Visticamāk, ar to pašu ir noslēdzies vairāk nekā gadu ilgušais inflācijas pazemināšanas cikls, kura laikā gada inflācijas līmenis pazeminājās no 5% pērnā gada maijā līdz 1,7% šī gada vasaras beigās, uzskata eksperts.
Viņaprāt, galvenais iemesls septembra laikā novērotajai inflācijai bijis apģērbu un apavu sadārdzināšanās līdz ar atlaižu sezonas beigām. Cenu pieauguma virzienā nospēlēja arī dārzeņu cenu kāpums, kā arī par aptuveni 2% dārgāka degviela.
Eksperts piebilst, ka viens no spēcīgākajiem un noturīgākajiem inflācijas avotiem pašlaik ir siltumenerģijas tarifi. «Pateicoties» gāzes cenu pieaugumam vasaras mēnešos siltuma tarifi ir auguši – rīdzinieki jauno apkures sezonu sagaidīs ar tarifiem, kuri būs par 8% augstāki nekā iepriekšējās sezonas noslēgumā.
«Pašlaik izskatās, ka uz gada beigām inflācija paātrināsies līdz 2.5%. Tajā pat laikā 12 mēnešu vidējās inflācijas līmenis, kas tiek izmantots Māstrihtas kritēriju atbilstības novērtēšanā, visticamāk, turpinās pazemināties. Nav izslēgts, ka jau septembrī šis rādītājs varētu noslīdēt zem 3%, un tādējādi Latvijai būs izdevies iekļauties Māstrihtas cenu stabilitātes kritērijā (kas pašlaik ir pie 3%),» vērtē Z. Vaikulis.