Situācija darba tirgū ir kritiska - uzņēmumi atlaiž darbiniekus, taču jaunus darbā nepieņem gandrīz neviens. Jau oktobrī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar septembri būs pieaudzis par 0.3 procentpunktiem un sasniegs 5.6 %, tomēr līdz gada beigām tas sasniegs divciparu skaitli, Db norādīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.
Viņa teica, ka esošais darba vietu piedāvājums neliecina par to, ka varētu būt mazāks bezdarbs. "Ja Rīgā pašlaik atsevišķos gadījumos uz 4 darba vietām ar augstāko izglītību, ar algu 310 latu uz papīra piesakās 100 bezdarbnieku, tad tas ir rādītājs, kas liecina - situācija nebūs viegla." NVA norāda, ka tik liels konkurss uz vienu darba vietu ir atsevišķos gadījumos, turklāt šajā skaitlī ir iekļauti visi pretendenti, kas pēc darba devēju kritērijiem vairāk vai mazāk atbilst vakancei. Taču, mehāniski izdalot bezdarbnieku skaitu ar pieejamo darba vietu skaitu, konkurss uz vienu darba vietu ir mazāks. Šādi rēķinot, 2007. gadā vidēji uz vienu vakanci pretendēja 2 bezdarbnieki, bet šogad - 7. B. Paševica stāstīja, ka pašlaik ļoti strauji notiek darbinieku atlaišana gan privātos biznesos, gan arī valsts iestādēs. Viņa pastāstīja, ka šogad deviņos mēnešos vislielākais darbinieku skaita samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, informācijas un komunikāciju pakalpojumos, kā arī būvniecībā. Savukārt lielākais darbinieku skaita pieaugums - apstrādes rūpniecībā un kuģu būvē. "Pieprasīti ir tikai kuģu remontatslēdznieki. Tāpēc, ka tie ir darbinieki no trešajām valstīm, pamatā no Ukrainas, jo Latvijā nemāca šādas specialitātes." B. Paševica norāda, ka neliels pieprasījums ir pēc visa veida metinātājiem un arī pēc kravu auto vadītājiem, cauruļvadu montētājiem, kūdras ieguves palīgstrādniekiem. Taču arī šie pieprasītie darbinieki ir daži simti.
Tendence turpināsies
Savukārt SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis Db norādīja, ka vērojama bezdarbnieku skaita palielināšanās, un šī negatīvā tendence turpināsies arī 2009. gadā. Nākamgad bezdarba līmenis var sasniegt 10 % salīdzinājumā ar aptuveni 6 % šogad. E. Rudzītis norāda, ka šobrīd, pasliktinoties valsts ekonomiskajai situācijai, izzūd darbaspēka deficīta faktors un uzņēmējiem ir iespējas bez problēmām piesaistīt kvalificētu darbaspēku. Būtisks bezdarba līmeņa pieaugums viennozīmīgi negatīvi ietekmēs valsts budžetu. Valdībai jārēķinās, ka budžeta ieņēmumi turpinās samazināties, savukārt izdevumi, tajā skaitā arī bezdarbnieku pabalsti, būtiski pieaugs. Līdz ar to pašreizējā situācijā svarīgi izveidot pēc iespējas reālāku valsts budžetu ar pamatotām ieņēmumu un izdevumu prognozēm, pieņemot, ka valsts IKP var samazināties par 1 - 3%, bet inflācija var būt 7 - 7.5%.
Jāatbalsta bizness
B. Paševica stāstīja, ka bezdarba pieaugums ir visā valstī, tikai Krāslavā un Ludzā neliels samazinājums, tomēr abas pilsētas joprojām ir līderes. "Tāpēc ļoti svarīgi, lai valsts maksimāli veicina uzņēmējdarbību," tā B. Paševica. Ir pašvaldības, kur vienīgie darba devēji ir valsts un pašvaldības iestādes - tur nekāda attīstība nevar būt, turklāt jāņem vērā fakts, ka uz visām valsts iestādēm attiecas taupības režīms, proti, jāatlaiž 10% darbinieku. NVA direktore norāda, ka arī NVA atbrīvos 10 % darbinieku un darba algu fondu samazinās par 10 %.
Pabalsti jāmaksā ilgāk
B. Paševica uzskata, ka arī bezdarbnieku pabalsti būtu jāmaksā ilgāk. Viņa piebilst, ka pašreizējā situācijā ir jāapzinās, ka gandrīz visiem cilvēkiem ir kredīti vai citas saistības. Pašlaik bezdarbnieki, kuru darba stāžs ir līdz 10 gadiem, saņem pabalstu tikai četrus mēnešus. "Šeit varētu sadalīt: tiem, kam stāžs ir 1 - 5 gadi, maksāt 4 mēnešus, bet ar 6 - 10 gadiem stāžu maksāt ilgāk. Tagad no 10 līdz 20 gadu stāžam maksā sešus mēnešus, bet, ja darba stāžs ir vairāk par 20 gadiem, tad 9 mēnešus, tāpat kā bija vēl pagājušajā gadā. Šogad stājušies spēkā šie ierobežojumi," tā B. Paševica, piebilstot: "Ja cilvēks nokļūst bezdarba situācijā, viņam jābūt kaut kam, lai viņš var vismaz izdzīvot, bet četru mēnešu laikā pie pašreizējās situācijas darbu atrast būs pagrūti." Arī E. Rudzītis norāda, ka valstij būtu jādomā, kā ekonomikai grūtajos apstākļos nodrošināt bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laika pagarināšanu, lai daudzi cilvēki nepaliktu bez iztikas līdzekļiem un viņiem nebūtu vēlme pārcelties uz dzīvi ārpus Latvijas, kas ilgtermiņā atstās negatīvu iespaidu uz ekonomiku.Valstij būtu jāsekmē, lai bez darba palikušie censtos paaugstināt kvalifikāciju, apgūt jaunas profesijas.