Novembris iesāka nedaudz priekšlaicīgo “Santa Klausa ralliju”, kurš nu jau pārvēršas par diezgan nekontrolētu ballīti – akciju tirgiem gandrīz katru dienu noslēdzot “zaļajā krāsā”.

Negaidītā optimisma pamatā ir trīs galvenie faktori: procentu likmju kāpuma cikla noslēgums (par ko tirgus ir pārliecināts un ko tam teju apsolīja Džeroms Pauels), pasaules ekonomikas “mīkstās piezemēšanās” kārts izspēle (tirgus dalībnieku (šaubīgā) vērtējumā vislabvēlīgākais scenārijs) un labi uzņēmumu peļņas ziņojumi – 3. ceturksnī S&P 500 kompānijas uzrādīja 4,7% ieņēmumu pieaugumu, kas bija pirmais pozitīvais ceturksnis kopš pagājušā rudens. Kā rezultātā S&P 500 pievienoja 16% savai vērtībai kopš oktobra beigām (25% no gada sākuma), savukārt Nasdaq 100 pieauga par 19% (+55% no gada sākuma). Kopumā 452 S&P 500 indeksa uzņēmumu akciju cenas novembrī pieauga, bet 53 uzņēmumiem cenas samazinājās. Tajā pašā laikā “vilcēju” top-10 lielākoties nemainījās: “lieliskais septiņnieks” plus JP Morgan, Salesforce un Berkshire Hathaway. Jāsaka, ka tirgus atkarība no šīm “gorillām” joprojām paliek neatrisināta problēma.

Šobrīd atliek vien spekulēt, cik liela būs koronavīrusa ietekme uz Ķīnas un līdz ar to - visas pasaules - tautsaimniecību. Vīrusam pagaidām izdevies pamatīgi pašķobīt vairāku akciju novērtējumus.

Pašas Ķīnas akciju tirgus Shanghai Composite indeksa vērtība šodien samazinājās gandrīz par 8%. Jāteic gan, ka tik straujš kritums galvenokārt ir tādēļ, ka šīs valsts birža pavērās pēc ilgajām Ķīnas Jaunā gada brīvdienām. Iepriekšējo reizi Ķīnas tirgus vaļā bija vien 23. janvārī. Līdz ar to - vienā dienā bija jāierēķina visas vīrusa atnestās šausmas un riskus (to citi pasaules tirgi, cik nu tas vispār ir iespējams, jau mēģinājuši izdarīt).

Ķīnas akcijas no šādas gaisa nolaišanas neapturēja pat valsts centrālās bankas ziņojums par papildu 171 miljardu likviditātes nodrošināšanu komercbankām.

Jūnijs ASV akciju tirgū nebija pārsteigumu mēnesis – FRS rīkojās paredzami, indeksi ierastā gaitā virzījās uz augšu un tehnoloģiju sektors atkal bija līderis šajā rallijā uz jaunām virsotnēm. S&P 500 pieauga par 3,5%, bet Nasdaq-100 par 6,2%, dārgāks kļuva arī “Lieliskais septiņnieks; Dow Jones Industrial Average Index pieauga par 1,4%, bet Russell 2000 samazinājās par 0,6%.

Tikmēr Eiropas STOXX 600 indekss, kas atspoguļo 17 Eiropas valstu biržās kotēto 600 lielāko uzņēmumu dinamiku, zaudēja 1,62%.

Negaidītais Emanuela Makrona lēmums pēc neveiksmīgajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlaist Francijas parlamentu un rīkot ārkārtas vēlēšanas nepalīdzēja Francijas CAC 40, kas mēneša laikā zaudēja 6,4%. Francijas vadošo banku akcijas tika pakļautas spēcīgam spiedienam: Societe Generale zaudēja gandrīz 20% no vērtības, Credit Agricole – 14,1% un BNP Paribas – 12,2%. Lai gan galvenais pārdošanas vilnis, visticamāk, ir beidzies – jārēķinās, ka vēl kādu laiku var saglabāties pārdevēju spiediens uz akciju cenām.

Politiķi ir uzmanības centrā

Notikumi Ķīnā akciju tirgoņiem gadu liek iesākt pie dziļiem mīnusiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mūsdienu globalizētajā pasaulē viss ir cieši saistīts un kāda konkrēta reģiona investoru riska apetīti bieži vien mēdz ietekmēt tas, kas notiek pilnīgi pretējā pasaules malā. Dažādos globālās ekonomikas vecā gada apskatos un jaunā gada prognozēs dominējuši bažu pilni pārspriedumi par tendencēm Ķīnas tautsaimniecībā. Tādējādi bieži vien tieši iespējamie sarežģījumi Ķīnas ekonomikā tika ierindoti tādu topu pašā augšgalā, kuri koncentrējās uz potenciālajiem šā gada negatīvajiem pārsteigumiem. Līdz ar to šobrīd situācijai šajā valstī ir pievērsta ļoti liela un, iespējams, pat nedaudz pārspīlēta uzmanība. Investoriem būtu jārēķinās, ka arī nākotnē šādām ziņām būs liela ietekme gan uz ASV, gan Eiropas akciju vērtībām.

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Pirmdien Eiropas un Āzijas akciju tirgus indeksi saruka, reaģējot uz jaunākajiem datiem, kas uzrādīja, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme bremzējas.

Stoxx Europe 600 saruka par 0,12%, Lielbritānijas FTSE 100 samazinājās par 0,1%, bet Vācijas DAX 30 – par 0,2%, bet pēc tam atguvās un spēja pakāpties par 0,18%.

Ar straujāku kritumu pirmdienas tirdzniecības sesiju noslēdza Āzijas akciju tirgus indeksi. Tā, piemēram, Japānas Nikkei 225 zaudēja 2,4% no savas vērtības, bet Shanghai Composite Index dienu noslēdza pie zemākās atzīmes kopš augusta.

Db.lv jau rakstīja, ka decembrī Ķīnas ražošanas un pakalpojumu sektori uzrādījuši vājināšanās pazīmes, raksta MarketWatch.

Četrās aptaujās, no kurām divas veikusi valdība, bet divas – HSBC Holdings Plc, iepirkumu menedžeru indeksi pagājušajā mēnesī sarukuši, kas noticis pirmo reizi kopš aprīļa. HSBC Services PMI samazinājās no 52,5 punktiem novembrī līdz 50,9 punktiem decembrī.

Decembrī Ķīnas ražošanas un pakalpojumu sektori uzrādījuši vājināšanās pazīmes, raksta MarketWatch.

Četrās aptaujās, no kurām divas veikusi valdība, bet divas – HSBC Holdings Plc, iepirkumu menedžeru indeksi pagājušajā mēnesī sarukuši, kas noticis pirmo reizi kopš aprīļa. HSBC Services PMI samazinājās no 52,5 punktiem novembrī līdz 50,9 punktiem decembrī.

Pētījumā tiek izmantotas vairāku tūkstošu uzņēmumu atbildes par biznesa situācijas izmaiņām. Tādējādi indekss sarucis līdz zemākajam līmenim kopš 2011.gada augusta.

Piektdien Ķīnas Nacionālā statistikas biroja dati uzrādīja pakalpojumu sektora aktivitātes izaugsmes samazināšanos līdz četru mēnešu zemākajam līmenim – 54,6 punktiem.

Marts investoriem kļuva par kārtējo veiksmīgo mēnesi, dārgmetāliem turpinot ralliju un naftas cenām pārliecinoši augot, padarot enerģētiku par visveiksmīgāko S&P 500 sektoru (+8.8% mēneša laikā).

Eiropas akcijām izdevās pārspēt savus ASV kolēģus, EuropeStoxx 600 indeksam pieaugot par 3,7%. S&P 500 pakāpās par 3,1% un 2024. gada pirmo ceturksni noslēdza ar 10,2% lielu pieaugumu. Nasdaq 100 pirmajā ceturksnī pieauga par 5,3%, lai gan marts tā sauktajam “Lieliskajam septiņniekam” bija diezgan ikdienišķs. Arī Āzijas tirgiem pavasara pirmais mēnesis izrādījās labs – Ķīnas akcijas atguvās, pateicoties labiem uzņēmumu peļņas rezultātiem, lai gan mēneša beigas sabojāja vāji Alibaba cipari.

“Lieliskais septiņnieks” kļūst par “Četru bandu”

“Lieliskais septiņnieks”, kas sastāda 29% no S&P 500 tirgus vērtības, nodrošināja 37% no indeksa gada peļņas. Taču ir izveidojies jauns spēks: “Četru banda”. Nvidia, Microsoft, Meta Platform un Amazon.com nodrošināja 47% no S&P 500 indeksa gada peļņas un tagad veido 18% no S&P 500 tirgus vērtības. Interesanti, ka Tesla akciju cena kopš gada sākuma ir samazinājusies par 29,3%, kas ir sliktākais rezultāts indeksā uz šo brīdi. Otrs sliktākais rezultāts pieder Boeing (-26,0% YTD), savukārt Apple vērtība ir samazinājusies par 10,9% gada pirmajā ceturksnī.

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Koronavīrusa izplatība no Ķīnas uz citām valstīm rada ievērojamus riskus pasaules ekonomikas atlabšanai, norāda "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Šobrīd rodoties arī jautājums, vai ar monetāriem un fiskāliem stimuliem pietiks, lai novērstu koronavīrusa radīto kaitējumu?

Pēdējie gadi gan pierādījuši, ka jebkādi straujāki akciju izpārdošanas brīži investoriem devuši iespēju tās atkal uzpirkt lētāk. Vai tas tā būs bijis arī šoreiz? Vismaz pagājušās nedēļas vidū uz brīdī izskatījās, ka drīzāk jā. Savukārt nedēļas beigās jau šķita, ka tuneļa galā esošā gaisma drīzāk ir pretī braucošs vilciens (tuvojošās recesija).

Var tikt paralizēta ekonomika

"Iepriekš uzdevām jautājumu, vai koronavīrusu Ķīnā var uzskatīt par pasaules ekonomikas un finanšu tirgu "melno gulbi". Pamata vēstījums bija tāds, ka, ja vien vīruss neizplatās uz citām valstīm un neizraisa globālu pandēmiju, situācija, visticamāk, neradīs lielu paniku tirgos. Līdz februāra pēdējai dekādei tā tas tiešām arī bija un globālo akciju cenas turpināja celties un sasniedza nepieredzēti augstu līmeni. Arī situācija Ķīnā sāka stabilizēties, jo samazinājās jaunu saslimšanas gadījumu un vīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits, un valsts lēnām atgriezās normālā dzīves ritmā.

Akciju cenas Voltrītā pirmdien pārsvarā kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas saruka pēc vājiem Ķīnas ražošanas datiem.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās par vairāk nekā 3% pēc tam, kad Ķīnas ražošanas sektora veselību raksturojošais indekss "Purchasing Managers' Index" (PMI) jūlijā samazinājās līdz 50,3 punktiem salīdzinājumā ar 51,3 punktiem jūnijā, tādējādi tika reģistrēts zemākais līmenis pēdējos 15 mēnešos. Indeksa saglabāšanās virs 50 punktu atzīmes tomēr liecina par rūpniecības augšupeju.

Ķīnu arī skāris jauns Covid-19 uzliesmojums, kas tagad aptver 14 provinces. Ķīna ir noteikusi karantīnu vairāk nekā miljonam cilvēku un atjaunojusi masveida testēšanas kampaņas.

"[Izaugsmes] palēnināšanās pasaules otrajā lielākajā ekonomikā būtu liels trieciens reģionam laikā, kad daudzas valstis smagi cenšas tikt galā ar jaunāko Covid-19 vilni," sacīja OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Akciju tirgus un globālā ekonomika sūta pretējus signālus, teic eksperts

Šis gads Rietumvalstu akcijām iesācies ļoti veiksmīgi, lai gan ne visi ir pārliecināti, ka tik strauja izaugsme šajos tirgos turpināsies. Pēdējo nedēļu laikā cenu kāpumu balstījušas cerības uz drīzāku ASV–Ķīnas tirdzniecības kara atrisinājumu un prognozes par jauniem stimuliem no centrālo banku un valdību puses. Finanšu tirgus eksperts gan uzsver, ka viss nebūt nav tik rožaini. «Šajā pašā laikā riska faktori, īpaši vājāki makroekonomiskie un uzņēmumu fundamentālie dati, turpināja pieaugt, lai gan tas joprojām tiek ignorēts no tirgus puses. Tā rezultātā, manuprāt, šobrīd var novērot divas realitātes, kas sniedz pretējus signālus. Pirmā tirgus realitāte, spriežot pēc cenu virzības un noskaņojuma, signalizē, ka ekonomikas pieauguma samazinājums ir īslaicīgs un drīz ir sagaidāms uzlabojums; otrā – ka ekonomikas realitāte, ja mēra pēc publicētajiem datiem, signalizē, ka situācija ir mazāk cerīga un draudi ekonomikas izaugsmei ir nopietni. Kamēr abas realitātes nav sinhronizējušās, ir pāragri runāt par noturīgu cenu pieauguma tendenci akciju tirgos. Bet visai drīz akciju cenām būtu jākrīt, lai atspoguļotu vājos datus, vai arī – ekonomikas indikatoriem jāuzlabojas, lai attaisnotu augstākas cenas,» spriež Luminor Ieguldījumu pārvaldes daļas vadītājs Atis Krūmiņš.

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.