī gada oktobrī varētu sākties Siguldas sporta kompleksa būvdarbu pirmā kārta. Šobrīd «ir izstrādāts un Siguldas būvvaldē saskaņots būvprojekts minimālā sastāvā. Esam saņēmuši būvatļauju ar projektēšanas nosacījumiem. Turpinām izstrādāt tehniskos risinājumus un paralēli tam esam sākuši būvlaukuma iekārtošanu, veicam izpētes darbus,» DB informē SIA Monum. Kompānija kopā ar SIA Uzars celtniecība veido personu apvienību S.J.U.C, kas pēc pamatīgi ieilguša iepirkuma šopavasar tika atzīta par uzvarētāju. Maija beigās ar apvienību tika parakstīts līgums gan par projektēšanu un būvuzraudzību, gan būvniecību. Siguldas novada dome informē, ka projekta kopējās izmaksas ir 8,3 milj. eiro un būvdarbi jānoslēdz 11 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas – tātad nākamā gada pavasarī.

Lai nodrošinātu telpas Tieslietu akadēmijai, SIA “Tiesu namu aģentūra” un SIA “Monum” ir noslēgušas līgumu par pārbūves darbiem ēkā Rīgā, 11.novembra krastmalā 31.

Ēkas pārbūves projekta izstrādi veicis projektēšanas uzņēmums SIA “JaunRīga”. Par pārbūves darbu veikšanu noslēgts līgums ar SIA “Monum’’ gandrīz 6.5 miljonu eiro apmērā ar PVN, no kuriem aptuveni 4.8 miljonu eiro paredzēts ieguldīt telpu pārbūvei Tieslietu akadēmijas vajadzībām.

Būvprojekts paredz administratīvās ēkas pārbūvi, kurā tiks mainīts iekštelpu plānojums, inženiertīklu un interjera risinājumi. Ēkas pirmā stāva vestibilā plānots ierīkot liftu, kas savienos ēkas piecus virszemes stāvus. Ēkai tiks veikta bēniņu siltināšana, jauna siltummezgla, elektromezgla un ventilācijas sistēmas izbūve. Projektā paredzēts veikt esošo pārsegumu pastiprināšanu, jaunu stāvvadu, pārsedžu, lifta šahtas un grīdu izveidi.

Strauji būvniecības noslēgumam tuvojas Latvijas Mikroķirurģijas centra specializētās slimnīcas būvniecība, kas 6. augustā svinēja spāru svētkus.

Būve atrodas Brīvības gatvē 332, Rīgā un pēc objekta nodošanas ekspluatācijā slimnīcā veiks plaša spektra rekonstruktīvās, rokas ķirurģijas un plastiskās ķirurģijas operācijas.

Jauna pieredze! Vai paspēs laikā?

Nav noslēpums, ka būvniecības nozare pēdējos gados izbaudījusi ne mazums izaicinājumu, tādēļ arī, izmantojot izdevību, Dienas Biznesa pirmais jautājums ir – vai objekts tiks pabeigts norunātajā laikā, proti, jānodod 2025. gada 1. ceturksnī. “Spāru svētki iezīmē būtisku posmu projekta izpildē, un līdz šim visi darbi ir veikti saskaņā ar plānoto grafiku. Mēs esam nodrošinājuši rūpīgu plānošanu un efektīvu resursu pārvaldību, līdz ar to paredzam, ka objekts tiks pabeigts veiksmīgi un laikā, par kuru esam savstarpēji vienojušies ar pasūtītāju,” spāru svētkos apliecināja SIA Monum valdes locekle Evita Domello, pie viena gan atklājot, ka šī slimnīca ir pirmā medicīniska rakstura būve MONUM vēsturē, lai arī uzņēmums ir daudznozaru un ar ilggadēju pieredzi.

Valmierā zemas īres maksas dzīvojamo namu pamatos 10.septembrī svinīgi tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Vēstījumu nākamajām paaudzēm parakstīja Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, Valmieras namsaimnieks Valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks, MONUM padomes priekšsēdētājs Modris Ozoliņš un TECTUM arhitekts Uldis Bērziņš.

2017. gadā, rakstot kapsulas vēstījumu pirmajiem būvētajiem īres namiem Valmierā, Ķieģeļu ielā 8 un Mālu ielā 1 pausta cerība, ka šie dzīvokļi “iekustinās” dzīvojamā fonda īres tirgu. Šo īres namu būvniecība izdarīja vairāk – iedvesmoja valsti izveidot atbalsta programmu īres namu būvniecībai reģionos.

“Ceļa vārds šim projektam ir stabilitāte Valmieras pilsētas izaugsmei. Valmieras novadā veicinām ekonomisko izaugsmi, attīstot industriālās teritorijas, piesaistot arī starptautiski atzītus investorus. Mūsu pašu uzņēmumi aktīvi iegulda savā attīstībā un paplašinās, ko jau tagad izjūtam - ar augstu pieprasījumu pēc komfortablu un energoefektīvu mājokļu īres tuvu darba vietai. Šeit mēs domājam par esošajiem un topošajiem pilsētas iedzīvotājiem, kuru prasmes ir pieprasītas darba tirgū, piedāvājot mājokli par vidējam atalgojumam atbilstošu īres maksu. Par iespēju veidot savu dzīvi zaļā pilsētā, un ar savām prasmēm palīdzēt tai attīstīties,” iemūrējot kapsulu jauno īres namu pamatos, savu gandarījumu par projekta realizācijas gaitu pauda Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Kamēr būvnieki strīdas par tiesībām turpināt Starptautiskās lidostas Rīga paplašināšanu, lidosta plāno turpmākus attīstības soļus

Konkursā par Ziemeļu piestātnes otrās kārtas būvniecību, kurā par uzvarētāju atzīta būvkompānija Merks, solot darbus veikt par 8,87 milj. eiro (bez PVN), iesniegtas divas sūdzības, kuras Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) plāno skatīt 24. novembrī. Nemierā ar konkursa rezultātiem ir a/s LNK Industries un AB Panevežio statybos trestas, liecina informācija IUB mājaslapā. Kamēr notiek lietas izskatīšana IUB, LNK Industries atturas no komentāriem par sūdzību.

Arī līdz šim iepirkuma procedūra nebija raita – vasarā izsludinātā iepirkuma nolikumā veiktas korekcijas, saņemtas vairākas sūdzības. Iebildumi pret konkursa prasībām bija gan LNK Industries, kas vairākus nolikuma punktus traktēja kā konkurenci ierobežojošus, gan būvkompānijai Re&Re. Tā savukārt uzskatīja, ka atsevišķas prasības formulētas tā, ka neizdosies sasniegt vēlamo mērķi – pārliecināties par pretendentu pieredzi.

Valsts galvenā autoceļa Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Pāternieki) (A6) 18,10. km, izbraucot no Salaspils Rīgas virzienā, brauktuvē ir izveidojies iesēdums, tāpēc ieviests ātruma ierobežojums 50 km/h. Vēlāk viena josla tiks slēgta satiksmei, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Iesēdums radies pēc darbiem, kas pērn tika veikti, lai nodrošinātu ūdenssaimniecības attīstības Salaspils novada Salaspilī un Saulkalnē 2. kārtu. darbu ietvaros tika izbūvēts kanalizācijas vads, šķērsojot autoceļu ar caurspiešanas metodi. Būvdarbus veica SIA Siltums jums (no 2015. gada 25. marta nosaukums mainīts uz SIA Monum) laika posmā no 2014. gada 8. jūlija līdz 1. augustam pēc Salaspils novada pašvaldības SIA Valgums pasūtījuma.

Šo darbu veikšanai LVC izsniedza atļauju komunikāciju izbūvei valsts autoceļa zemes nodalījuma joslā. Saskaņā ar šo atļauju defekti, kuri radušies divu gadu laikā pēc darbu veikšanas, uzņēmējam jānovērš par saviem līdzekļiem.

Lai turpinātos veiksmīga Iecavas mūzikas un mākslas skolas ēkas būvniecība, nepieciešami papildu finanšu līdzekļi, reģionālajam portālam bauskasdzive.lv stāsta pašvaldības izpilddirektors Mārtiņš Veinbergs.

Veicot iepirkumu Mūzikas un mākslas skolas projekta otrajai kārtai, kas ir vēsturiskās ēkas Grāfa laukumā 1 renovācija, secināts, ka darbi izmaksās par 8940,14 eiro dārgāk, nekā plānots. Tāpat arī Multifunkcionāla jaunatnes iniciatīvu centra izveide, kas atradīsies Mūzikas un mākslas skolas trešajā stāvā, izmaksās par 18 862 eiro vairāk, nekā plānots. Jauniešu centram šis bija jau atkārtotais iepirkums. Pirmais bijis vēl dārgāks, tāpēc iegūt lētāku cenu nav iespējams, stāsta izpilddirektors.

Šāds sadārdzinājums abos objektos saistāms ar algu un materiālu cenu pieaugumu divu trīs gadu laikā, kopš projekta izstrādes, kā arī jāņem vērā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumi par vēsturiskās ēkas rekonstrukcijai izmantojamiem materiāliem, lai panāktu autentisku efektu, skaidroja M. Veinbergs.

Televizors un interneta reklāma jau vairākas reizes stāstīja mums par virsmatraču priekšrocībām, par to super spējām. Mūsdienās cilvēks ir tik piesātināts ar reklāmu, ka dažreiz mēdz neiedziļināties informācijā.

Bet virsmatračiem noteikti ir savas īpašības, kuras padara tos par nepieciešamiem katrā mājā.

Virsmatrači, kas parādījās nesen, ātri kļuva par vienu no populārākajiem produktiem gultas piederumu kategorijā - šī piederuma praktiskumu novērtēs jebkura mājsaimniece. Uzlabot miega kvalitāti, pasargāt mīkstas mēbeles no traipiem vai komfortabli atpūsties pie dabas - to visu var sniegt virsmatracis.

Kādiem nolūkiem izmanto virsmatraci?

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Kontroltāmē noteiktā summa šim projektam ir 19 401 698 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un 23 476 055 eiro ar PVN.

Īpašuma departaments konkursā saņēma trīs pieteikumus un vakar tie tika atvērti. Visi trīs pretendenti ir personu apvienības.

Personu apvienības "Lemminkainen", kas sastāv no SIA "Lemminkainen Latvija" un Lemminkainen Eesti", piedāvājums paredz pārbūvi veikt par 24 584 553 eiro bez PVN un 29 747 309 eiro ar PVN.

Personu apvienība LNK, RERE, kas sastāv no SIA Re&Re un AS LNK Industries, piedāvā darbus veikt par 26 743 104 eiro bez PVN un 32 359 156 eiro ar PVN.

Savukārt personu apvienība Monum un Litana, kas sastāv no SIA monum un UAB Litana ir Ko, piedāvā veikt būvdarbus par 27 521 570 eiro bez PVN un 33 301 100 eiro ar PVN.

Vidzemē pērn būvēts spraigi un intensīvi – pabeigti ievērības cienīgi objekti, tostarp vairāki peldbaseini, kultūras centrs, pils komplekss, atjaunotas un no jauna uzbūvētas izglītības iestādes, pilnveidota ceļu infrastruktūra.

Vērienīgākie objekti tapuši Valmierā. Vasaras sākumā ekspluatācijā tika nodoti valstī pirmie daudzdzīvokļu īres nami ar 150 jauniem dzīvokļiem, tā sperot mazu, bet būtisku soli dzīvojamā fonda trūkuma problēmas risināšanas virzienā. Kopējās projekta izmaksas ir 6,598 miljoni eiro bez PVN, summā ietverot daudzdzīvokļu ēku projektēšanu, būvniecību, autoruzraudzību, kā arī piecu gadu garantijas perioda nodrošināšanu. Pēc pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Valmieras namsaimnieks pasūtījuma darbus veica konkursa kārtībā uzvarējušais SIA Monum.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Pabeidzot dabaszinātņu un matemātikas mācību korpusa visu nesošo konstrukciju montāžu, turpinot fasādes apdares un inženierkomunikāciju izbūves darbus, nosvinēti Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunā korpusa spāru svētki, informē Siguldas novada pašvaldība.

«Investīcijas vairāk nekā 12 miljonu eiro apmērā ir kā pierādījums izglītības nozares izaugsmei novadā, jo prognozējam, ka pretēji tendencei valstī Siguldas novadā turpmākajos gados skolēnu skaits varētu palielināties par aptuveni 500 audzēkņiem,» spāru svētku skaidro Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa.

Ikdienā būvniecības darbos strādā gandrīz 60 darbinieku, kuri rūpējas par jaunbūvējamās ēkas arhitektoniskajiem un konstruktīvajiem risinājumiem – dažādu materiālu pielietošanu un savienojamību. Būvuzņēmējs SIA «Monum» informē, ka janvāra vidū tiks demontēts celtnis, jo paredzēts pabeigt ēkas karkasa norobežojošo konstrukciju montāžas darbus.

Par 12,11 miljoniem eiro Valmierā būvēs divus jaunus zemas īres maksas daudzdzīvokļu namus, informē pašvaldības komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Stērste.

Trešdien starp SIA "Valmieras namsaimnieks" un SIA "Monum" noslēgts līgums par divu jaunu īres namu būvniecību Valmierā. Jaunajā projektā uzbūvēs divas gandrīz nulles enerģijas piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas ar 120 dzīvokļiem. Tās būvēs līdzās jau esošajiem īres namiem. Būvniecība sāksies jau tuvākajā laikā.

SIA "Valmieras Namsaimnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks informē, ka pieprasījums pēc īrei pieejamām dzīvojamajām platībām ir saglabājies augsts, ņemot vērā arī to, ka privātajā sektorā ir aktivizējusies dzīvojamo māju būvniecība. Ar jauno projektu tiks turpināts iesāktais, lai Valmierā būtu jaunas dzīvesvietas un lai pilsēta turpinātu augt un ekonomiski attīstīties.

Daugavpilī, Silikātu ielā atklāta jauna koksnes šķeldas katlumāja, kas uzbūvēta ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansiālo atbalstu.

Salīdzinot ar 2021 gadu, siltumenerģijas īpatsvars, ko “Daugavpils siltumtīkli” iepērk no privātajiem ražotājiem, ir sarucis no 57% līdz 12%. Jaunizbūvētā katlumāja ir viena no pilsētas enerģētiskās drošības stratēģijas pamatiem.

““Daugavpils siltumtīkli” beidzot spēj paši saražot tik daudz siltumenerģijas, cik ir nepieciešams pilsētniekiem pat visaukstākajās ziemas dienās. Daļa no šīs enerģētiskās neatkarības balstiem ir jaunā koksnes šķeldas katlumāja Silikātu ielā. Investīcijas šādos objektos atmaksājas ne vien ar zemajiem tarifiem, bet arī ar drošību un pārliecību par Daugavpilij stratēģiski svarīga uzņēmuma nākotni bez privāto siltumpiegādātāju klātbūtnes,” komentē Daugavpils valstpilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

Topošā Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra “ALTOP” industriālā parka pamatos svinīgi iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Šis projekta īstenošanas rezultātā tiks izveidots viens no Latvijā lielākajiem modernajiem industriālajiem parkiem, kas orientēts uz viedo tehnoloģiju attīstību.

Jauna un Latgalē vienīgā industriālā parka būvniecības projektu, kuram Atveseļošanas fonds piešķīris finansējumu 17 125 169,70 eiro (bez PVN) apmērā, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība realizē sadarbībā ar Augšdaugavas novada pašvaldību un SIA “Naujenes pakalpojumu serviss”.

Kapsulas iemūrēšanas pasākumā piedalījās Daugavpils valstspilsētas pašvaldības, Augšdaugavas novada pašvaldības un ģenerāluzņēmēja – SIA “MONUM” vadība.

Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš atzinīgi novērtē ALTOP projekta realizācijas progresu, uzsverot tā nozīmīgumu: “Daugavpils ir nozīmīgs daudzfunkcionāls ekonomiskās attīstības un pakalpojumu centrs Austrumbaltijā. Viena no mūsu lielākajām vērtībām ir uzņēmēji, kas spēj investēt un attīstīt eksportējošus uzņēmumus, radīt jaunas darba vietas. Pašvaldības uzdevums savukārt ir radīt investīcijām labvēlīgu vidi, tāpēc topošais industriālais parks būs nozīmīga industriālā telpa, kur varēs attīstīties viedo tehnoloģiju uzņēmumi. ALTOP Industriālā parka būvniecība un turpmākā darbība ir nozīmīgs ieguldījums Latgales reģiona teritorijas attīstībā. Lai top ALTOP!”.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Getliņi EKO atkritumu poligons attīstījies kopš 90. gadu vidus, kā bāzes vietu izmantojot padomju laikā radīto izgāztuvi, kalnu Getliņi. Getliņos nonāk visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju un komersantu radītie sadzīves atkritumi, kas ir puse no visas Latvijas atkritumiem. Getliņi apsaimnieko ievestos atkritumus, no tiem iegūstot gāzi, kas elektroblokā tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumā. Elektroenerģija kā zaļās enerģijas veids tiek nodota Latvenergo, savukārt, siltums izmantots Getliņi siltumnīcu apkurei un tomātu ražošanai. Kopš 2011. gada, kad tika atklāta pirmā siltumnīca, tomāti ir kļuvuši par Getliņi atpazīstamības zīmi un nodrošina būtisku daļu no Getliņi saimnieciskās darbības. Getliņos tiek audzēti arī ziedi, neaktīvos kalnus vasaras sezonā apsaimnieko aitas.

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Lai arī uzņēmēji atbalsta algas līmeņa vērtēšanu valsts iepirkumos, tomēr pastāv bažas, kā šī norma tiks īstenota un kā tas ietekmēs reģionu uzņēmumu konkurētspēju. Saeima grozījumus Publisko iepirkumu likumā atbalstīja galīgajā lasījumā – «par» balsoja 77 deputāti, «pret» nebija neviens un neviens arī neatturējās. Pare- dzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2015.gada 1.augustā.

Vērtē pozitīvi

Aptaujātie uzņēmēji likuma grozījumus vērtē pozitīvi, tomēr ir jautājumi, kā tas izskatīsies praksē. «Pozitīvi, ka turpmāk publisko iepirkumu konkursos vairs nevarēs startēt un nodokļu maksātāju naudu saņemt tie, kuriem pašiem ir nodokļu parādi, un tie, kuri legāli maksā tikai daļu no algas, jo darbinieku vidējā alga būs zemāka par 80% no konkrētās profesijas vidēji valstī,» situāciju vērtē SIA Siltums jums valdes loceklis Māris Ozoliņš. Šāda prasība piespiedīšot daļu uzņēmumu, kuri cer strādāt ilgtermiņā, legalizēt reālās algas. «Tas mainīs situāciju, kādu pašlaik nereti novēro publiskajos iepirkumos, kad starpība starp konkursa uzvarētāju un ceturtās vietas ieguvēju ir 30%,» tā M. Ozoliņš. Pēc viņa domām, godīgajiem nodokļu maksātājiem šie grozījumi ir atbalsts cīņā ar aplokšņu algu saņēmējiem, jo tie var solīt zemākas pakalpojumu cenas un augstākas iepirkuma cenas. Vēl vairāk – pēc dažu citu aptaujāto uzņēmēju sacītā, Saeima pirms vēlēšanām pēkšņi saprata, ka nodokļu nemaksātāji līdz šim bieži vien bijuši vairāk privileģētā situācijā nekā nodokļu maksātāji un ka nodokļus maksājošie tādējādi tiek diskriminēti valsts līmenī. Jāatgādina, ka likuma grozījumi paredz divas būtiskas izmaiņas – pretendējot uz valsts iepirkumu, jau tā izsludināšanas brīdī būs jābūt nomaksātiem visiem nodokļiem un tiks vērtēts arī uzņēmuma darbinieku vidējais atalgojums. Saskaņā ar Saeimas lemto pasūtītājs pretendentu no dalības iepirkumā izslēdz, ja, ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskās nodokļu parādnieku datu bāzes pēdējo datu aktualizāciju, ir konstatēts, ka uzņēmumam iepirkuma izsludināšanas brīdī (dienā, kad paziņojums par līgumu publicēts IUB mājaslapā, vai dienā, kad iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzsākšanu, vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu) ir nodokļu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro. Turklāt šī norma attieksies arī uz pretendenta piesaistītajiem apakšuzņēmējiem. Pašlaik nodokļu nomaksa tiek pārbaudīta tikai iespējamam konkursa uzvarētājam, turklāt ir dots 10 dienu laiks, lai parādu samaksātu.

Nav noslēpums, ka Baltijas valstu vidū Latvija ir pēdējā, kurā ir sākušās aktīvas diskusijas par atkritumu reģenerāciju augstā temperatūrā, un šī iemesla dēļ Dienas Bizness paviesojās Francijas dienvidu pilsētā Tulonā, kur pirmo reģenerācijas staciju uzbūvēja 1984. gadā.

Kopš tā brīža stacija piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas, virs tās nav dūmu, pat tiešā tās tuvumā nav jūtama specifiskā atkritumu smaka, un tomēr ceļš līdz šādam rezultātam ir bijis ilgs.

Stacija Tulonā – bez dūmiem un smakas

Sākšu stāstu no pašas stacijas apskates, kurā piedalījos kopā ar Latvijas žurnālistu grupu. Piebraucot pie atkritumu reģenerācijas stacijas Zephir Tulonā, kuru apsaimnieko privāts komersants IDEX, bija grūti pateikt, ka šajā vietā vispār ir darīšana ar atkritumiem, līdz brīdim, kad stacijā vēlējās iebraukt atkritumu automašīna. Smagais spēkrats apstājās uz svariem, kur tika fiksēta ienākošās automašīnas masa. Vēlāk atkal ir svari, un tiek fiksēta mašīnas masa izbraucot. Proti, viss, kas nonāk stacijā, ir zināms – no kurienes atvests, cik daudz un ar kādu auto. Līdz pat kilogramam. Tas ir būtiski gan brīdī, kad statistiķi analizē procesu un plāno nākotnes vajadzības, gan arī ikdienas darbā, kad jāaprēķina, kas un par ko maksā.