Jāpārskata vairākas referenduma ierosināšanu regulējošās normas un jāpaplašina jautājumu loks, kas nav izlemjams tautas nobalsošanā, ir pārliecināts Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis (V), paužot viedokli, ka Latvijā Satversmi nav iespējams mainīt referendumā.
Politiķis rosina analizēt, vai būtu jāpalielina likumprojektu ierosināšanai nepieciešamais vēlētāju parakstu skaits. Viņaprāt, gan Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), gan valdībai būtu jādod iespēja iepriekš izvērtēt jautājumu, par kuru tiek rosināts referendums.
Šadurskis cer, ka uz 18.februāra referendumu par Satversmes grozījumiem, kas paredz piešķirt krievu valodai otras valsts valodas statusu Latvijā, atnāks vairāk nekā 50% Latvijas balsstiesīgo pilsoņu un nospiedošs vairākums nobalsos pret. Līdz ar to Satversmei un Latvijas kā demokrātiskas, nacionālas valsts pastāvēšanai briesmas nepastāv.
«Bet lielā problēma ir - kas notiks pēc referenduma. Jo mēs redzam iniciatīvu jau nākamajam referendumam - tiek vākti paraksti par pilsoņu loka paplašināšanu,» norāda Šadurskis. Viņš pieļauj, ka šādas iniciatīvas varētu nākt vēl un vēl. «Tā metode ir ļoti vienkārša - gaidīt, kamēr latvieši nogurs iet uz tādiem referendumiem un balsot pret dažādām valsts kontinuitāti graujošām iniciatīvām,» situāciju raksturo politiķis.
Pēc eiroparlamentārieša domām, ir nopietns darbs juristiem un politiķiem - Saeimas deputātiem, kuriem jāsagatavo likumu grozījumi, lai šādi, Šadurska ieskatā, pretdabīgi un acīmredzami valsti graujoši referendumi nenotiktu tik vieglā veidā kā patlaban.
«Mūsu normatīvie akti ir tik liberāli, ka, savācot salīdzinoši niecīgu daudzumu - 10 000 - parakstu, jau automātiski tālākajā referenduma procesā iesaistās valsts institūcija - CVK - un jau par valsts budžeta līdzekļiem notiek tālākās procedūras,» raksturo Šadurskis. Viņš domā, ka tādā veidā referendumu ierosinātāji vēlas valsti vārdzināt, bezjēdzīgi tērējot miljonus latu no valsts budžeta.
Šadurskis uzskata, ka juristiem un politiķiem būtu jāpadomā par to, ka arī referenduma iniciatoriem būtu jābūt lielākai atbildībai, iespējams, jāpalielina likumprojektu ierosināšanai nepieciešamais vēlētāju parakstu skaits. Un ir jādod gan CVK, gan valdībai iespēja iepriekš izvērtēt jautājumu, par kuru tiek rosināts referendums. «Teorētiski jau var izdomāt visdažādākos, pat pilnīgi absurdus referendumu jautājumus. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka valsts pamatpazīmes, kas definētas Satversmes pirmajos četros pantos, nedrīkst pakļaut to cilvēku riskam, kuri ir apveltīti vairāk ar iniciatīvu nekā ar veselo saprātu,» uzskata Šadurskis.