Daudzi Ķemeru iedzīvotāji zina stāstīt par Līvas pamatos esošo freonu – ķīmisku vielu, ko savulaik plaši izmantoja ledusskapjos par saldējošu elementu. Lai gan ir ne mazums, kas noliedz šādu versiju, tomēr bez savas taisnības tā nav, jo sanatorijas abi vienpadsmitstāvu milzeņi tika uzcelti purvā (ir pat runāts par apakšzemes ezeru). Būvēja ēkas padomju laikā, kad par vides lietām daudz galvu nelauzīja. Turklāt celtniecība gāja kā pa celmiem – tā ilga teju desmit gadus, daudzi tai paredzētie materiāli aizgāja pa kreisi. Tas pats notika, kad to deviņdesmito gadu sākumā slēdza, – kustamā manta pazuda nezināmā virzienā. Palika nekustamā – to tad drupināja zagļi un vējš. Nekādu pielietojumu pilsēta šīm ēkām neredzēja, pa skuju taku aizgāja ne jau tikai šī sanatorija, bet arī pārējās, skaidro laikraksts.
Lai nojauktu visu ēku, tā jāspridzina, un tad gada laikā tā tiks sakopta, aizvācot visas būvgružu kaudzes, kas gan būšot visai iespaidīgas, Jūrmalas domes Drošības un kārtības komitejā savus plānus klāstīja SIA Ironsloks īpašnieks, kas sevi nosauca par Aleksandru. Viņam kā jūrmalniekam griboties redzēt šo vietu sakārtotu. Viņš arī noliedza jelkādu informāciju par videi kaitīgo freonu pamatos – tās bijušas baumas. Tas esot gan bijis ledusskapjos ēdnīcas ēkas (tā atradās starp abiem korpusiem) pagrabos. Arī amonjaka mucas, kas it kā tur redzētas, neesot bijušas. Uzņēmuma pārstāvis apzvērēja, ka viss tiks izdarīts apdomīgi, likumīgi un neviens necietīs.
