Uzņēmums ABB, kas mūsu valstī veiksmīgi darbojas jau 30 gadus, ir viens no pirmajiem starptautiskajiem uzņēmumiem, kas dibināts neatkarīgajā Latvijā. Esot līderis enerģētikas un automatizācijas tehnoloģiju tirgū, ABB sniedz plašu produkcijas un pakalpojumu klāstu. Kā norāda uzņēmuma četru galveno darbības virzienu Latvijā vadītāji, uzņēmums vadošu pozīciju ieņēmis, pateicoties ilggadējai pieredzei, inovāciju pielietošanai un veiksmīgi izveidotai starptautisko ekspertu komandai.

„Sabiedrība un klienti sagaida arvien vairāk no ilgtspējīgāku tehnoloģiju ieviešanas,” stāsta SIA ABB valdes loceklis Dainius Bružas. „Mūsu produkcija un risinājumi ļauj mums būt transformācijas procesa priekšgalā. Sekojot saviem mērķiem un izmantojot spēcīgās pozīcijas elektrifikācijas, robotikas, piedziņas un procesu automatizācijas jomā, mēs cenšamies radīt izcilu vērtību visiem klientiem un partneriem. Mūsu pasaules līmeņa tehnoloģijas un digitālās iespējas dziļi sakņojas mūsu DNS.”

Novērtē izaugsmi visās četrās uzņēmējdarbības jomās

Elektrifikācijas nodaļas vadītājs Latvijā Agris Veliks ir gandarīts par pēdējā laika sasniegumiem: “ABB ir vadošais globālo tehnoloģiju uzņēmums, un mūsu ilgtspēja un efektivitāte ir galvenie virzītājspēki uzņēmuma digitalizācijas mērķu sasniegšanā: sākot no ražošanas procesiem līdz pārdošanai un ABB risinājumu ieviešanai projektos.” Galvenās uzņēmējdarbības jomas Latvijā, uz kurām uzņēmums koncentrējas šobrīd, ir datu centri, pārtikas un dzērienu segments, dzelzceļš un elektroauto uzlādes infrastruktūra.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

ABB sniedz savu ieguldījumu jaunā ziņojumā, kas izklāsta, kā rūpniecības nozare līdz 2030. gadam var samazināt globālās oglekļa emisijas par 11%, ietaupot 437 miljardus ASV dolāru gadā.

Rūpniecības nozarei saskaroties ar iepriekš nepieredzētu izaicinājumu izpildīt globālos dekarbonizācijas mērķus, vienlaicīgi risinot pieaugošo pieprasījumu, jaunā Energoefektivitātes kustības (EEM) sagatavotā ziņojumā ir atspoguļots, kā uzņēmumi var sākt nekavējoties rīkoties. EEM ir globāls ABB dibināts forums, kurā šobrīd ietilpst vairāk nekā 400 organizācijas, kas dalās ar idejām un labo praksi un ko vieno apņemšanās izveidot energoefektīvāku pasauli.

Šodien publicētā „Rūpnieciskās energoefektivitātes izpētes piemēra” mērķis ir sniegt korporatīvajiem tirgus līderiem ieskatu 10 pasākumos, kas balstīti uz pārbaudītām tehnoloģijām, kam ir jēgpilna ietekme uz izmaksām un emisijām un ko var ātri ieviest bez sarežģītu vai dārgu projektu īstenošanas. Balstoties uz „Rūpnieciskās energoefektivitātes protokolu”, ko 2022. gadā publicēja EEM, jaunās vadlīnijas palīdz korporācijām risināt vienu no lielākajiem šķēršļiem ceļā uz energoefektivitāti: savas komercdarbības gadījumu izpētes īstenošanu.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Kompānija ABB ieguvusi pasūtījumus aptuveni 580 miljonu ASV dolāru vērtībā no Zviedrijas uzņēmuma Svenska Kraftnet (Svenska Kraftnät) un Lietuvas uzņēmuma LITGRID turtas AB par jauna enerģijas pārvades savienojuma piegādi saiknei starp Ziemeļvalstu un Baltijas reģioniem.

ABB piegādās augstsprieguma līdzstrāvas (HVDC) pārvades sistēmu, kas sastāv no divām pārveidotāju stacijām un kabeļa, un 700 MW (megavatu) elektroenerģijas pārvadīs vairāk nekā 400 km attālumā ar iespējami maziem zudumiem.

«Jaunais starpsavienojums, kas balstīts uz HVDC Light tehnoloģiju, palielinās jaudu, veicinās enerģijas apmaiņu, palielinās tīklu drošumu un uzlabos elektroenerģijas piegādes drošību abos savienojuma galos,» sacīja Peters Leups, ABB Grupas Elektroenerģētikas sistēmu divīzijas vadītājs.

ABB projektēs, izgatavos, piegādās un nodos ekspluatācijā divas 700 MW, ±300 kV (kilovoltu) pārveidotāju stacijas, izmantojot ABB HVDC Light tehnoloģiju, vienu Nībro (Nybro), Zviedrijā un otru Klaipēdā, Lietuvā. Pasūtījums ietver arī divu 400 km garu 300 kV zemūdens kabeļu, kā arī tāda paša sprieguma apakšzemes kabeļu piegādi un uzstādīšanu Zviedrijā un Lietuvā.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos veidojies 261,8 milj. eiro pārpalikums un salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu palielinājās par 25,8 milj. eiro, informē Finanšu ministrija (FM).

Lielākā daļa no kopējā konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma veidojās valsts budžetā. Raugoties pa budžeta veidiem - valsts pamatbudžetā pārpalikums bija 76,6 milj. eiro, savukārt valsts speciālajā budžetā 64,4 milj. eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, valsts budžeta pārpalikums palielinājās par 57,1 milj. eiro, ko pamatā nodrošināja augstāki nodokļu ieņēmumi.

Pašvaldību budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 84,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinoties par 21,0 milj. eiro. «Jāizceļ labie iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, kā arī transfertu pieaugums no pamatbudžeta, tiem būtiski kāpjot ES fondu projektu īstenošanai. Vienlaikus, līdz ar aktīvāku ES fondu projektu īstenošanu, vērojams izteikts kapitālo izdevumu kāpums, kā arī atalgojuma izdevumu pieaugums pašvaldībās, tādējādi ietekmējot pārpalikuma samazinājumu pārskata periodā. Jāatzīmē, ka pašvaldību budžetā pārskata periodā vērojams būtiskākais ieņēmumu un izdevumu palielinājums,» norāda ministrijā.

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Zviedrijas-Šveices inženiertehnoloģiju kompānija ABB atzinusi, ka apsvērusi domu sazināties ar laikrakstu redaktoriem, lai lūgtu viņus pārtraukt izmantot tās nosaukumu, saīsinot masu slepkavas Andersa Beringa Breivīka (Anders Behring Breivik) vārdu, ziņo thelocal.se.

Dažu stundu laikā pēc diviem 22. jūlija uzbrukumiem, kuru rezultātā Norvēģijā tika nogalināti 77 cilvēki, laikraksti un sociālo mediju lietotāji, atsaucoties uz slepkavu, sākuši izmantot šos trīs burtus - ABB, jo viņa pilnais vārds šķitis nepiemērots virsrakstiem un Twitter ziņojumiem.

ABB vadība šādu rīcību uztvērusi ar nepatiku, tomēr tā galu galā izlēmusi nereaģēt, rakstījis norvēģu laikraksts Stavanger Aftenblad.

«Ir kaitinoši, kad laikraksti izmanto ABB, attiecinot uz teroristu, un mūsu domas ir, ka tiem vajadzētu būt piesardzīgākiem,» sacījusi ABB pārstāve Helēne Gintere Merga.

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Novembrī turpinājās iepriekšējos mēnešos novērotais nodokļu ieņēmumu pieauguma tempa kāpums. Vienpadsmit mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 7,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu un šāds nodokļu ieņēmumu pieaugums prognozējams arī 2017.gadā kopumā, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departaments.

Nodokļu ieņēmumu plāna izpilde kopbudžetā bija 101%, nodrošinot par 74,7 milj. eiro augstākus nodokļu ieņēmumus kā plānots. Tikmēr neplānoti zemi bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (pārsvarā atmaksas no EK par īstenotājiem ES fondu projektiem), kas ietekmēja konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma samazinājumu. Vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā uzkrātais pārpalikums atbilstoši Valsts kases datiem bija 116,6 milj. eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-novembri pārpalikuma apjoms bija par 23,7 milj. eiro mazāks, informē FM. Atsevišķi novembra mēnesī, mazāku ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu ietekmē (tikai 8,6 milj. eiro), konsolidētajā kopbudžetā veidojās 145,2 milj. eiro deficīts, samazinot gada uzkrāto pārpalikumu. Pašvaldību, speciālā un atvasināto publisko personu budžeta līmenī vienpadsmit mēnešos vērojams pārpalikums, kamēr pamatbudžetā jau minēto ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu samazinājuma ietekmē veidojās 62,5 milj. eiro deficīts. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Elektroenerģētikas un automātikas tehnoloģiju uzņēmums ABB uzvarējis a/s Latvijas elektriskie tīkli vairāk nekā 2,5 milj. eiro (1,75 milj Ls) apjomīgajā iepirkumu konkursā.

A/s Latvenergo meitassabiedrība Latvijas elektriskie tīkli izsludināja konkursu par divu 330/110/ 10,5 kilovoltu (kV) 125 MVA autotransformatoru piegādi Ventspils apkakšstacijai pērnā gada decembrī, liecina informācija iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

SIA ABB piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko no kopumā sešu kompāniju iesniegtajiem. Tāpat SIA ABB piedāvājis Latvijas elektriskajiem tīkliem atlaides no kopējās līguma cenas - 101,2 tūkst. eiro (aptuveni 71 tūkst. Ls) atlaidi, ja līgums tiek noslēgts līdz šā gada 30. jūnijam un 224 tūkst. eiro (aptuveni 157 tūkst. Ls) atlaidi, ja līgums tiek noslēgts laika posmā no šā gada 1. jūlija līdz 31. augustam. Iepirkums tiks realizēts Eiropas Savienības fondu atbalstu.

Nekustamā īpašuma nozares buma beigas vērojamas arī iepriekš tik pieprasītajā Rīgas rajonā: ja 2006. gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, tad pagājušā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26, bet gada pēdējos sešos mēnešos – 24.

Kā rāda Baltic Screen pētījums par pagājušā gada otrā pusgada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgas rajonā, vispieprasītākie bijuši īpašumi Mārupē (8 no 33 īpašumiem), kam seko Olaine (6), Carnikava un Ķekava (pa 4), kā arī Ādaži (3 īpašumi).

Taču atšķirībā no situācijas vēl gadu iepriekš, no megadarījumu slēdzēju vidus faktiski pazuduši spekulanti jeb „īstermiņa investori” – nepazīstamas kompānijas ar mazpazīstamiem pašmāju vai ārvalstu īpašniekiem. Arī pircēji – privātpersonas faktiski izzuduši no lielo darījumu slēdzēju vidus.

Savukārt vietā nākuši jauni pircēji, lai gan to tērētās summas nav tik iespaidīgas kā pēdējos gados, - labi pazīstamas pašmāju kompānijas ar ārvalstu īpašniekiem (piemēram, Palink, Maxima Latvija, NP Salaspils biznesa parks, pamanāmi ir arī New Century Holdings uzņēmumi).

Šā gada pirmajos divos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 831,2 miljoni latu, bet izdevumi – 817,3 milj. latu, tādējādi izveidojies pārpalikums 13,9 milj. latu apmērā.

Valsts kases sagatavotais pārskats liecina, ka šā gada februārī gan valsts konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 68,1 milj. latu apmērā – ieņēmumi bija 383,9 milj. latu, bet izdevumi – 452 milj. latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi februārī bija 193,5 milj. latu, izdevumi – 262,7 milj. latu, veidojot finansiālo deficītu 69,3 milj. latu apmērā. Savukārt šā gada divos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 468,9 milj. latu, izdevumi 474,6 milj. latu, tādējādi veidojot finansiālo deficītu 5,7 milj. latu apmērā.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi februārī bija 105,3 milj. latu, izdevumi – 117 milj. latu, un finansiālais deficīts bija 11,7 milj. latu. Divos mēnešos kopumā speciālajā budžetā radies deficīts 32,2 milj. latu apmērā, jo ieņēmumi bija 206,1 milj. latu, bet izdevumi bija 238,3 milj. latu. Līdz ar to valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) šā gada divos mēnešos bija 672,5 milj. latu, izdevumi – 710,4 milj. latu, veidojot finansiālo deficītu 37,9 milj. latu apmērā.

Šā gada astoņos mēnešos pašvaldību konsolidētajā budžetā izveidojies pārpalikums 46,8 miljonu latu apmērā, kas ir par 6% mazāk nekā šogad septiņos mēnešos.

Pašvaldību konsolidētā budžeta ieņēmumi astoņos mēnešos bija 903,8 milj. latu, izdevumi – 857 milj. latu, tostarp ieņēmumi augustā bija 102 milj. latu, bet izdevumi – 105 milj. latu, veidojot 3 milj. latu deficītu, liecina Valsts kases sagatavotais pārskats.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi augustā bija 401 milj. latu, izdevumi – 244,9 milj. latu, veidojot finansiālo pārpalikumu 156 milj. latu apmērā. Savukārt šā gada astoņos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 2 286,7 milj. latu, izdevumi – 1 952,2 milj. latu, tādējādi veidojot finansiālo pārpalikumu 334,5 milj. latu apmērā.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) augustā bija 115,6 milj. latu, izdevumi –115,5 milj. latu, tādējādi finansiālais pārpalikums bija 165,6 tūkst. latu. Astoņos mēnešos kopumā valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 883,5 milj. latu, bet izdevumi bija 936,4 milj. latu, tādējādi veidojot finansiālo deficītu 52,9 milj. latu apmērā.

Nodokļu ieņēmumi š.g. janvārī kopbudžetā par 25,2 milj. eiro jeb 4,0% pārsniedza perioda nodokļu ieņēmumu plānu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Jāatzīmē, ka pērn nodokļu ieņēmumi gadā kopumā pārsniedza plānotos ieņēmumus par 0,8%. Ņemot vērā pozitīvo efektu no nodokļu ieņēmumu pieauguma, janvārī atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā bijis 121,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu tas pieauga par 14,7 milj. eiro.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī bija 796,7 milj. eiro, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu pērn, tie pieauguši par 68,4 milj. eiro jeb 9,4%. Pamatā straujo ieņēmumu kāpumu sekmēja jau pieminētais efekts no nodokļu ieņēmumiem. Janvārī konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 651,3 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri palielinājās par 55,8 milj. eiro jeb 9,4%.

Šā gada jūlijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie nodokļu ieņēmumi bijuši 363,02 miljoni latu, kas ir par 10% jeb 33,01 miljonu latu vairāk, nekā šajā laikā plānots, liecina VID interneta mājaslapā pieejamais kopsavilkums par budžeta ieņēmumu daļas izpildi.

Pēc VID mājaslapā pieejamās informācijas, šogad jūlija ieņēmumu plāns bija 330 miljoni latu. 2010.gada jūlijā VID bija plānojis iekasēt 312,98 miljonus latu, bet faktiskie ieņēmumi jūlijā pirms gada bija 302,92 miljoni latu, tādējādi ieņēmumi no plānotajiem atpalika par 3,2%.

Šā gada jūlijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bez dabas resursu nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa bijuši 171,15 miljoni latu, kas ir par 10,3% jeb 15,94 miljoniem latu vairāk, nekā paredzēts mēneša plānā.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi jūlijā plānu pārsnieguši par 0,9% jeb 821 100 latiem un iekasēti 88,06 miljoni latu.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi plānu pārsnieguši par 1,3% jeb 579 300 latiem un bijuši 43,71 miljons latu. Par alkoholiskajiem dzērieniem iekasēti 7,26 miljoni latu, kas ir par 8,6% jeb 574 800 latiem vairāk, nekā plānots, par alu iekasēti 2,56 miljoni latu, un šajā pozīcijā ieņēmumu plāns pārsniegts par 9,1%, par naftas produktiem iekasēti 22,55 miljoni latu, kas ir par 7,5 % jeb 1,82 miljoniem latu mazāk, nekā plānots.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Viena no Eiropas vadošajām enerģētikas un automatizācijas kompānijām ABB uzvarējusi konkursu par elektrisko automašīnu ātrās uzlādes staciju tīkla būvniecību Igaunijā.

Igaunijas valdība bija izsludinājusi konkursu par 200 šādu ātrās uzlādes staciju būvniecību. Kad būvniecība būs pabeigta, Igaunija varētu kļūt par pasaulē pirmo valsti, kas izveidojusi valsts mēroga elektrisko automašīnu uzlādes staciju tīklu.

ABB norāda, ka tehnoloģiju piegādes uz Igauniju sāksies šā gada otrajā ceturksnī. Savukārt jau līdz gada beigām kompānija paredzējusi pabeigt visu staciju uzstādīšanu.

Noslēgtais piecu gadu līgums paredz arī to, ka ABB nodarbosies ar šī uzlādes staciju tīkla uzturēšanu, kā arī parūpēsies par informācijas tehnoloģiju nodrošinājumu. ABB konkursā uzvarēja kopā ar apsardzes uzņēmumu G4S un NOW! Innovations, kas nodarbojas ar maksājumu apkalpošanas risinājumu izstrādi.