Ivara Godmaņa valdība nebaudīja Saeimas vairākuma atbalstu un nebija spējīga pieņemt 2009. gada valsts budžeta grozījumus, tādēļ Tautas partija (TP) uzņēmās nepateicīgo pienākumu to gāzt.

To šodien TP kongresā paziņoja TP līdzšinējais priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

Savā ziņojumā viņš sūrojās par to, ka tauta slīgstot nabadzībā un bezcerībā, un par to atbildība esot jāuzņemas arī TP. Sabiedrība nezinot cik bieži TP Valda Dombrovska (Jaunais laiks) valdību veidojošo partiju koalīcijas sēdēs nākot klajā ar priekšlikumiem, kuri atduroties pret koalīcijas partneru neizlēmību, augstprātību un neuzticēšanos, sacīja M. Segliņš.

«Atklātās valdības sēdes ir liekuļošana. Tās noved pie tā, ka patiesās sarunas notiek pie pusdienu galda.»

Tā, atbildot uz Latvijas Radio raidījuma Krustpunktā klausītāja jautājumu, kādēļ valdība par nākamā gada budžetu lemj slēgtās sēdēs, sacīja Tautas partijas (TP) līderis Mareks Segliņš.

Jāatgādina, ka vēl šonedēļ viņš uzsvēra, ka nenožēlo, ka nepiedalījies valdības ārkārtas šovā. «Tas bijis šovs, māžošanās. Nemaz nenožēloju, ka šajā šovā nepiedalījos,» piepilda M. Segliņš. Viņš tajā laikā bijis atvaļinājumā.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB) Viņš tāpat norādīja, ka būtiskākie jautājumi tiek pārrunāti tieši slēgtajās sēdēs vai, piemēram, pie pusdienu galda, vēsta apollo.lv. «Mēs liekuļojam ar tām atklātajām valdības sēdēm, liekuļojam» viņš piebilda. Tieslietu ministrs kā iemeslu minēja to, ka atklātā sēdē valdības ministri nereti baidās paust patiesu viedokli, lai pēc kāda laika plašsaziņas līdzekļos netiktu atspoguļots, ka, piemēram, kāds ministrs iestājies par kādas iestādes slēgšanu.

Nespēja pateikt, piemēram, Latvijas Bankas prezidentam Rimšēviča kungam to, ka arī viņam sakarā ar situāciju valstī arī būs jāsamazina alga, ir rezultējusies vienotā atalgojuma sistēmā.

To LTV raidījumā Labrīt Latvija teica Tautas partijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Mareks Segliņš.«Mums valsts sektorā attiecībā uz algām bija dažas kļūmes, ko es pats arī nespēju izskaidrot un pamatot saviem tuvākajiem. Tie ir 20-30 cilvēki, kas saņēma 8, 9 vai 10 tūkst. Ls lielas algas. Nespēja pateikt šiem cilvēkiem, piemēram, Latvijas Bankas prezidentam Rimšēviča kungam to, ka jums, mīļie, sakarā ar situāciju valstī arī būs jāsamazina algas, ir rezultējusies vienotā atalgojuma sistēmā,» skaidroja M. Segliņš.

M. Segliņš pauda pārliecību, ka rītdien, 21. novembrī par Tautas partijas priekšsēdētāju atkal tiks ievēlēts tās dibinātājs Andris Šķēle. «Šķēle spēj organizēt cilvēkus ar savu iekšējo autoritāti, nevis tukši pļāpāt,» sacīja M. Segliņš.

Tieslietu ministrs Mareks Segliņš nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā aicina premjeru nesūtīt dokumentus Latvijas valdības vārdā starptautiskajiem aizdevējiem līdz rūpīgai Satversmes tiesas (ST) sprieduma analīzei lietā par pensiju samazināšanu, raksta Diena.lv.

Vēstulē norādīts, ka V. Dombrovska kā premjera vairākkārtīgi paustā nostāja un faktiskā rīcība par Latvijas valsts vārdā uzņemtām saistībām bez nepārprotama Saeimas mandāta, ņemot vērā ST spriedumu, vērtējama kā nepamatota. Vēstulē M. Segliņš aicinājis V. Dombrovski turpmāk nesūtīt jebkādus dokumentus valdības vārdā starptautiskajiem aizdevējiem līdz rūpīgai ST sprieduma analīzei un atbilstoša tiesiska rīcības plāna izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Ņemot vērā Ministru prezidenta V. Dombrovska izšķirošo lomu sarunās ar starptautiskiem aizdevējiem un pamatojoties uz Satversmes tiesas secinājumiem, tieslietu ministrs M. Segliņš norāda, ka iecerētā nodomu vēstule Starptautiskajam Valūtas Fondam (SVF), papildus Saprašanās memorands ar Eiropas Kopienu pamatnosacījumiem vai jebkādas citas vienošanās par būtiskiem nosacījumiem, kas skar starptautiskos aizdevumus un par kurām nebūs lēmusi Saeima, būs pretrunā ar Satversmē paredzēto, ka visiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas veidā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana.

Valda Dombrovska (JL) valdība varēs pastāvēt tikai tad, ja Tautas partija (TP) tajā jutīsies komfortabli. Tomēr šai valdībai esot izredzes arī nostrādāt līdz šīs Saeimas pilnvaru termiņa beigām, raksta Diena.

V.A.Krauklis gan uzsver, ka partijā vēl nav bijusi diskusija par to, kura cilvēka vadībā TP startēs 10.Saeimas vēlēšanās. Agrāk kā novembra beigās paredzētajā TP kongresā, kam vajadzētu notikt jau pēc 2010.gada valsts budžeta pieņemšanas, priekšsēdētājs nebūtu jāpārvēl. Mareks Segliņš šajā amatā pērn ir ievēlēts uz diviem gadiem. «Iespējams, ka paliks Mareks Segliņš, iespējams, būs cits līderis,» sacīja V.A.Krauklis.

Jāpiebilst, ka pēc jaunākajiem partiju popularitātes reitingiem TP septembrī atbalsta tikai 2% vēlētāju, augustā šie rādītāji bija 1.9%. Sakarā ar nepopulārajiem valdības lēmumiem JL septembrī atbalsta 6.3%, kamēr augustā tie bija 7.2%. Nedaudz krities arī Pilsoniskās savienības atbalstītāju skaits, bet pieaudzis atbalsts ZZS no 4.5 līdz 5.8%. Visvairāk vēlētāji atbalsta kreisos spēkus— Saskaņas centru— 15.6%.

Tieslietu ministrs Mareks Segliņš (Tautas partija) Valsts Prezidenta kancelejas Ordeņa kapitulam nosūtījis vēstuli, kurā lūdz nevērtēt savu kandidatūru Viestura ordeņa piešķiršanai.

Ierosinājumu apgalvot savu priekšteci iekšlietu ministra amatā M. Segliņu ar Viestura ordeni izteikusi pašreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Jaunais laiks), kura ar šo valsts apbalvojumu ierosinājusi apbalvot ne tikai M. Segliņu, bet arī Aloizu Vazni, kurš iekšlietu ministra amatu ieņēma 1990. gadu sākumā un vēl 48 bijušos un esošos iekšlietu sistēmas darbiniekus.

Vienlaikus M. Segliņš aicinājis Ordeņa kapitulu piešķirt Viestura ordeni bijušajam iekšlietu ministram A. Vaznim.

Tieslietu ministrs Mareks Segliņš (Tautas partija) atbalsta premjera Valda Dombrovska (Jaunais laiks) ierosinājumu likumos noteikt, ka bankas kredītu piedziņu var vērst tikai pret ieķīlāto īpašumu, taču paredz, ka pret to asi iebildīs bankas.

Tieslietu ministrs šodien uzsvēra, ka, viņaprāt, slēdzot kreditēšanas līgumus, risku uzņemas gan bankas, gan kredītņēmēji, tādēļ, viņaprāt, būtu tikai loģiski, ja arī zaudējumus par neveiksmīgi izsniegtiem kredītiem uzņemtos ne tikai kredītņēmēji, bet arī komercbankas.

«Nav loģiski, ka cilvēkam atņem īpašumu un viņš vēl paliek parādnieks līdz mūža galam,» tā M. Segliņš.

Db jau vēstījis, ka šodien premjers V. Dombrovskis uzdevis Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam steidzami izstrādāt Civilprocesa un citu normatīvo aktu grozījumus, kas noteiktu, ka pēc ķīlas realizācijas aizdevēji nevar vērst piedziņu pret pārējo kredītņēmējam piederošo mantu un prasīt galvotājiem segt atlikušo aizdevuma summu, kuru nav seguši ieķīlātā īpašuma realizācijas ieņēmumi.

Tautas partijas līderis Mareks Segliņš atkāpjas no amata, un viņa vietā stāsies ekspremjers Andris Šķēle.

«Šis nav laiks juristiem, bet gan finansistiem un ekonomistiem,» savu atkāpšanos komentēja Mareks Segliņš. Oficiāli gan partijas līderu maiņa notiks 21. novembrī Tautas partijas kongresā, vēlēšanu procesā. Pats Andris Šķēle atzina, ka kopš viņa aiziešanas no politiskās skatuves pagājuši jau 7 gadi, un lēmums atgriezties nav bijis viegls. Taču tas esot rūpīgi izsvērts, balstoties uz darāmā darba apjomu un uŠķēle atgriežas politikā un ir gatavs kļūt par premjeruz politiķim nepieciešamo kompetenci. A. Šķēle esot gatavs arī kļūt par Ministru prezidentu.

«Tas bija iespaidīgi, ka [Latvijas premjers Valdis Dombrovskis] Dombrovskis atkāpās. Neesmu pārliecināts, vai demisija bija nepieciešama, bet tas noteikti ir nostādījis Rīgas mēru Nilu Ušakovu starmešu gaismā,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis britu laikraksta The Economist Starptautiskās nodaļas redaktors Edvards Lūkass.

«Nav noslēpums, ka korupcija Rīgas pašvaldībā ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki celtniecībā taupa uz kvalitātes rēķina. Neapsūdzu Ušakova kungu pārkāpumos, bet domāju, ka nepieciešama plaša tīrīšana Rīgas administrācijā,» viņš norādījis.

Lūkass par Baltijas jautājumiem interesējas kopš 1990. gada un savulaik ir dzīvojis Tallinā.

Jautāts, kādu redz nākamo Latvijas valdību – vai tajā varētu ietilpt ZZS un Saskaņas centrs, Lūkass Latvijas Avīzei teicis: «Par to jāspriež Latvijas iedzīvotājiem. Kā ārzemju draugs domāju, ka partijai, kura regulāri vēlēšanās un sabiedriskās domas aptaujās iegūst vairāk nekā 30 procentu atbalstu, jābūt iespējai būt pārstāvētai valdībā. Ilgtermiņa stratēģiskā prioritāte Latvijai ir rūpēties, lai Latvijas krievi justos integrēti politiskajā sistēmā, un tas nozīmētu arī padarīt viņus atbildīgus. Ja SC tur ārpus valdības kā mūžīgo opozīciju, tas rada risku vietējiem krieviem justies, ka viņi ir opozīcijā valstij.»

Ļoti gribētos cerēt, ka tuvāko divu trīs nedēļu laikā jaunā valdība varēs sākt darbu, un jaunās valdības vadītāja kandidāta izraudzīšanās ir viens no pirmajiem šogad darāmajiem darbiem, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Esot pilnīgi skaidrs, ka premjera amata kandidāts tiks nominēts līdz Valsts prezidenta nosauktajam termiņam - 7.janvārim.

Dombrosvkis intervijā Latvijas Radio atteicās atklāt, kurš no līdz šim izskanējušajiem premjera amata kandidātiem viņam šķiet visreālākais. «Es pašreiz nesaukšu konkrētus uzvārdus. Tieši tāpēc mums ir jāpanāk šī vienošanās, jāsakoordinē arī ar Reformu partiju (RP). Kad šis jautājums būs faktiski izlemts, tad to arī publiski komentēsim.»

Premjers uzsvēra, ka kandidāts būs Vienotības un RP kopīgi izraudzīts. «Protams, mēs strādājam [arī] pie tā, lai mūsu virzītajam kandidātam būtu gan Saeimas vairākuma, gan arī Valsts prezidenta atbalsts,» sacīja Dombrovskis.

Ja pēc ierobežojumu mīkstināšanas saslimstības ar Covid-19 rādītāji palielināsies, Ministru prezidentam būs jāprasa atsevišķu ministru demisija, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) preses konferencē žurnālistiem pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Tāpat Valsts prezidents norādīja, ka situācija valdībā ar lēmumu pieņemšanu un Covid-19 krīzes menedžmentu ir neapmierinoša. Viņa ieskatā, nav pieļaujams, ka ministri uzstājas kā savas nozares lobiji. Levits uzsvēra, ka Ministru kabinets ir atbildīgā institūcija, kurā ir jālemj par valsti kopumā, nevis par atsevišķām nozarēm.

Ar drošu varbūtību var paredzēt pakalpojumu slēgšanu 

Ja Covid-19 izplatība Latvijā nemazināsies, tad dažādu pakalpojumu slēgšanu var paredzēt ar...

"Katra nozare savus jautājumus virza uz priekšu, piemēram, šajā gadījumā attiecībā uz ierobežojumu atcelšanu, neraugoties uz to, kādas būs sekas valstij," patlaban notiekošo komentēja valsts pirmā persona.

Levits norādīja, ka, lemjot par ierobežojumu mīkstināšanu, jāņem vērā epidemioloģiskā situācija un ekspertu paustais, kuri skaidri brīdinājuši, ka ierobežojumu mazināšana radīs lielu veselības sistēmas krīzi.

"Ja tomēr tiek pieņemti šādi lēmumi, balstoties uz atsevišķu ministru priekšlikumiem, tad pēc tam, ja saslimstības līmenis būs augsts vai ievērojami palielinājies, tad šiem ministriem būtu jāuzņemas personiskā atbildība," uzsvēra Levits.

LETA jau rakstīja, ka Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.

Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.

Lai arī Veselības ministrija iebilst pret ierobežojumu mīkstināšanu tirdzniecības nozarē, tomēr virkne ministru EM priekšlikumam pauda atbalstu. Ņemot to vērā veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka valdībā atbalstītais risinājums ir mazāk riskantākais no pārējiem EM piedāvātajiem variantiem tirdzniecības nozares atvēršanai.

EM valdībai otrdien piedāvāja lemt par kādu no pieciem variantiem tirdzniecības pilnīgai atjaunošanai ārkārtējās situācijas laikā, tostarp atcelt preču tirdzniecības ierobežojumus pavisam vai turpināt ierobežojumus tikai brīvdienās.

Patlaban uzņemties ministru prezidenta amata pienākumus būtu neprāts, eirokomisārs Andris Piebalgs pauda LTV Rīta Panorāmā.

A. Piebalgs skaidroja – šobrīd viņš nedarbojas Latvijas politikā, tāpat viņam nav arī tautas dota mandāta vēlēšanās. Savukārt jaunajam ministru prezidentam būtu jābūt no Saeimas deputātu vidus.

Jāatgādina, ka pēc neoficiālām ziņām Valsts prezidenta Andris Bērziņš uzrunāja A. Piebalgu kā iespējamo nākamo ministru prezidentu. Pirmdienas Rīta Panorāmā A. Piebalgs atzina, ka prezidents ar viņu sazinājies, tomēr, nevis uzrunājot viņu kā iespējamo premjera amata pienākumu pildītāju, bet gan drīzāk «zondējot situāciju».

Tāpat A. Piebalgs arī norādīja, ka viņam jāpabeidz iesāktais savā amatā.

Eirokomisārs Andris Piebalgs pieļauj, ka līdzšinējais premjers Valdis Dombrovskis varētu turpināt darbu Eiropas Komisijā. «V. Dombrovskim ir milzīga autoritāte Eiropā. Viņš ir atstājis ļoti nopietnu iespaidu Eiropā kā ļoti labs kolēģis,» situāciju raksturoja A. Piebalgs, piebilstot, ka V. Dombrovska demisija nebūs mazinājusi viņa labo reputāciju.

Valdībai ir jāvienojas par tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanas datumu, aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV).

Vaicāts, vai pēc Valsts prezidenta Egila Levita paustās kritikas par ministriju iecerēm mazināt ierobežojumus Vitenbergs joprojām uzskata, ka uz Ministru kabinetu būtu virzāms Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums ļaut strādāt mazajiem veikaliem, ekonomikas ministrs atbildēja apstiprinoši.

Trešdien EM priekšlikums tiek apspriests Operatīvās vadības grupā un aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, iespējams, EM priekšlikumu varētu arī nevirzīt izskatīšanai ceturtdien gaidāmajā Ministru kabineta sēdē.

Vitenbergs nepiedalās Operatīvās vadības grupas sanāksmē, tomēr aģentūrai LETA uzsvēra, ka EM priekšlikums valdībā ir jāskata un ministriem ir jāvienojas par izmaiņu ieviešanas datumu.

Valdība pagaidām nav apstiprinājusi Nelliju Jezdakovu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju.

Šāds lēmums netika pieņemts, jo Tautas partiju pārstāvošais tieslietu ministrs Mareks Segliņš un Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais vides ministrs Raimonds Vējonis paģērēja, ka esot jāuzklausa arī atstādinātā VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna viedoklis par viņa atstādināšanas iemesliem.

Valdība par VID ģenerāldirektora amata pienākumu izpildītāja iecelšanu varētu lemt pirmdien vai otrdien.

Kā Db jau rakstīja, vakar finanšu ministrs Einārs Repše pēkšņi atbrīvoja no darba VID ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu par nepakļaušanos VID restrukturizācijai, kā arī atbrīvoja no darba vairākus nesen ieceltus VID direktorus. Bija paredzēts, ka uz laiku VID vadītājas amatu pildīs Galvenās nodokļu pārvaldes vadītāja Nellija Jezdakova.

Kļūdas dēļ esot aizkavēta to likumu virzīšana, kas paredz Latvijā ieviest politisko partiju finansēšanu no valsts budžeta, laikrakstam Diena apgalvojis tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP), kurš gan īsti nevarējis paskaidrot, kādēļ šāda kļūda radusies.

Tagad tiek solīts, ka grozījumi Politisko organizāciju finansēšanas likumā Saeimā tiks iesniegti pēc diviem vai trim mēnešiem.

Turpretī Sabiedrības par atklātību Delna padomes priekšsēdētāja Lolita Čigāne ir pārliecināta, ka likumprojektu izskatīšana tiek apzināti bremzēta. «Ir ļoti konkrēti politiskie spēki, kas nevēlas, lai Latvijā būtu valsts finansētas politiskās partijas. Tautas partija noteikti nevēlas, lai citas partijas tiktu ilgtermiņā stiprinātas un kļūtu par spēcīgiem konkurentiem,» Dienai sacījusi L. Čigāne.

Pēc L. Čigānes domām, ļoti zīmīgs ir fakts, ka dažādās diskusijās uz to, ka partiju finansēšanai no valsts budžeta nav sabiedrības atbalsta, atsaucas tieši TP un LPP/LC politiķi. «Kā zināms, pirms 9. Saeimas vēlēšanām šīs partijas tika popularizētas tā dēvēto trešo personu organizētās pozitīvisma kampaņās, tādējādi apejot likumā noteiktos priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņu limitus,» raksta Diena.

Politiskās partijas valsts finansējumu varētu saņemt jau no 2011. gada jeb sākot ar 10. Saeimu, nevis ar 11. Saeimu, kā to bija ierosinājusi Tieslietu ministrija, kuru vada Tautas partiju pārstāvošais Mareks Segliņš.

Ministru kabineta komitejas atbalstu guvušie Politisko partiju finansēšanas likuma grozījumi paredz, ka par katru 10. Saeimas vēlēšanās saņemto vēlētāja balsi politiskās partijas varētu saņemt valsts finansējumu 0.50 Ls apmērā katru gadu.

Jāatzīmē, ka pret valsts finansējuma piešķiršanu politiskajām partijām valdības komitejas sēdē iestājās labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība), kurš uzstāja, ka šobrīd ekonomiskā situācija nav tāda, lai valsts varētu atļauties finansēt politiskās partijas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumus pagaidām pildīs līdzšinējā ģenerāldirektora Dzintara Jakāna pirmā vietniece Nelija Jezdakova.

Par to šodien vienojās valdība, kas apstiprinājusi N. Jezdakovu par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju.

Jau vēstīts, ka pagājušajā ceturtdienā finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks) atstādināja līdzšinējo VID ģenerāldirektoru Dz. Jakānu no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku. E. Repše uzsver, ka Dz. Jakāns ilgstoši nav pildījis finanšu ministra rīkojumus.

Vienlaikus ar Dz. Jakānu savus amatus zaudēja visi VID ģenerāldirektora ieceltie nodokļu administrācijas struktūrvienību vadītāji, jo E. Repše atcēla rīkojumu par viņu iecelšanu.

Arī šodien diskusijās par N. Jezdakovas apstiprināšanu par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju, ar īpašu viedokli izcēlās Tautas partiju pārstāvošie ministri. Piemēram, pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns pieprasīja, lai komisijā, kura izvērtē Dz. Jakāna disciplinārlietu, tiktu iekļauts arī Tieslietu ministrijas pārstāvis. Savukārt tieslietu ministrs Mareks Segliņš norādīja, ka «nav pieļaujama mērķtiecīga cilvēku vajāšana.»

Tieslietu ministrija pabeigusi darbu pie apjomīgiem grozījumiem Krimināllikumā, kas tostarp paredz arī paplašināt piespiedu darba piemērošanu.

Par to šodien Saeimas Juridiskās komisijas sēdē pavēstījis tieslietu ministru Mareks Segliņš, pārrunājot plānotās izmaiņas Latvijas sodu politikā, informē Saeimas Preses dienests.

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece savukārt uzsvēra, gan administratīvo, gan maznozīmīgu kriminālo nodarījumu gadījumā būtu jāparedz daudz plašākas iespējas piemērot piespiedu darbu, arī nosacītas brīvības atņemšanas gadījumā.

«Patlaban sabiedrība nereti ar neizpratni uztver informāciju par nosacīta soda piespriešanas gadījumiem. Ja notiesātajiem nav jāveic pat piespiedu darbs, cilvēkiem rodas iespaids, ka soda nav vispār,» teica V.Muižniece.

«Ar paziņojumiem vien, neviena valdība nav kritusi. Tautas partija (TP) ir kā sunītis pie sētas, kas skaļi rej, bet sunītis ne kož, ne sargā māju. Viņš rej un visus kaitina,» tā par pirmdienas nesaskaņām valdībā intervijā LNT izteikusies Solvita Āboltiņa (JL).

Db.lv jau vēstīja, ka tieslietu ministrs Mareks Segliņš nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā aicina premjeru nesūtīt dokumentus Latvijas valdības vārdā starptautiskajiem aizdevējiem līdz rūpīgai Satversmes tiesas (ST) sprieduma analīzei lietā par pensiju samazināšanu.

Vēstulē norādīts, ka V. Dombrovska kā premjera vairākkārtīgi paustā nostāja un faktiskā rīcība par Latvijas valsts vārdā uzņemtām saistībām bez nepārprotama Saeimas mandāta, ņemot vērā ST spriedumu, vērtējama kā nepamatota.

Pusotra gada laikā licencēti 11 inovācijas platformas «Demola Latvia» starpdisciplināru un starptautisku studentu komandu izstrādāti risinājumi; prezentēti piedāvājumi vēl desmit kompāniju vajadzībām, informē Rīgas Tehniskā universitāte (RTU).

«Demola Latvia» ir sadarbības platforma studentiem, uzņēmumiem un universitātēm. To uztur Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Universitāte (LU) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tiesības šo projektu īstenot Latvijā RTU ar partneriem ieguva 2017. gadā, līgums beigsies šā gada beigās, šī ir trešā un noslēdzošā sezona.

«Pateicoties «Demola Latvia» iniciatīvai, ir izveidots pamats ciešākai sadarbībai starp industriju un studentiem. Projekta laikā studenti ir pierādījuši savu spēju risināt komplicētas organizāciju vai nozares problēmas, piedāvājot inovatīvus, radošus, pamatotus risinājumus,» pauž RTU Dizaina fabrikas projektu vadītāja Liene Briede. Par veiksmīgu sadarbību liecina tas, ka licencēta gandrīz puse no iepriekšējās divās sezonās izstrādātajiem risinājumiem, studentiem atlīdzībā par paveikto darbu kopumā izmaksājot 17 tūkst. eiro. «Vēlamies nākotnē pacelt «Demola» projektu jaunā līmenī, iesaistot vēl vairāk uzņēmumu, paaugstinot industrijas uzticēšanos un iesaisti koprades procesā,» uzsver L. Briede. Nākamā «Demolas» sezona tiks izsludināta 2019. gada rudenī.

Izmeklējot kriminālprocesu par iespējamiem pārkāpumiem, ko saistībā ar Parex pārņemšanu pieļāvušas amatpersonas, ceļu uz prokuratūru sākuši mērot arī pašreizējās valdības ministri, kuri pērn novembrī darbojās Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdībā.

Pavēstes ierasties uz prokuratūru saņēmuši vairāki pašreizējās valdības locekļi, piemēram, šodien uz prokuratūru sniegt liecības dodas tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP), savukārt nākamajā nedēļā ceļu pie izmeklētājiem mēros satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), raksta diena.lv.

Par Parex bankas pārņemšanu I.Godmaņa valdība lēma pērn 8.novembrī. Kopumā bankas glābšanā tieši un netieši valsts ieguldījusi vairāk nekā vienu miljardu latu. Pārbaudi par bankas pārņemšanu prokuratūra sāka pērn decembrī, taču kriminālprocesa nebija. Uz bažām par iespējamiem valsts interešu pārkāpumiem Parex pārņemšanā, zavā ziņojumā norādīja Valsts kontrole.

SIA Balin Energy, kas tikko ieguvis trešo licenci jauna naftas laukuma izpētei Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā jūrā, citā laukumā var sākt gatavoties reālai naftas ieguvei, vēsta Neatkarīgā.

Šogad oktobrī noslēdzies 2004. gadā izsniegtās licences izpētes posms, kas nozīmē, ka pēc normatīvajos aktos noteikto atskaišu iesniegšanas komersants var sākt veikt visus priekšdarbus ieguves uzsākšanai. Tas, savukārt nozīmē, ka pēc kāda pusgada no urbuma varētu tikt pacelti pirmie tirgošanai derīgie naftas bareli.

Otrs uzņēmums, kam ir spēkā esoša 2008.gadā saņemta licence naftas izpētei un ieguvei jūrā, ir zviedru uzņēmums Oljeprospektering Aktiebolag. Saeima iestrādājusi papildu nosacījumu šajā licences līgumā, proti, tā stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas - Lietuvas robežlīguma noslēgšanu. Pagaidām robežlīguma ar Lietuvu nav, kam par iemeslu ir tieši naftas iegulas.