Liepājniece Kristīne Dekovice šuj rotaļlietas – jautrus un neglītus zvēriņus no otrreiz izmantota materiāla. Pēc profesijas viņa ir datorgrafiķe un šūšanu nekur speciāli nav apguvusi.
Zīmola Fun and Ugly pirmsākums bija pasākums Ideju kauss, kurā varēja iegūt finansējumu savu ideju attīstībai. Kristīnei tolaik bija doma radīt neglītus apavus no otrreiz izmantojamiem materiāliem, ar riepu zolēm, bet vēl nebija skaidrības, kā to tehniski izdarīt. «Gribēju izgatavot kaut ko tik neglītu, ka tūlīt gribi sev,» viņa norāda uz paradoksu. Izgājusi pirmo kārtu, taču tālāk nav tikusi, un ideja palika domu līmenī.
Tad piedzima meita, un atkal uzjundījās domas par šūšanu. 2017. gadā tapa soma ar uzrakstu Keep calm and enjoy Liepāja (Esi mierīgs un izbaudi Liepāju), un pēc tam arī zvēri no vecas brezenta telts, jo viņai ir tuvs dabai draudzīgs dzīvesstils un bijusi vēlme izmantot jau reiz lietotu materiālu. Tolaik iestājusies biznesa inkubatora pirmsinkubācijas programmā, tomēr «biju par slinku un neuzņēmīgu».
Pamatdoma, radot savu zīmolu, bija parādīt, ka arī neglītais ir skaists. «Es esmu pret visām krāsainajām plastmasas rotaļlietām, lellēm, kam jābūt tik skaistām, ai, ai, ai!» viņa uzsver. «Man liekas, ka cilvēkiem tas citādākais mūsdienās ir ļoti vajadzīgs. Viņiem vajag stāstu un personisku attieksmi.»
Sākumā zvēriņiem nebija sejas, lai jaunajam īpašniekam ir vieta iztēlei, bet, ieklausoties pircēju vēlmēs, tās tomēr sākusi veidot. Kristīne atzīst, ka vēl aizvien taustās, mēģinot izprast, kas mērķauditoriju intersē vairāk. Lai arī māksliniece zvēriņu šūšanu nesauc par biznesu, bet drīzāk vaļasprieku, produkciju tomēr vajag arī pārdot.
Prasmes nāk ar laiku
Domājot par izejmateriāla izvēli, viņa izskatījusies dažādus interneta resurus. Atradusi daudzus piemērus, kur dažādu lietu izgatavošanai tiek izmantots sen saražots audums. Kristīne no visām iespējām izvēlējusies vecās brezenta tūrisma teltis, ko pirms šūšanas izbalina un iekrāso vajadzīgajā tonī. «Tas atnāca pats. Sapratu, ka tas ir ļoti foršs, stingrs un viegli apstrādājams materiāls,» atceras Kristīne. «Es nevarētu šūt šifonu vai trikotāžu, jo neesmu nekāda baigā šuvēja. Padomju laikā jau šuva visi, un arī es mācēju tādā pašā līmenī.» Vēl izvēles pamatā bija personiska nostalģiskā nots, taču secinājusi, ka jaunākai paaudzei brezenta telts neko neizsaka.
Visu rakstu lasiet 26. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!