Durbes novadā notikusi pirmā sabiedriskās apspriešanas sanāksme, uzsākot vērtēt 30 vēja ģeneratoru parka būvniecības ietekmi uz vidi.

Paredzētās darbības ierosinātājs ir SIA Green energo, informē Durbes novada pašvaldība. Ietekmes uz vidi novērtējums nepieciešams, jo parka tuvumā atrodas 47 viensētas, no kurām 10 viensētās sagaidāma trokšņa robežas pārsniegšana naktīs, turklāt vairākas viensētas pakļautas ēnu ietekmei vairāk nekā 50 stundas gadā, norādīts Vides pārraudzības valsts biroja lēmumā. Lēmums atzīmē arī iecerētā vēja parka kumulatīvo ietekmi ar jau esošo Grobiņas vēja parku un iespējamo ornitofaunas pārstāvju klātbūtni parka teritorijā. Parks iecerēts aptuveni divu kilometru attālumā no Grobiņas vēja parka, pie Liepājas - Rīgas un Grobiņas - Ventspils šosejas krustojuma.

«Nekad nebūtu domājis, ka piedzīvošu brīdi, kad, saimniekojot sava vectēva mājās, nevarēšu iziet pagalmā ieelpot svaigu gaisu,» stāsta skrīverietis Kaspars Šteinbergs. Problēmas sākušās pirms nepilniem diviem gadiem, kad pārsimts metru attālumā uzbūvēta biogāzes koģenerācijas stacija, kas ap­kārtnē rada pamatīgu smirdoņu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Veibēnu māju saimnieks uzskata, ka stacija uzbūvēta nelikumīgi, un mēģinājis to pierādīt arī tiesā, taču līdz šim cīņa palikusi bez rezultāta.

Lai pārliecinātos, ka stāstītais nav tikai Veibēnu un apkārtējo māju saimnieku untums vai iedomas, Staburags devās apskatīt biogāzes koģenerācijas staciju Veibēnos 1 Skrīveros un tās apkārtni.

Kaspars stāsta, ka pavasara un rudens šķīdonī traktoru un smago cisternu, ar ko stacijai pieved izejvielas, dēļ Veibēnu ceļš pārvēršas dubļu putrā.

Staburags pārliecinājās, ka ceļš tiešām tobrīd bija grūti izbraucams. Piestājot līdzās stacijai un atverot mašīnas logu, degunā iecirtās spēcīga nepatīkama smaka. «Tā te ir gandrīz visu laiku. To sajūt ikviens, kurš atbrauc pie manis ciemos, par spēcīgo smaku sūdzējušies arī citu attālāku māju iedzīvotāji,» norāda Kaspars. Viņš nodarbojas ar aitu audzēšanu, iegūst vilnu un pārdod dziju. Kaspars apsvēris domu par saimniecības attīstību, iesaistoties tūrisma apritē, taču šādos apstākļos tas nav iespējams.