Zemnieki kritizē reģionālo ceļu dramatisko stāvokli, taču nevēlas uzņemties lauku ceļu sakārtošanas «slogu». Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) noraida zemnieku satraukumu un uzsver ekonomisko aspektu, kas varētu būt kritērijs atbalsta piešķiršanai. Proti, svarīga būs jaunu darbavietu radīšana un nodarbinātības veicināšana konkrētā pašvaldībā.Lauku uzņēmēju neapmierinātību izpelnījies Nacionālā attīstības plāna (NAP) piedāvātais ceļu infrastruktūras modelis, kurā VARAM piedāvā Kohēzijas un ERAF fondu līdzekļus novirzīt ceļu infrastruktūras sakārtošanai starp 9 nacionālās nozīmes centriem un 21 reģiona nozīmes centru (21+ 9), savukārt lauku teritoriju ceļu finansējumu piesaistīt no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA). Kā uzsver lauksaimnieku organizācijas, šī fonda galvenie mērķi ir uzlabot lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspēju, sakopt vidi, atbalstīt lauku novadu pārvaldību, kā arī uzlabot dzīves kvalitāti laukos, un tas tikai pastarpināti ir saistīts ar ceļu infrastruktūru.
VARAM Valsts attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits skaidro, ka nākamajā plānošanas periodā paredzēts atbalsts pašvaldībām 21 + 9 ietvaros, taču pārējām pašvaldībām atbalstu piešķirs, ja tām būs identificēti ekonomiski pamatoti projekti, kur paredzams, ka ieguldītās investīcijas atmaksāsies un tām būs reāla atdeve.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
