Līdz 31. jūlijam pircējiem ir jāiesniedz uzņēmuma maksātnespējas administratoram Haraldam Velmeram saistošie piedāvājumi. Tas nozīmē, ka «tirgus par cenu beigsies rīt un tiks izvēlēts viens pircējs», skaidrojis advokāts, kurš pārstāv potenciālos pircējus. Katrs pircējs saistošajā piedāvājumā būs nosaucis summu, par kādu ir gatavs uzņēmumu pirkt. Kreditoriem, no kuriem lielākais ir Latvijas valsts, būs jāpieņem lēmums – pārdot uzņēmumu par summu, ko piedāvā kāds no pircējiem, vai rīkot jaunu konkursu.
Pērn pēc uzņēmuma darbības pārtraukšanas tika ziņots, ka Liepājas metalurga parādi pārsniedz simts miljonus latu. Lielākais uzņēmuma kreditors – valsts – rūpnīcas vietā bija sedzis parādu Itālijas bankai UniCredit. «Nevajadzētu lidināties eiforijas mākoņos,» skeptisks par visu ieguldījumu atgūšanu ir M. Segliņš, vēsta Kursas Laiks. «Ir jācenšas maksimāli atgūt ieguldīto naudu, bet vēl svarīgāk ir atjaunot ražošanu. Es ceru, ka kreditoru rīcība būs valstiska, ka naudas summa, kas jāatgūst, nebūs galvenais,» viņš sacījis.
Raksti par tēmu
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas Bizness
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas BiznessRūpnīcas attīstībai advokāts saredzot divus scenārijus – tā tiek pārdota par mazāku summu vai tiek «gaidīts bagāts princis». Pārdošanas gadījumā līdz rudenim tiek noslēgts pirkuma līgums un rūpnīca līdz ziemai atsāk darbību.
Otrais variants – no pircēju piedāvājumiem nekas netiek akceptēts. «Gaidām bagātāku precinieku, šie neder. Bet tad rēķināmies, ka cilvēkiem darba nav, skursteņi nekūp un nākamo ziemu rūpnīca ir jāapsaimnieko valstij,» viņš akcentējis.
Kļūdu notikušajā M. Segliņš saredzot pagājušajā gadā, kad valsts neiesaistījās uzņēmuma glābšanā. «Valstij vajadzēja iesaistīties. Kāpēc iesaistāmies AirBaltic glābšanā? Tā bija politiskā izvēle – mesties ar vairākiem miljoniem palīgā. AirBaltic glābām, Liepājas metalurgs lai grimst?» jautājis M. Segliņš.
