Viņaprāt, ekonomikai attīstoties, neizbēgama ir dažu produktu ražošanas pārtraukšana. T.s. darbaspēka trūkums ir faktors, kas mudina efektīvāk izmantot resursus. «Tikai «darbaspēka trūkums» var piespiest uzņēmumus ekonomikas izaugsmes augļos plašāk dalīties ar algota darba veicējiem, šobrīd algu īpatsvars iekšzemes kopproduktā no ienākumu puses krīt, acīmredzot «darbaspēka trūkuma» vēl nav,» secina DNB speciālists.
Savukārt SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis uzskata, ka turpinoties darba spējīgo iedzīvotāju emigrācija, tad, ņemot vērā pašreizējās demogrāfiskās tendences un iedzīvotāju novecošanos, ar darbaspēka deficītu Latvija var saskarties jau pēc pieciem septiņiem gadiem.
Viņš uzskata, ka darba tirgus pieprasījuma un arī darba samaksas pieaugums pavērs plašākas iespējas arī šobrīd ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem, un aktuāls jautājums ir par šo cilvēku aktīvāku līdzdalību darba tirgū un efektīvāku pieejamo cilvēkresursu izmantošanu.
Ekonomikas speciālists atgādina, ka jau patlaban ir vērojamas problēmas ar kvalificētu informācijas tehnoloģiju speciālistu (programmētāju u.c.) atrašanu, un tuvākajā nākotnē šīs problēma var kļūt izteiktāka, pieprasījumam pēc IT jomas speciālistiem pārsniedzot piedāvājumu.
Raksti par tēmu
«Tā kā Latvijas ekonomikas struktūra mainās, un arvien pieaugošs īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā varētu būt rūpnieciskajai ražošanai, tad nākotnē var palielināties pieprasījums pēc inženierzinātņu speciālistiem. Līdz ar to, ja izglītības struktūra un studējošo prioritātes nemainīsies, pēc pieciem gadiem Latvijā būs vērojams inženierzinātņu speciālistu deficīts. Turklāt informācijas tehnoloģiju, kā arī inženierzinātņu un ražošanas jomās palielināsies pieprasījums ne tikai pēc speciālistiem ar augstāko izglītību, bet arī pēc darbiniekiem ar vidējo profesionālo izglītību, piemēram, metālapstrādē, mašīnbūvē, kokapstrādē u.c.,» nākotnes izredzes vērtē E. Rudzītis.
Tikmēr Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna vēlas uzsvērt, ka uzsvērt, ka būtisks faktors ir ne tikai darbaspēka pieejamība, bet arī tā kvalitāte. Viņa norāda, ka darbaspēka trūkums izraisītu straujāku algu pieaugumu, un ja produktivitātes izaugsme netiek līdzi, tas apdraud konkurētspēju. Arī L. Strašuna pieļauj, ka darbaspēka deficīts atsevišķās jomās vairs nav desmit, bet gan piecgades jautājums
«Produktivitātes izaugsmes veicināšanai tieši darbaspēka kvalitātei (zināšanas, pieredze, prasmes jeb human capital) ir viena no izšķirošajām lomām. Protams, var iemācīties labāk un efektīvāk zāģēt dēļus, tomēr lai būtiski kāpinātu produktivitāti, ir nepieciešams iet pa pievienotās vērtības kāpnēm uz augšu. Bet lai izstrādātu jaunus advancētākus produktus, ir nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks,» potenciālo virzienu izglītības jomā iekicē Swedbank ekonomiste.
Viņs skaidro, ka turpmākajos gados ekonomikas vilcējs turpinās būt eksports. Līdz ar to eksportējošās nozares būs tās, kur nodarbinātība varētu augt straujāk.
«Tajā pašā laikā apstrādes rūpniecībā gan Latvijā, gan pasaulē ir vērojama tendence virzīties uz lielāku automatizāciju un jaunām tehnoloģijām, kam nav nepieciešams tik daudz darbinieku. Te kritiska loma būs tieši darbaspēka kvalifikācijai. Savukārt pakalpojumu jomas ir vairāk atkarīgas no darbaroku skaita, lai gan, protams, zināšanas un prasmes, tajā skaitā arī valodas prasmes, ir būtiskas arī šajās nozarēs,» uzsver ekonomiste.