Salaspils kodolreaktora monitorēšanai, būvkonstrukciju remontam un teritorijas apsargāšanai šogad vajadzīgi 285 tūkstoši eiro, pirmdien preses konferencē žurnālistiem sacīja Latvijas Universitātes (LU) zinātņu prorektors profesors Indriķis Muižnieks.
«Šogad nepieciešami 285 tūkstoši, tālākajos gados tas varētu būt mazliet mazāk,» viņš teica.
Muižnieks uzsvēra - jebkurā gadījumā jādomā par reaktora demontāžu, jo ūdens un cietie radioaktīvie atkritumi apdraud apkārtējo vidi.
Tehniskais projekts, papildu radiācijas līmeņu un starojuma vietu noteikšana, monitorings kopā varētu izmaksāt 5,5 miljonus eiro, aprēķinājuši LU eksperti. «Mūsu universitātes speciālistu viedoklis ir, ka šāda investīcija ir mērķtiecīgāka, ekonomiski un sociāli attaisnojamāka, nevis turēt un baidīties, ka atkal kaut kas notiks,» pauda Muižnieks.
Jau vēstīts, ka LU pirmdien preses konferencē informē par jaunākajiem radiācijas mērījumiem Salaspils kodolreaktorā, paveikto un plānotajām turpmākajām darbībām reaktora teritorijā.
Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs secinājis - radiācijas līmenis Salaspils kodolreaktorā ir normas robežās un neapdraud kodolreaktora darbiniekus un tuvumā esošos iedzīvotājus. Pēc atkārtotas reaktora apsekošanas ceturtdien nolemts, ka LU ik dienu būs jāsniedz atskaite par Ķīmiskās fizikas institūta darbībām reaktorā, kas saistītas ar radioaktīvā ūdens tvertnēm. Šobrīd turpinās pārbaude par iespējamu radioaktīvā ūdens noplūdi vidē pēc tvertnes numur divi atsūknēšanas.
Tāpat ziņots, ka valdība 8.janvārī aiz slēgtām durvīm pieņēmusi lēmumu piešķirt papildu 15 tūkstošus eiro neatliekamiem darbiem kodolreaktorā. Finansējums piešķirts no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Nauda nepieciešama tehniskiem darbiem, lai novērstu dabas postījumus.
Vienai no Salaspils radioaktīvā ūdens tvertnēm decembra beigas tika konstatēta neliela noplūde, kā rezultātā to tiešā apkārtnē palielinājās tritija līmenis, aģentūrai BNS iepriekš pastāstīja Muižnieks.
Muižnieks informēja, ka vienai no nerūsējošā tērauda tvertnēm, radioaktīvais ūdens caur šuvēm izsūcies cauri. Tvertne bijusi ievietota dzelzsbetona mucā, un ūdens no tās nelielā daudzumā iekļuvis apkārtējā vidē, tādējādi nedaudz palielinot tritija līmeni tvertņu tiešā tuvumā,sasniedzot 10 Bq/l. Pieļaujamais daudzums ir 100 Bq/l, norādīja Muižnieks. «Paldies Dievam un speciālistu gudrībai, ka darbi tika uzsākti laicīgi un nav ticis pārkāpts [radioaktīvā] piesārņojuma līmenis,» uzsvēra LU zinātņu prorektors.