Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Izsludināta maksātnespējīgās AS «Rīgas vagonbūves rūpnīca» (RVR) mantas izsole, savukārt divus uzņēmumam piederošus zemesgabalus pārdos bez izsoles, liecina paziņojumi oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

RVR maksātnespējas procesa administratore Maija Stumbre izsludinājusi RVR piederošās kustamās mantas (pamatlīdzekļu un krājumu) pirmo izsoli ar augšupejošu soli. Kustamās mantas kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 1 368 500 eiro. Izsoles cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli 21% apmērā.

Izsole notiks šogad 26.martā plkst.15 Stumbres prakses vietā Blaumaņa ielā 36-4, Rīgā.

Tāpat kompānijas administratore bez izsoles piedāvā pretendentam ar augstāko finanšu piedāvājumu iegādāties RVR piederošo nekustamo īpašumu kopumu, kas sastāv no 937/1000 domājamajām daļām no nekustamā īpašuma - zemesgabala un apbūves, Rīgā, Brīvības gatvē 201, un nekustamā īpašuma - zemesgabala un apbūves, Rīgā, Brīvības gatvē 201. Pretendenti piedāvājumus aicināti iesniegt līdz 16.aprīlim plkst.12.

Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesniegusi tiesā prasību pret bijušo valdes priekšsēdētāju Gati Kamarūtu, informē RVR.

Pēc akcionāru lēmuma šī gada 26. jūnijā Rīgas rajona tiesā iesniegta prasība pret bijušo kompānijas valdes priekšsēdētāju Gati Kamarūtu par zaudējumu piedziņu 137 327 eiro apmērā. «Prasība balstīta uz Sabiedrībai nodarīto kaitējumu un zaudējumiem lielā apmērā, kas tieši saistīti ar bijušā valdes priekšsēdetaja G.Kamarūta darbībām laika periodā no 2014.gada 9.jūnija līdz 2016.gada 10.novembrim,» teikts uzņēmuma paziņojumā.

G. Kamarūts uzskata, ka RVR prasība tiesā ir uzņēmuma Krievijas akcionāra izvēlētā taktika - «labākā aizsardzība ir uzbrukums». Kamarūts aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām nav informēts par RVR iesniegto prasību par zaudējuma piedziņu, tāpēc nevarot to sīkāk komentēt.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas vakar pieņemto lēmumu ir sākts AS «Rīgas vagonbūves rūpnīca» (RVR) maksātnespējas process.

Par procesa administratori iecelta Maija Stumbre.

RVR maksātnespējas process tika sākts jau šī gada aprīlī, taču RVR to apstrīdēja un augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēma pārtraukt maksātnespējas procesu, jo RVR bija sedzis parādsaistības pret tās bijušo valdes priekšsēdētāju Gati Kamarūtu.

Kamarūts šo tiesas lēmumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā, kas savā spriedumā norādīja, ka pirmās instances tiesa nepilnīgi bija interpretējusi Maksātnespējas likumu, jo, lai gan Kamarūts bija saņēmis neizmaksāto darba algu, par viņu nebija veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Tiesa savā lēmumā arī uzsvēra, ka fakts, ka sākotnējās parādsaistības pret Kamarūtu sedza trešā persona - SIA «Felzer», kura ietilpst vienā koncernā ar RVR, liecina par to, ka uzņēmums ir praktiski maksātnespējīgs, jo pats nespēj segt savas parādsaistības. Tāpat tiesa atsaucās uz pirmās instances 16.augusta tiesas sēdi, kurā RVR pārstāvis tiesai norādīja, ka uzņēmumam ir vairāk nekā miljonu eiro liels nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī to, ka RVR saņēmis vairākas kreditoru pretenzijas un brīdinājumus. Apgabaltiesas ieskatā, šie fakti liecināja, ka uzņēmumam ir ilgstošas maksātspējas grūtības un acīmredzami trūkst apgrozāmo līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai.

AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) ar sadarbības partneri Ēģiptē cer tikt pie vairāku simtu miljonu eiro līguma konkursā par 700 vagonu piegādi Ēģiptes dzelzceļa uzņēmuma vajadzībām, aģentūrai LETA pastāstīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR sadarbībā ar partneri Ēģiptē, kas darbojas Militārās rūpniecības ministrijas paspārnē, vasaras sākumā iesniedza piedāvājumu attiecīgajā konkursā. Konkrētais projekts esot RVR vairāku gadu darbs, tāpēc uzņēmumam ir ļoti liela interese par šo konkursu. Piedāvājums paredz, ka daļu vagonu ražotu sadarbības partneris Ēģiptē, daļu RVR, bet atlikušo - abi uzņēmumi sadarbojoties.

RVR vadītājs piebilda, ka Latvijā varētu tikt ražoti aptuveni 300 vagonu. Potenciālā līguma darbības laiks būtu vairāk nekā trīs gadi, kas tostarp ietvertu projektēšanas darbus.

Pēc Kamarūta paustā, RVR viesojušies pārstāvji no Ēģiptes dzelzceļa uzņēmuma un Transporta ministrijas, kas atzinīgi novērtējuši uzņēmumu. Patlaban Ēģiptē tiek izvērtēti konkursā iesniegtie piedāvājumi. Lai gan konkrētu laiku, kad varētu tikt pieņemts lēmums par uzvarētāju konkursā, RVR vadītājs nevēlējās prognozēt, viņš pauda, ka Ēģiptes puse ir ieinteresēta procesu noslēgt pēc iespējas ātrāk, jo ritošais sastāvs ilgstoši nav atjaunots.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemērojis nodrošinājumu AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) komercķīlām, liecina Firmas.lv informācija.

VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Pirmās piedziņas daļas Speciālā piedziņas nodaļa ar 11.marta lēmumu piemērojusi RVR aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai.

RVR uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts aģentūrai LETA parāda konkrēto summu atteicās nosaukt, taču norādīja, ka ar VID ir saskaņots grafiks un aizliegums apgrūtināt nekustamo īpašumu ir papildu nodrošinājums. Parāda cēlonis esot fakts, ka Azerbaidžānas dzelzceļš nav norēķinājies par pagājušajā gadā paveikto, un nesamaksātā summa sasniedzot gandrīz vienu miljonu eiro.

Pasažieru vilcienu dīzeļvilcienu modernizācijas projektu uzliktais nodrošinājums neietekmēšot, uzsvēra Kamarūts.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegts AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA Inženieru tīkli bāze.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 17. martā.

AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca juridiskā adrese ir Brīvības gatve 201, Rīga.

Uzņēmums Komercreģistrā ierakstīts 2004.gadā. Tā darbības veidi ir dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana. Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 5,92 miljoni eiro.

2015.gadā Rīgas Vagonbūves rūpnīca apgrozījums sasniedza 12,7 miljonus eiro, bet peļņa – 182,8 tūkstošus eiro. Uzņēmumā strādāja 249 darbinieki. Kopējie uzņēmuma maksājumi valsts budžetā 2015.gadā bija 849,55 tūkstoši eiro.

Rīgas Vagonbūves rūpnīcas valdes locekļi ir Krievijas pilsoņi Aleksejs Lisovskis un Deniss Rasadņikovs.

Uzņēmums pārvēršas par čaulu; RVR piederošo akciju iespējamo cenu puses neatklāj

AS Pasažieru vilciens (PV) no 2015.gada 1. aprīļa pilnībā pārņēmis motorvagonu ritošā sastāva uzturēšanas un remonta funkcijas no a/s VRC Zasulauks (VRCZ), Dienas Biznesam PV viedokli pauž uzņēmuma Mārketinga nodaļas vadītāja Sabīne Ozoliņa. Savukārt VRCZ padomes priekšsēdētājs Modris Jaunups saka, ka pilnīgai uzņēmuma pārņemšanai PV jāatpērk no a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) piederošās VRCZ akcijas. Puses ir vienojušās par konkrētām darbībām, un līdz šim viss norit saskaņā ar šo vienošanos, norāda RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts, sīkākus komentārus par iespējamo akciju pārdošanu nesniedzot. Patlaban 51% VRCZ akciju pieder PV, bet 49% – RVR.

Kavēšanos un ES naudas zaudēšanu izpildītāji nepieļauj; Pasažieru vilciens vēl saskata riskus, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau septembra beigās testa braucienus – gan bez pasažieriem – esošajos maršrutos varētu uzsākt pirmais modernizētais vilciens, izklāstot dīzeļvilcienu modernizācijas procesu, atklāja darbu izpildītāju AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts un AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) valdes priekšsēdētājs Aivars Keskula.

Jau vēstīts, ka 2014. gada sākumā parakstītais līgums paredz modernizēt piecus trīs vagonu (motorvagons, piekabes vagons, vagons ar vadības kabīni) sastāvus un vienu četru vagonu (divi motorvagoni un divi piekabes vagoni) sastāvu, īsākajiem sastāviem ierīkojot paaugstināta komforta salonu ar 16 vietām.

Akciju sabiedrība Pasažieru vilciens (PV) aktuālajā projekta atskaites posmā informējusi Satiksmes ministriju (SM) par dīzeļvilcienu modernizācijas procesa būtisku aizkavēšanos. Iepirkuma līguma parakstīšanas tiesības ieguvusī pilnsabiedrība DMU vilcieni, kurā ietilpst AS Rīgas vagonbūves rūpnīca, AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca un AS VRC Zasulauks, nespēj iekļauties līgumā paredzētajos termiņos. PV vairākkārtēji brīdinājusi izpildītājus par juridiskām un finansiālām sekām līguma termiņa būtiska kavējuma gadījumā.

«Atbilstoši līgumā noteiktajam grafikam seši dīzeļvilcienu sastāvi ir nodoti modernizācijas procesa uzsākšanai. Pirmā modernizētā sastāva nodošana ekspluatācijā tika gaidīta jau šā gada februārī. Ar šo termiņu rēķinājāmies, gan plānojot PV darbu, gan ES līdzfinansējuma izmantojumu. Pašlaik esam ieviesuši vairākus ārkārtas pasākumus, lai situāciju stabilizētu un ar pārējiem vilcieniem spētu nodrošināt nemainīgu esošo vilcienu kursēšanas grafiku. Pilnsabiedrības DMU vilcieni kavēšanās uzņēmumam jau ir sagādājusi papildu izmaksas,» uzsver PV valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Ritošā sastāva iegādi apdraud ne tikai iepriekš pieļautās kļūdas, bet arī to iespējamā atkārtošana

Pasažieru vilciena (PV) vēlme iegādāties jaunus vilcienus nav tas gadījums, kad būtu pamats bažām par ekskluzīvu braucamo pirkšanu. Ar katru gadu tuvojas laiks, kad Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) produkcija būs jāliek pie sētas. Satiksmes ministrija (SM) deklarējusi, ka vilcienu satik- sme ir pasažieru pārvadājumu mugurkauls, tādēļ ir pašsaprotami, ka PV nepieciešami ērti un droši vilcieni. Tā kā vajadzība mērāma dažos desmitos vienību, arī iepirkuma cipari ir visai apaļi – simti miljonu – un gan ražotājiem, gan to lobijiem visai iekārojami.

No vietējās tautsaimniecības interešu viedokļa raugoties, loģisks būtu vietējās ekonomikas sildīšanas pasākums, proti, ja ne pilnīga vilcienu ražošana (RVR vēl nav izstrādājis jaunus modeļus), tad vismaz komplektēšana Latvijā. Līdz šim visi mēģinājumi īstenot šīs ieceres – iepirkt šeit vai citur ražotus/montētus braucamos – pilnībā izgāzušies, atstājot mantojumā bezjēdzīgi iztērētu laika un līdzekļu pēcgaršu. Atkal kārtējā valde, kārtējās SM vadības paslavēta, mēģina radīt iespaidu, ka šoreiz viss būs citādāk – godīgi, atklāti un PV, valstij un jo īpaši pasažieriem izdevīgi. Tā kā tam neviens vairs netic, nākas pieaicināt konsultantus, lai arī tie pasaka, ka jaunā – patiesībā tā pati vecā neīstenotā – stratēģija visu vērsīs par labu. Cipari un ar iepirkumu saistītie procesi rāda citu ainu.

Andra Amerika partijas Gods kalpot Rīgai (GKR) valdes loceklis, vairāk pazīstams kā e-talona sistēmas apsaimniekotājs, Aleksandrs Brandavs pirms mēneša klusi pārņēmis kontroli pār a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) līdzšinējiem īpašniekiem Valērijam un Ērikam Igauņiem un Aivaram Ločmelim piederējušo Felix holdingu un tā vērtīgajiem aktīviem, tostarp iespaidīgo īpašumu Mežaparkā, Visbijas prospektā 5. Vēl iepriekš caur citu uzņēmumu A. Brandavs klusi kļuvis par gleznās Smuku muižas īpašnieku Brocēnu novadā, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Lojalitāte pret galvaspilsētas saimniekiem A. Brandavam pēdējos gados ir atmaksājusies, nodrošinot ienākumus, kas formāli nedod pamatu uzdot jautājumus, vai un ko viņš var atļauties. 45 gadus vecais A. Brandavs, kurš ir diplomēts kordiriģents un sestdien, kā ierasts, diriģēja kora Blagovest dziedājumu A. Amerika partijas kongresa atklāšanā Mazajā ģildē, apgalvo, ka Felix holdinga aktīvus viņš pārņēmis kopumā par aptuveni 97 000 eiro, pakāpeniski iegūstot sākotnēji 13,5%, pēc tam 71,1% un visbeidzot septembrī – 100% kompānijas kapitāldaļu. Maksājumi esot veikti no viņa privātā bankas konta.

Caur 33,69% SIA East West Industrial Group A. Brandavs ieguvis daļas arī brāļiem Igauņiem un A. Ločmelim vēl nesen piederējušajā RVR, kas cīnījās par jauno pasažieru vilcienu piegādi un šobrīd kopā ar diviem citiem uzņēmumiem piedalās 22 miljonus eiro vērtajā līgumā par dīzeļvilcienu vagonu modernizāciju pēc va/s Pasažieru vilciens pasūtījuma. GKR valdes loceklis Dienai apgalvo, ka šīs daļas rūpnīcā ieguvis apmaiņā pret Krievijas investora piesaisti un veicot materiālo ieguldījumu, kuru savukārt finansējusi ABLV banka. Ieguldījuma vērtību A. Brandavs neatklāj – tas esot komercnoslēpums.

Pretēji tam, ko paredzēja vienošanās ar uzņēmēju, līdz šā gada beigām Pasažieru vilciens (PV) tomēr nesaņems par 22 miljoniem eiro modernizētus dīzeļvilcienus, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Projekta izgāšanās var nozīmēt arī 13 miljonu eiro Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu zaudēšanu, ko savulaik šim projektam piešķīra no iepriekš neveiksmīgi noritējušā jauno vilcienu iepirkuma.

Nu jau apritējuši teju divi gadi kopš PV parakstīja 22 miljonu eiro vērtu līgumu par sešu dīzeļvilcienu modernizāciju. Pirmajam vilcienam bija jābūt gatavam februārī. Bet šobrīd pasažieriem jau bija jābrauc visos sešos modernizētajos dīzeļvilcienos. Taču nav neviena paša.

Šobrīd sertifikācijas procesu, lai tajos droši varētu pārvadāt pasažierus, uzsācis ir tikai pirmais no modernizētajiem dīzeļvilcieniem. Tas piekrauts ar smilšu maisiem, lai pārbaudītu tā izturību un veiktu nepieciešamos bremzēšanas testus. Taču brīnumu vairs neviens negaida. Šogad pasažieri tajā iekāpt nevarēs.

Dzelzceļa vagonu ritošā sastāva remonta un tehniskās apkalpošanas uzņēmums AS "VRC Zasulauks" plāno apturēt saimniecisko darbību, teikts pirmdien oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētajā paziņojumā.

Lēmumu par kompānijas saimnieciskās darbības apturēšanu "VRC Zasulauks" īpašnieki pieņēmuši šogad 20.novembrī. Kompānijas lielākā akcionāra AS "Pasažieru vilciens" pārstāve Agnese Līcīte norādīja, ka lēmums par "VRC Zasulauks" darbības apturēšanu pieņemts, ņemot vērā, ka uzņēmuma galvenais darbības virziens ir tehnisko sastāvu uzturēšana un remonts, taču pēdējā laikā tas vairs nesaņem pietiekami daudz jaunu pasūtījumu, lai saimnieciskā darbība būtu rentabla.

Šāda lēmuma pieņemšana novērsīs papildu zaudējumu rašanos. Uzņēmuma kreditori aicināti iesniegt pieprasījumus mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas. Kompānijas akcionāri ir "Pasažieru vilciens" (51%) un AS "Rīgas vagonbūves rūpnīca" (49%), kuru Rīgas apgabaltiesa 2017.gada 14.novembrī atzina par maksātnespējīgu. "VRC Zasulauks" tika izveidots 2003.gada martā uz lokomotīvju depo "Zasulauks" bāzes.

Steigā īstenotajā projektā iesaistītajām pusēm problēmu netrūkst; nav izslēgta tiesvedība par 2,2 milj. eiro soda naudu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem šī projekta izaicinājumiem ir īsais laiks, ‒ tā 2014. gada februārī jau pēc 22 milj. eiro vērtā līguma noslēgšanas ar VAS Pasažieru vilciens (PV) par 19 dīzeļvilcienu vagonu modernizāciju norādīja izpildītāja, pilnsabiedrības DMU vilcieni (DMU) pārstāvji. AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR), AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) un AS VRC Zasulauks kopdarbība gan neveicās tik raiti, kā plānots, un pēdējais vilciens ekspluatācijā tika nodots nevis 2015. gada beigās, bet deviņus mēnešus vēlāk.

Par termiņu kavējumiem PV piemēroja DMU līgumsodu 2,2 milj. eiro apmērā. Tie ir 10% no pasūtījuma summas un aptuvenais skaitlis, par kādu līguma cena pieauga salīdzinājumā ar PV sākotnēji iecerēto. DB jau vēstījis, ka par darījumu informētie neoficiāli norādījuši, ka iesaistītās puses apzinājušās ‒ nav reāli darbus paveikt divos gados. Tā kā pasūtītājs uzstājis uz soda naudu iekļaušanu līgumā, darījuma vērtība pieaugusi no 20 milj. eiro līdz 22 milj. eiro. Tagad no pasākumā iesaistīto teiktā izriet, ka izpildītājs nejūtas vainīgs par kavēšanos un apcer tiesvedību ar pasūtītāju. Iepriekš satiksmes ministrs Uldis Augulis projektu nodēvējis par neizdevušos eksperimentu, bet valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš pieļāva, ka, visticamāk, jau projektu uzsākot, laika tā izpildei bijis par maz.

Metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu darbību 2017. gadā ietekmējusi gan konkurence, gan tirgus pieprasījuma izmaiņas, gan arī politiķu lēmumi.

Tā situāciju 2017. gadā vērtē paši nozares uzņēmēji. To rāda arī DB veidotais nozares 100 lielāko uzņēmumu saraksts pēc pašu uzņēmēju un Lursoft datubāzē iesniegtajiem gada pārskatu datiem. Jārēķinās, ka vairāku uzņēmumu gada pārskata gads būtiski atšķiras no kalendārā gada un, iespējams, kāds no uzņēmumiem ir palicis ārpus šī nozares lielāko uzņēmumu saraksta, taču tas nemaina lietas būtību.

Pēc Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas aprēķiniem, nozares pērnā gada apgrozījums lēšams 1,5 miljardu eiro apmērā. Nozares TOP 100 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2017. gadā pārsniedza vienu miljardu eiro, kas ir par 158,82 milj. eiro jeb 18,7% vairāk, nekā tas bijis 2016. gadā, kad šo pašu uzņēmumu apgrozījums bija 847,27 milj. eiro. Te gan jāņem vērā, ka vairākiem nozares uzņēmumiem pērnais gads ir bijis sliktākais pēdējos gados, ir arī tādi, kuri kļuvuši maksātnespējīgi. Tas ir saistīts ne tikai ar notiekošo konkrētā produkcijas segmenta tirgū, bet arī ar citiem procesiem. No lielajiem nozares uzņēmumiem 46 kompānijas ir spējušas būtiski – par vairāk nekā 20% – kāpināt neto apgrozījumu, savukārt 14 ir tādas, kurām tas sarucis, pārējām tas palicis aptuveni 2016. gada līmenī. Neto apgrozījuma pieaugumu miljonu līmenī spējušas īstenot 42 kompānijas.

Veiktas izmaiņas AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca valdes sastāvā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Valdes sastāvā atkārtoti ievēlēts valdes priekšsēdētājs Margus Mals (iepriekšējā valdes sastāvā valdes loceklis), valdes locekle Natālija Petrova, valdes loceklis Vladimirs Kirsanovs, bet no jauna ievēlēts valdes loceklis Gatis Kamarūts. Darbu valdē beidzis līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Aivars Keskuela.

Jaunais valdes loceklis Gatis Kamarūts no 2013.gada līdz šā gada novembrim ir bijis AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca valdes priekšsēdētājs.

Lai nezaudētu visu Eiropas Savienības piešķirto līdzfinansējumu 13 milj. eiro apmērā, valdība atkal plāno pagarināt 21,98 milj. eiro vērtā projekta nodošanas termiņus, šoreiz līdz 20. septembrim.

Ja netiks pagarināts projekta īstenošanas termiņš un tādējādi netiks sasniegts projekta mērķis, finansējuma saņēmējs – VAS Pasažieru vilciens (PV) ‒ zaudēs visu piešķirto publisko finansējumu un tam būs pienākums atmaksāt izdevumus, kas veikti projekta ietvaros, konstatēts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā anotācijā Ministru kabineta noteikumu lēmumprojektam. Līdz 2015. gada beigām projekta ietvaros ir deklarēti un apmaksāti attiecināmie izdevumi 10,29 milj. eiro apmērā, no kuriem Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 8,75 milj. eiro un valsts budžeta finansējums ‒1,54 milj. eiro.

Šobrīd pirmās trīs vilcienu vagonu grupas (3 vagoni katrā) ir nodotas ekspluatācijā. Ceturto vilcienu vagonu grupu (3 vagoni) paredzēts nodot PV līdz 30. jūnijam. Piekto vilcienu vagonu grupu (3 vagoni) plānots pabeigt un nodot PV līdz 15. jūlijam, bet sesto vilcienu vagonu grupu (4 vagoni grupā) plānots pabeigt un nodot PV līdz 15. septembrim. SM norāda, ka atkārtotu projekta termiņa pagarinājuma nepieciešamību noteikuši vairāki apstākļi, tostarp neparedzamu defektu atklāšana, kuru novēršanai ārvalstu piegādātāji nav spējuši nodrošināt operatīvu komplektējošo daļu piegādi.

Šobrīd VAS Pasažieru vilciens (PV) norisinās ārējais audits, kuru veic starptautiskā audita kompānija KPMG Baltic. Audita secinājumi plānoti augusta beigās/septembra sākumā. Kad neatkarīgi eksperti būs izvērtējuši visus faktus saistībā ar projektu, varēs lemt par turpmāko rīcību, tai skaitā, vēršanos kādā institūcijā.

Tāda ir teju pusotru mēnesi tapusī Satiksmes ministrijas (SM) atbilde uz Dienas Biznesa jautājumu par PV un SM bijušo un esošo amatpersonu atbildību par apmēram divus miljonus eiro vērtajiem potenciālajiem zaudējumiem, kas varētu rasties 22 milj. eiro vērtā dīzeļvilcienu modernizācijas projekta kavēšanās dēļ.

SM skaidro, ka līdz 2015. gada 31. decembrim, kad noslēdzās finansējuma attiecināmības periods, projekta ietvaros ir deklarēti un apmaksāti attiecināmie izdevumi 10,29 milj. eiro apmērā, no kuriem Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējums ir 8,75 milj. eiro, savukārt valsts budžeta finansējums – 1,54 milj. eiro. Izdevumus, kas radušies pēc 2015. gada beigām, PV sedz no saviem līdzekļiem. Tā kā projekts tiek turpināts pēc iepirkuma līgumā paredzētā termiņa, PV piemēro finanšu soda sankcijas pret darbu izpildītāju DMU vilcieni, kā rezultātā samazinās slogs arī uz PV budžetu. Savukārt uzņēmumā DB norādīja, ka projekta rezultātu izvērtēšana tiks veikta pēc tā noslēgšanas. Atbilstoši līguma nosacījumiem ražotājam tiks piemērots līgumsods un lemts par radīto zaudējumu piedziņu.

Nav skaidrības par Pasažieru vilciena finansēm; rodas jautājumi par konkursa godīgumu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc VAS Pasažieru vilciens (PV) atjaunotās darbības stratēģijas, kas izstrādāta sadarbībā ar Ernst & Young, prezentācijas un iesaistīto pušu atbildēm uz klātesošo mediju pārstāvju jautājumiem palikušas daudzas neskaidrības saistībā ar gaidāmo jaunu elektrovilcienu iepirkumu, kuras tikai palielina pieejamie skaitļi un nozares speciālistu teiktais. PV stratēģija 2015.–2020. gadam paredz būtiski uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, tādējādi palielinot pasažieru skaitu no 18,8 milj. (neskaitot e-talonu izmantojušos) šobrīd līdz 25,7 milj. 2020. gadā, kā arī palielināt ieņēmumus no biļešu tirdzniecības. Šī mērķa sasniegšanā būtiska loma paredzēta ritošā sastāva nomaiņai. Līdz šim laika periodā no 2010. līdz 2014. gadam braucienu skaits samazinājies par 14,6%.

Kā liecina dīzeļvilcienu modernizācijas kavēšanās, ielaistas problēmas pašas no sevis neatrisināsies

Lai nepazaudētu jaunu vilcienu iepirkumam nopūdelēto Eiropas Savienības fondu naudu, politiķi (esošā koalīcija bez ZZS) savulaik steigā naudu piešķīra dažādiem dzelzceļa infrastruktūras projektiem – gan Latvijas dzelzceļam, gan Pasažieru vilcienam (PV). Lai kādas būtu Latvijas dzelzceļa vājās vietas (būvēt par daudz un par dārgu, kā sūkstās nozares spēlētāji), par tā naudas apguves prasmi sūdzēties nav bijis pamata.

Turpretī ar PV situācija bija pavisam cita. Politizētās, nepastāvīgās, uzņēmumam un pasažieriem derīgus lēmumus pieņemt nespējīgās valdes bija kļuvušas teju vai par PV firmas zīmi. Taču kaut kādu iemeslu dēļ valdība 2013. gada aprīlī izdomāja, ka būtu vērts vēlreiz iedot «bērnam» (lasi: PV valdei) paspēlēties ar «ieročiem» (lasi: ES fondu līdzfinansējumu). Līgumu parakstīja tikai 2014. gada janvāra beigās, bet iepirkums aizkavējās ne tikai PV vadības un modernizētāju (Rīgas Vagonbūves rūpnīca, Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, VRC Zasulauks) savstarpējo kašķu dēļ, bet arī «vecu grēku» dēļ, iepriekš «uzmestajam» spāņu ražotājam CAF sūdzoties par konkursu.

AS Pasažieru vilciens pieņēmis ekspluatācijā pēdējo no sešiem modernizētajiem dīzeļvilcieniem, līdz ar to ir noslēdzies ES Kohēzijas fonda līdzfinansētais 19 dīzeļvilcienu vagonu modernizācijas projekts.

Dīzeļvilcienu modernizācijas projekta kopējās izmaksas sasniedza nepilnus 22 miljonus eiro, no kuriem gandrīz 9 miljoni ir Eiropas Kohēzijas fonda programmas Infrastruktūra un pakalpojumi, aktivitātes Ilgtspējīga sabiedriskā transporta sistēmas attīstība līdzfinansējums un 1,5 miljoni eiro valsts līdzfinansējums. AS Pasažieru vilciens ieguldījums modernizācijas projektā pārsniedz 11,6 miljonus eiro. Modernizāciju veikušajiem ražotājiem par termiņu kavējumiem piemēroti līgumsodi 2,2 miljonu eiro apmērā, attiecīgi samazinot AS Pasažieru vilciens ieguldījumus.

No šodienas AS Pasažieru vilciens saviem pasažieriem varēs piedāvāt sešus ES vides aizsardzības prasībām atbilstošus dīzeļvilcienus. Tie ir aprīkoti ar klimata kontroles iekārtām, iekāpšanas sistēmām, kas nodrošina ērtu iekāpšanu cilvēkiem ar kustības traucējumiem. Sanitārās telpas ir piemērotas arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem un aprīkotas ar zīdaiņu pārtinamajiem galdiņiem. Tāpat vilcienos ir ērtākas un plašākas sēdvietas, paaugstināta komforta klases vagons ar papildu ērtībām, mūsdienīga informācijas sistēma, kā arī visos vagonos pieejams bezvadu internets.

AS Olainfarm ārkārtas akcionāru sapulcē 16. augustā no jauna padomē uz piecu gadu termiņu ievēlēti Ivars Godmanis un Gelija Gildējeva, bet uz jaunu pilnvaru termiņu iecelti līdzšinējie padomes locekļi Aleksandrs Raicis, Gunta Veismane un Valentīna Andrējeva.

Tajā pieņemts lēmums veikt grozījumus uzņēmuma statūtos, paplašinot valdes sastāvu līdz septiņiem locekļiem. Patlaban Olainfarm valdē strādā Valērijs Maligins, Jeļena Borcova, Veronika Dubicka, Oļegs Grigorjevs un Salvis Lapiņš.

Kopš 2014. gada Ivars Godmanis ir docents Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā (RISEBA) un lektors Latvijas Universitātē un biznesa augstskolā Turība. Iepriekš bijis Eiropas parlamenta deputāts, LR ministru prezidents, LR iekšlietu ministrs, LR finanšu ministrs, AS Latvijas kuģniecība valdes loceklis, AS Latvijas Krājbanka prezidents, kā arī LR Ministru padomes priekšsēdētājs. I. Godmanis absolvējis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, specializējoties cietvielu fizikā, un ieguvis fizikas doktora grādu. Viņam nepieder AS Olainfarm akcijas.

Daugavpils pilsētas domes Centralizētās iepirkumu nodaļas izsludinātais tramvaju vagonu iegādes iepirkums patlaban ir izvērtēšanas stadijā.

«Līgums par tramvaju piegādi pagaidām nav noslēgts, jo pašvaldība gaida kompetentu iestāžu atzinumu. Ja tiks pateikts, ka šis uzņēmums ražo lielgabalus, ar kuriem nosacīti ārzemēs tiek mušīti cilvēki un minētajam uzņēmumam ir uzlikts aizliegums tirgot Eiropā, tad pašvaldība šos tramvajus nepirks,» komentē Aivars Zdanovskis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks («Mūsu partija»).

Vicemērs norādīja, ka pašvaldība nepērk tramvajus pa tiešo no Krievijas uzņēmuma, bet gan no Lietuvas starpniekfirmas, kas ir šī uzņēmuma dīleris visā Eiropā, un ir pārdevis šos tramvajus arī citiem pircējiem Eiropā, tai skaitā Liepājai.

«Galu galā, tramvaju piegādātājs ir izvēlēts konkursa rezultātā un šos rezultātus ir apstiprinājusi gan Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, gan Iepirkumu uzraudzības birojs. Turklāt konkursa rīkotājiem ir arī saistības gan pret konkursa uzvarētāju, gan arī Daugavpils iedzīvotājiem, kam šie tramvaji ir vajadzīgi,» stāsta A. Zdanovskis.

Mikrouzņēmuma nodokļa jomas regulēšanā no valsts institūciju puses vērojama pilnīga haltūra

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem – aptuveni 44 tūkstošiem personu – līdz 1. augustam tika solīts valdības apstiprināts saraksts par tām nozarēm, kurās turpmāk mikrouzņēmuma nodokļa režīmu vairs nevarēs piemērot. 1. augusts kā nācis, tā pagājis, oficiāla saraksta joprojām nav. Pareizāk sakot, neoficiāli kaut kāds saraksts gan medijos noplūda, bet tas noteikti nevarēja būt īstais saraksts, jo kāda Latvijas ministrija taču nevarēja «uzražot» tik absurdu dokumentu, kuru lasot jāšaubās par veselo saprātu.

Šajā «neīstajā» sarakstā bija iekļauta 41 uzņēmējdarbības nozare. Iespējams, ka šis saraksts bija pārņemts no Kuveitas vai no kādas citas derīgo izrakteņu lielvalsts, jo tajā bija norādīts, ka naftas, gāzes, ogļu un metāla rūdas ieguves nozarēs strādājošiem uzņēmumiem nevar tikt piemērots mikrouzņēmuma nodokļa statuss. Interesanti, cik mikrouzņēmumu vai vispār jebkādu uzņēmumu Latvijā šajās nozarēs darbojas? Tad jau nevajag apstāties tikai pie šīm jomām, vajag ierakstīt, ka arī kodolenerģijas vai starpplanētu izpētes jomā Latvijā nevar dibināt mikrouzņēmumus. Ir jāpieiet vai nu bez pilnīgas izpratnes, vai ārkārtīgi pavirši šāda saraksta veidošanai, lai ierakstītu, ka automobiļus un to virsbūves nevar ražot mikrouzņēmums, vienlaikus uz lidmašīnu, kuģu un vilcienu ražošanu neattiecinot šādus ierobežojumus. Pēc šī principa Rīgas Vagonbūves rūpnīca mierīgi var pāriet uz mikrouzņēmuma statusu, kamēr autobusu ražotājam AMO Plant tas ir liegts. Profesionāla pieeja būtu, ja šāda saraksta veidotājs apkopotu informāciju par konkrētajām nozarēm – tās lielumu tautsaimniecībā, nodokļu pienesumu, cik daudz šajā nozarē ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, cik parastā nodokļu režīma uzņēmumu, kādas ir šīs nozares prognozes, tad arī visiem būtu saprotams, kāpēc tā vispār tiek iekļauta sarakstā.