"Swedbank" un lauksaimniecības produkcijas uzņēmumu grupa "Dimdiņi" vienojušās par sadarbību un vairāk nekā 300 tūkstošu eiro lielu finansējumu.

"Dimdiņi", kas nodarbojas ne tikai ar "Dimdiņkāpostu" ražošanu, bet arī audzē citus dārzeņus, labību un dažāda veida salātus, izmantos piešķirto finansējumu uzņēmuma konkurētspējas veicināšanai.

Uzņēmumu grupa "Dimdiņi", kuras ražotne atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, plāno ne tikai uzlabot ražošanas iekārtas, bet arī iekarot jaunus eksporta tirgus. Kā atzīst "Dimdiņi" valdes priekšsēdētājs Oskars Brediks, uzņēmums mērķtiecīgi strādājis pie produkcijas dažādošanas: "Aptuveni 70% no visas "Dimdiņu" produkcijas aizvien veido skābēti kāposti. Taču uzņēmuma produktu sortimentā šobrīd ir jau vairāk nekā 30 dažādu produktu. Mērķis paplašināt produkcijas sortimentu daļēji saistīts arī ar to, lai varētu nodrošināt darbu vietējiem iedzīvotājiem visa gada garumā un neveidotos situācija, kad kāpostu sezonas beigas daļai darbinieku nozīmētu arī darba attiecību beigas."

Pērn dārzeņu audzētājam SIA Dimdiņi agro apgrozījums samazinājies par 47%, līdz 469,9 tūkstošiem latu, liecina Lursoft dati.

Līdz ap apgrozījumu sarukusi arī uzņēmuma peļņa, kas aizvadītajā gadā pēc nodokļu nomaksas bijusi 48,32 tūkstoši latu.

SIA Dimdiņi agro pērn turpinājis nodarboties ar svaigo dārzeņu audzēšanu, kā arī uzsācis graudu audzēšanu un kļuvis par LPKS Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības biedru.

Visu saražoto produkciju SIA Dimdiņi agro realizē tikai ražotājorganizācijai KS Mūsmāju dārzeņi.

SIA Dimdiņi agro dibināts 2008.gadā un pieder Sintijai un Normundam Audzišiem.

Dimdiņiem šogad nozīmīgs gads – atsvaidzināts zīmols un modernizētas ražošanas līnijas; uzņēmuma galvenie sasniegumi ir eksports uz Skandināviju un Lielbritāniju

Lizumā atrodas SIA Dimdiņi ražotne, tai apkārt tiek apsaimniekoti 150 hektāri zemes, kuros tiek audzēti galviņkāposti, Ķīnas kāposti, ziedkāposti (ar to nodarbojas saistītais uzņēmums SIA Dimdiņi Agro). Jau no pašiem pirmsākumiem saimniecība sāka nodarboties arī ar skābētu kāpostu ražošanu.

Šogad kāpostu ražas apjomi kopumā ir samazinājušies par 30% – sausuma dēļ. Tā kā ražošanas apjomi ir samazinājušies, būtiski ir pieaugusi kāpostu cena, kura iepriekš bija 12 centi kilogramā, bet šobrīd tie ir 38 centi kilogramā. Lai gan apgrozījuma tendences ir pozitīvas – uzņēmums katru gadu strādā ar 15% pieaugumu pret pagājušo gadu – priekšā ir nestabils gads.

Dārzeņkopības uzņēmums SIA "Dimdiņi agro" pagājušajā gadā strādāja ar 881 900 eiro apgrozījumu, kas ir par 42,6% mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija cieta zaudējumus 170 473 eiro apmērā pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

"Dimdiņi agro" gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka pērn kompānija apstrādāja 440 hektārus zemes. Tostarp 80 hektāru platībā tika audzēti galviņkāposti un ziedkāposti, 250 hektāru platība tika apsēta ar ziemājiem, bet 75 hektāros iesēti vasarāji.

Kopumā pērn novāktas 5947 tonnas kāpostaugu un nokultas 1132 tonnas labības.

2024.gadā paredzēts turpināt investēt ilgtermiņa aktīvos, kā arī kāpostu audzēšanas, apstrādes un uzglabāšanas tehnoloģiju uzlabošanā.

"Dimdiņi agro" 2022.gadā strādāja ar 1,536 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 47,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 23,1% un bija 91 826 eiro.

Kompānija reģistrēta 2008.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2840 eiro. Kompānijas kapitālā 40% īpašnieks ir Rinalds Audzišs, 40% pieder arī Ivetai Stalidzānei, bet 20% pieder Sintijai Bredikai.

Dārzeņu audzēšanas un pārstrādes uzņēmumam SIA Dimdiņi Agro atcelts 2017.gada 1.novembrī nodokļu parāda dēļ piemērotais nodrošinājums - aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai vai grozīšanai, ziņo Lursoft Klientu Portfelis.

Nodrošinājuma līdzeklis atcelts trešdien, 28.martā, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lūgumu.

Lursoft izziņa liecina, ka uzņēmumam joprojām ir nodokļu parāds - tas uz šā gada 7.martu bija 19,6 tūkstoši eiro.

SIA Dimdiņi Agro dibināts 2008.gadā, un tas specializējas kāpostu audzēšanā. Uzņēmums 150 hektāru platībā audzē galviņkāpostus, ķīnas kāpostus un ziedkāpostus, daļu no kuriem arī pārstradā. Bez kāpostiem uzņēmums audzē arī citus dārzeņus.

2016.gadā SIA Dimdiņi Agro agrozījums bija 789 tūkstoši eiro, bet tā peļņa pēc nodokļiem bija 146 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 16 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 142 tūkstoši eiro.

Pēc trakajām lietusgāzēm iestājusies silta atvasara. Beidzot saulīte dažās dienās spējusi nožāvēt SIA «Dimdiņi Agro» kāpostu un labības laukus. Veltas izrādījušās bažas, ka bez gumijas zābakiem nevar tikt uz lauka. Tiesa, sabiedrības direktors Ainārs Sebris rāda fotouzņēmumus, kuros redzamas ar ūdeni piepildītas dziļas rises un kāpostgalvas ūdenī. Tehnika grima un neko iesākt nespēja, jo arī pagājušajā nedēļā pamatīgi nolija, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Uz kāpostu lauka lielas skaistas galviņas griež un met traktoru piekabēs 40 strādnieki, bet citā laukā vasaras kviešus kuļ kombains. «Esam pieredzējuši smagāko rudeni 20 gadu laikā. Taču visām grūtībām ir jātiek pāri, mēs novāksim ražu. Tagad visi spēki tiek koncentrēti šim darbam, turklāt ir jādomā arī par ziemāju sēju. Sēja varētu būt ļoti problemātiska, jo šobrīd papildu tehnikas vienības ir jāiesaista gan kāpostu, gan graudu novākšanā. Šad un tad vēl ir jāvelk kombains laukā no kādas mitrākas lauka vietas. Ja rudens būs vēls un laikapstākļi atļaus, tad riskēsim vēl sēt ziemājus,» stāsta A.Sebris. Pagaidām ir tikai sastrādāta zeme ziemājiem, bet sēju noteikti vēl nesāks nākamajā nedēļā.

Lielveikalu Maxima un Rimi pārstāvji uzsver, ka sezonas laikā lielveikalos sortimenta izveidē priekšroka vienmēr tiekot dota vietējo ražotāju produkcijai, un pārmetumi par vietējo lauksaimnieku ignorēšanu esot nepamatoti.

Sezonas laikā Maxima Latvija veikalos vietējie dārzeņi un augļi ir līdz pat 70% no visiem piedāvātajiem dārzeņiem un augļiem, norāda tirdzniecības tīkla pārstāvis Jānis Beseris.

«Esam pārsteigti par šādiem Lazdiņa kunga izteikumiem, kas neatspoguļo reālo situāciju Maxima Latvija veikalos. Vietējos dārzeņus un augļus ļoti gaida mūsu pircēji, tādēļ arī pēc iespējas vairāk cenšamies viņiem tos piedāvāt. Piemēram, šobrīd Maxima Latvija veikalos ir pieejamas gan vietējās bietes, sešu veidu kartupeļi, burkāni, gan sarkanie kāposti, sveramie kāposti, riekstu ķirbji, fasētie zaļie loki, salāti podiņos un dzeltenie tomāti. Tāpat Maxima veikalos pieejami arī pašmāju āboli, » norāda J.Beseris.

Kartupeļu, sīpolu, ķirbju un citu dārzeņu raža šogad ir samērā laba, tomēr situāciju sarežģī lietus lāmas, kuru dēļ novākšanas darbi aizkavējušies teju par mēnesi, līdz ar to tuvākajās nedēļās raža būs jāvāc triecientempā, atzina kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

«Sīpoliem jau bija jābūt novāktiem, bet nevaram dabūt nost no lauka - tie joprojām ir ūdenī un lēnām pūst. Ar novākšanu iet ļoti grūti, kur nu varam, tur sīpolus un arī kartupeļus «velkam ārā». Turklāt darbus nevar vienmērīgi plānot, jo viss atkarīgs no augsnes, kas dažādos laukos atšķiras. Madlienas pusē ir mālsmilts, augsne lēni filtrējas, līdz ar to piekabes vispār nevar tikt līdz laukam,» sacīja Strazdiņa.

«Gurķu un ķirbju raža šogad ir ļoti laba, agrie burkāni un kāposti arī nelika vilties. Tikmēr vēlo burkānu raža parasti ir 70 tonnas no hektāra, bet šogad būs tikai 50 tonnas, kartupeļi arī būs tikai ap 30 tonnām ierasto 40 tonnu vietā,» piebilda kooperatīva vadītāja.

Šā gada novembrī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada, dārzeņu cenas Latvijā vidēji ir kritušās par 30%, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) un biedrības Zemnieku saeima biedre, kā arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

«Vidēji dārzeņu cenas [šā gada novembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada novembri] ir kritušās par kādiem 30%,» sacīja Strazdiņa.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka dažādās dārzeņu kultūrās cenu kritums var būt atšķirīgs - sīpoliem cenas ir kritušās par apmēram 50%, burkāniem - par apmēram 45%, tāpat cenas vērā ņemami samazinājušās kāpostiem, bet pārējiem dārzeņiem vidēji par 20-25%.

Savukārt saistībā ar sezonalitāti atsevišķiem dārzeņiem un zaļumiem cenas ir nedaudz kāpušas. «Mazliet varētu būt pakāpušās tomātu, gurķu cenas, kuri šobrīd Latvijā ir gandrīz beigušies. Nedaudz kāpušas varbūt ir zaļumu - loku un puravu cenas,» sacīja Strazdiņa.

Pateicoties lietainajam laikam, patlaban ļoti cerīga izskatās vietējo galviņkāpostu un ziedkāpostu raža. Līdz ar to pircējiem ir iespēja izvēlēties vietējo, nevis importa produkciju, turklāt atbalstot zemniekus situācijā, kad Krievija vēl uz gadu pagarinājusi lauksaimniecības produkcijas embargo, aģentūrai LETA atzina dārzkopības kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

«Pēc lietus kāposti ir labi sabrieduši, un jau nākamnedēļ būs pamatīgs vietējās ražas apjoms. Tikmēr daudzi tirgotāji ar to nav rēķinājušies, un vēl ir pilnas noliktavas ar ievesto preci, tādēļ paredzama jauno kāpostu cenas strauja lejupslīde. Diemžēl tas atstāj negatīvu ietekmi uz vietējo audzētāju ieņēmumiem, jo mums jāpiemērojas cenai, par kuru tiek iztirgoti poļu atlikumi,» sacīja Strazdiņa.

Viņa arī atzina, ka kāpostu cena jūnijā ir tādā pašā līmenī kā pērn, tomēr arī 2013.gadā cena bija tāda pati, bet latu izteiksmē, kas nozīmē, ka cenu kritums kopš 2013.gada ir ap 30-35%.

«Lai gan šogad viss ienākas nedēļu vēlāk, tomēr patlaban vietējie salāti, loki, gurķi, tomāti, redīsi ir pietiekošā apjomā, tādēļ aicinu izvēlēties vietējos ražojumus, nevis ar savu maciņu nodrošināt algas poļu un spāņu zemniekiem,» atzina Strazdiņa.

Latvijas dārzeņu audzētājiem ir eksporta potenciāls Skandināvijas tirgū, taču eksporta attīstībai tur un arī citos lielajos tirgos ir nepieciešama kooperācija, aģentūrai BNS atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Viņa norādīja, ka Latvijas dārzeņu audzētājiem un pārtikas ražotājiem kopumā ir eksporta potenciāls lielos tirgos, piemēram, Skandināvijā, taču jāapzinās savu iespēju robežas piegādāt partneriem vajadzīgo produkcijas apmēru. Lai to paveiktu, nepieciešama kooperācija. «Tas, ko mēs šobrīd darām ir ļoti intensīvs darbs ar pilnīgi visiem tirgiem, tā ir skatīšanās gan uz Kazahstānu, gan uz Uzbekistānu, gan arī Skandināvijas tirgu, kur iztrūkst produkcija un kur viņi diezgan daudz iepērk no Nīderlandes un Spānijas. Tas nozīmē, ja mēs spējam saražot kvalitatīvu produkciju, mums arī ir iespējas šajā tirgū tikt iekšā. Tie ir lieli tirgi un, it īpaši, ja mēs skatāmies uz Skandināviju, tad to var izdarīt tikai kooperējoties visiem Latvijas ražotājiem kopā un, principā, strādājot plecu pie pleca. Jo katram atsevišķi mēģinot iet un cīnīties vai nu kaut kādā brīdī pietrūks apjoms, vai arī mūs neuzskatīs par normāliem sadarbības partneriem,» uzsvēra Mūsmāju dārzeņu vadītāja.

Laikapstākļi Latvijas dārzeņu audzētājus šosezon ir pārsteiguši ar diezgan krasām izmaiņām. Vasara sākās ar vēsu laiku, savukārt pēdējās nedēļas ir sagādājušas sausas un diezgan karstas dienas. Taču, neskatoties uz grūtībām, lauksaimnieki šogad ir naski strādājuši, lai lauku labumi nonāktu arī mūsu rokās, informē biedrība Zemnieku saeima.

Ķirbjiem un lauku gurķiem šis gads nav bijis veiksmīgs, jo, vēsā pavasara un auksto nakšu dēļ, tie nav paspējuši kārtīgi izaugt un ir bažas, ka tā arī nepaspēs, stāsta kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja, Zemnieku saeima valdes locekle Edīte Strazdiņa. Vasara ir bijusi par īsu, lai raža pilnīgi nogatavoties. Laikapstākļu krasās pārmaiņas ir bijušas ļoti straujas un krasas.

Vidzemē un Latvijas centrālajā daļā, kur nokrišņu pietiek, ir laba raža burkāniem, kartupeļiem, kāpostiem un arī bietēm. Lai gan bietēm varētu būt problēmas ar vizuālo izskatu, jo laikapstākļu izmaiņas ir paspējušas ietekmēt to sakņu sistēmu. Problēmas varētu būt ar neapsildīto siltumnīcu tomātiem, tie var plaisāt un zaudēt kvalitāti. Kurzeme un Latgalē valda sausums, kurš var nest lielus zaudējumus gadījumā, ja dārzeņi netiek laistīti. Burkāni, kāposti, īpaši ziedkāposti no sausuma varētu būt nekvalitatīvi.

Iecienītāko pašmāju dārzeņu «topa» virsotnē ir tomāti, kāposti, kartupeļi, kā arī īsie gurķi, liecina mazumtirgotāja Rimi novērojumi. Šoruden plauktos nonākuši arī tīteņkāposti – īpaši audzēti kāposti, kurus to īso kacenu dēļ ir ērti izmantot kāpostu tīteņu pagatavošanai.

Salāti un kāposti noteikti ir starp tām Latvijas dārzeņu kategorijām, kam ir iespēja piedzīvot patēriņa izaugsmi, uzskata mazumtirgotājs. Tīteņkāpostus audzē z/s Dimdiņi.

Zemnieku saimniecībā portālam db.lv skaidroja, ka tīteņkāpostu audzēšanas tehnoloģija līdzinās parasto kāpostu audzēšanai. Jāņem vērā tīteņkāpostu veģetācijas dienas, lai precīzi izrēķinātu gatavības laiku un novākšanas periodu. Tīteņkāposti pēc sava izskata ir ar plakanām galviņām, lapas nav blīvi piespiedušās viena otrai, lapas ir lielas pēc virsmas un plānas.

Tīteņkāpostus varot izmantot arī suši pagatavošanai.

Par veiksmes stāstu Rimi plauktos esot kļuvis vietējais kalē jeb tumšais lapu kāposts. Šo lapu kāpostu mēdzot dēvēt arī par superdārzeni, jo tas satur vērtīgu vielu un vitamīnu buķeti.

Dārzeņus savā saimniecībā audzējam jau aptuveni 20 gadus. Toreiz bija tādi laiki, kad dārzeņu produkcija bija ļoti lēta. Kāposti vairumtirdzniecībā maksāja tikai 5 santīmus kilogramā. Tad nāca visas krīzes un pavērsieni, kas lika ļoti aktīvi domāt, – atceras Iveta Ļekūne, uzņēmuma Kāpostnīca īpašniece.

Kāpēc kāpostu bizness? Tāpēc, ka kāposts ir kāpostos, – joko saimniece. Ideja bija par pievienotās vērtības radīšanu šim lētajam produktam. Ko tad mēs, latvieši, pazīstam? Visparastākais – skābi kāposti ar ķimenēm, ar burkāniem, abi kopā – ķimenes ar burkāniem. Tas bija pats sākums. Sākām ar kādiem 500 kg nedēļā, un toreiz likās, ka tas jau ir labi.

Ideja par skābētiem kāpostiem ar ananāsiem ir manis izlolota. Tad, kad bijām izdomājuši to, līniju varēja risināt arī tālāk. Tā radās skābēti kāposti ar persikiem un šampanieti. Ļoti labs salātu variants. Cilvēki kļūst modernāki, laika arvien mazāk, dzīvot gribās arvien vieglāk un vajag gatavus produktus.

Elektroniskajās izolēs tiek pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, apstiprināja «Galiņu» pārstāve Edīte Strazdiņa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka pirmdien, 26.augustā, plkst.13 sākušās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēgsies 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīko zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu AS «Citadele banka».

Strazdiņa norādīja, ka izsoles tiek rīkotas tādēļ, ka zemnieku saimniecība nebija spējusi vienoties ar banku par iepriekš ņemtu kredītu atmaksas nosacījumiem un bankai ir tādas tiesības izsolīt ieķīlātos īpašumus. «Kredīti bija pietiekami lieli un tika ņemti dažādiem attīstības projektiem,» sacīja Strazdiņa.

«Problēmas radās iepriekšējās vasarās piedzīvoto slapjumu un sausumu dēļ, kas ietekmēja iepriekšējo gadu ražas. Šogad gan raža būs laba,» sacīja Strazdiņa. Viņa piebilda, ka izsolīti tiek visi «Galiņiem» piederošie nekustamie īpašumi, bet kustamā manta netiek izsolīta.

Septiņās elektroniskajās izolēs kopsummā par 1 199 261 eiro pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, informēja e-izsoļu vietnē.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka 26.augustā plkst.13 sākās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēdzās 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīkoja zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu bankai «Citadele».

Izsolē pārdots Jurim Strazdiņam piederošais nekustamais īpašums «Galiņi» Ogres novada Madlienas pagastā ar kopējo platību 151,669 hektāri. Tajā ir vairāk nekā desmit zemesgabalu, pārsvarā lauksaimniecības zemes, kā arī meža zeme un vairākas ēkas - dzīvojamā ēka, noliktava, siltumnīca un citas. Šim īpašumam izsoles sākumcena bija 151 390 eiro, īpašums tika nosolīts par 408 753 eiro.

Augļu un dārzeņu vairumtirgotāja kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi apgrozījums sasniedzis 2,659 miljonus latu, kas ir par 20% jeb 675,5 tūkstošiem latu mazāk nekā gadu iepriekšējā gadā, liecina Lursoft dati.

Tas gan nav traucējis būtiski palielināt peļņu, kura pērn sasniegusi 132,1 tūkstoti latu. 2011.gadā kooperatīva peļņa bijusi 28 tūkstoši latu.

Aizvadītajā gadā kooperatīvā uzņemts viens jauns biedrs un, kā norādīts Mūsmāju dārzeņu interneta vietnē, patlaban kooperatīvā darbojas 11 biedri – ZS Galiņi, ZS Bračas, ZS Dārzi, SIA Dimdiņi agro, ZS Sīļi, SIA Sigro, ZS Sviķi, ZS Zarumi, ZS Zūmaņi, ZS Kliblapsas un ZS Īskāji.

Biedru saimniecībās tiek izaudzēts un realizēts vairāk nekā 18 tūkstoši tonnu dārzeņu un kartupeļu, kas visu gadu tiek piegādāti Latvijas lielveikalu tīkliem, skolām, bērnudārziem, kā arī eksportēti uz ārvalstīm.

Augļu un dārzeņu vairumtirgotājs Mūsmāju dārzeņi pērn apgrozījis 3,727 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2012.gadu ir kritums par 1,49%, liecina Lursoft dati.

Pretstatā apgrozījumam, sabiedrības peļņa aizvadītajā gadā uzrādījusi augošu tendenci, palielinoties par 3,62% un sasniedzot 194,778 tūkstošus eiro.

2013.gadā kooperatīvajā sabiedrībā aktīvi darbojušies 10 biedri, tostarp SIA Dimdiņi Agro, ZS Galiņi, ZS Bračas u.c. Iesniegtajā gada pārskatā par sabiedrības aizvadītā gada panākumiem teikts, ka 2013. gadā sabiedrība turpinājusi darbību programmā Skolas auglis, un īpaši uzsvērts, ka pērn jau pieci kooperatīva biedri ieguvuši G.A.P. sertifikātu, kas ir visā pasaulē lietots lauksaimniecības produkcijas ražošanas procesu standarts, kas ietvar kontroli un darbības izvērtējumu visos uzņēmuma darbības posmos.

Diemžēl Latvijā darbojas audzētāji, kuri savai produkcijai mēdz piemaisīt klāt lēto produkciju no ārvalstīm un uzdot to kā savējo, jo nespēj paši izaudzēt nepieciešamos apjomus, biznesa portālam db.lv stāstīja kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja, biedrības Zemnieku saeima pārstāve šīsdienas sarunās ministrijā Edīte Strazdiņa. Līdz ar to arī šādā slēptā veidā lētā poļu produkcija varētu nonākt uz Latvijas patērētāju šķīvjiem.

Viņa gan piebilda, ka lielveikalu ķēdes savus piegādātājus kontrolē, taču šāda veida produkcija varētu «iziet cauri» Centrāltirgum, mazajiem tirgiem un ielu tirdzniecības vietām.

Kā vēstīts, šodien Zemkopības ministrijā notika sarunas, lai spriestu par situāciju saistībā ar tirgus izmaiņām Krievijas noteiktā Polijas dārzeņu importa aizlieguma dēļ. Kā pauduši zemnieku pārstāvji - pastāv ļoti lielas bažas, ka poļu lētā produkcija tagad plūdīs uz Latviju, nelabvēlīgi ietekmējot pašmāju zemniekus. Turklāt, kā biznesa portālam db.lv atzina Zemkopības ministrijā, Polijā šogad ir ļoti laba raža, īpaši ogu raža.

Tonnu daudz, kvalitāte klibo – sausā un slapjā sezona ietekmējusi pašmāju dārzeņu ražu, bet tirgū valda lētās ārvalstu produkcijas ražotāju diktēti noteikumi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažas kultūras auga izteikti slikti, piemēram, Ķīnas kāposti un zaļumi vasaras beigās, savukārt sakņu dārzeņi, vēlie ķirbji un kāposti ražojuši samērā labi, DB stāsta Latvijas lielākā dārzeņu audzētāju kooperatīva Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs.

Mūsu audzētājiem par postu labu ražu piedzīvojuši poļu zemnieki, tāpēc dārzeņu cenas pašlaik ir šokējoši zemas. «Tās ir poļu zemnieku izmisuma radītas, jo, iespējams, ražu fiziski nav kur likt, vai arī viņiem ir bažas par tās glabāšanos. Daudzās pozīcijās esam spiesti pielāgoties šim cenu līmenim,» norāda J. Bušs. Viņš ilustrē: poļu kartupeļi ir par 6 centiem kilogramā, sīpoli – 7 centiem, kāposti – 5 centiem. «Pajautājiet jebkuram audzētājam – par šādu cenu dārzeņus izaudzēt nav iespējams, tāpēc man šīs cenas liekas neloģiskas. Acīmredzot, tās rodas no kādiem neloģiskiem gājieniem.» Vietējam zemniekam, kas atbrauc uz tirgu ar saviem dārzeņiem, ko vēlas pārdot par objektīvu cenu, tur nav vietas. Turklāt ievestie dārzeņi tiek uzdoti par Latvijā augušiem, pavisam izspiežot pašmāju zemniekus.

Valdošās koalīcijas partijas vienojas atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%.

Šādu partneru lēmumu pēc valdošās koalīcijas sanāksmes apliecināja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Attiecīgais jautājums vēl būs jāskata valdībā un Saeimā.

ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvijai raksturīgie augļi un ogas, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme, ir āboli, bumbieri, cidonijas, tai skaitā krūmcidonijas, korintes, ķirši, plūmes, tostarp ērkšķu plūmes, zemenes, avenes, kazenes un kazeņavenes, upenes, jāņogas un ērkšķogas, mellenes, brūklenes, lielogu dzērvenes un krūmmellenes, kā arī citas melleņu ģints ogas, aronijas, smiltsērkšķu ogas, plūškoka ogas, pīlādžu ogas, sausserža ogas, citronliānas ogas, irbenes ogas, lācenes un meža zemenes.

Finanšu ministrija rosina samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem noteikt uz trim gadiem, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ja PVN tiek samazināts, tad jābūt vismaz džentlmeņu vienošanās ar tirgotājiem, ka viņi neizmantos šo nodokļa starpību, lai uzliktu vēl papildu uzcenojumus, kā arī noteikti ir jāvienojas, ka šāda samazināta likme būtu noteiktu laiku - dažus gadus, lai šajā periodā mēs varētu vērtēt vai tiešām ir sasniegti tie mērķi un rezultāti, uz kuriem mēs cerējām, piemēram, apgrozījuma pieaugums un lielākas iespējas mūsu ražotājuiem," sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa arī piebilda, ja triju gadu laikā noteiktie rādītāji netiks sasniegti, tad būtu tikai loģiski Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem atcelt šo samazināto PVN likmi.Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība piektdien ārkārtas sēdē spriedīs par budžeta fiskālās telpas paplašināšanas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi.

Tostarp DNB Bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ja attiecīgais koalīcijas lēmums tiešām atspoguļosies likumu izmaiņās, tas būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā.

Tā tiešā ietekme būs triviāla, taču tas ir ļoti slikts precedents, kura ietekme uz ekonomiskās politikas veidošanu tālākā nākotnē var būt graujoša, ar būtiskām negatīvām sekām sabiedrības labklājībai. Ar šo soli mēs novirzāmies no ceļa, kuru nospraudusi nesen apstiprinātā nodokļu reforma - centieniem atrast risinājumus, kuri veicina kopējās labklājības pieaugumu, uzlabo tautsaimniecības funkcionēšanas efektivitāti. Tā vietā tiek piedāvāta deķīša staipīšana nozaru starpā, kura rezultāts ir kopējās labklājības samazināšana, teica Strautiņš.

Gulbenes novada dārzkopības uzņēmums SIA Dimdiņi plāno paplašināt skābo kāpostu ražošanu, iepērkot iekārtas produkcijas iepakošanai un investējot 192 500 eiro, liecina ieraksts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Tajā teikts, ka uz jaunās iekārtas skābie kāposti tiks iepakoti plastmasas spainīšos, savukārt līnijas jauda būs ne mazāka kā 800 spainīši stundā. Iekārtas piegādās Polijas uzņēmums K&M.

Iepirkums tiek veikts, izmantojot Eiropas Savienības lauksaimniecības fondu pieejamo atbalstu pasākumā Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē.

Dimdiņu apgrozījums 2014.gadā bija 4,709 miljoni eiro salīdzinājumā ar 3,999 miljonu apgrozījumu pirms gada, tikmēr uzņēmuma peļņa sarukusi divkārt - no 95 112 eiro 2013.gadā līdz 45 375 eiro 2014.gadā.

Piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, uzņēmums modernizācijā 2014.gadā ieguldīja vairāk nekā 455 000 eiro.

Veikalos ELVI pieaug Latvijā audzētu dārzeņu, ogu un zaļumu īpatsvars. Pēc laika plauktos nonāks arī Latvijā audzēti arbūzi.

«Šobrīd veikalos ELVI dārzeņu, ogu un zaļumu segmentā jau 32% ir Latvijā audzēti labumi, kas ir dažādas šķirnes tomāti, garie gurķi, baltie redīsi, kabači, Ķīnas kāposti, zemenes, rabarberi, dažādu šķirņu salāti, zaļie lociņi, baziliks un piparmētra podiņos,» informē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. «Jūlijā pašmāju dārzu labumu skaits noteikti pieaugs, veidojot vairāk nekā 50% no kopējā piedāvājuma.»

ELVI sadarbojas ar vairākām saimniecībām: Kliģēni, EKO Getliņi, Mežvidi, Baltiņi, Baltpēteri, Roņi, Letis, Lekšas u.c. «Ar dažām zemnieku saimniecībām ir izveidojušās jau stabilas un ilggadējas biznesa attiecības, tomēr vienmēr esam atvērti arī jaunai sadarbībai ar pašmāju ražotājiem un lauksaimniekiem,» atzīmē L.Vārtukapteine.