Jau ilgus gadus Latvijā nesamazinās valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu skaits, kas atrodas kritiskā stāvoklī. Rīgā vairākas šādas ēkas iesauktas par spoku namiem, un tajās ik pa laikam izceļas ugunsgrēki, pirmdien raksta laikraksts Diena.
Neveiksmīgi mēģinot pierunāt īpašniekus ķerties pie namu sakārtošanas, Rīgas dome (RD) garāmgājējus apdraudošu namu konstrukcijas sakārtojusi pati, cerot pēc laika no objektu saimniekiem ieguldījumus atgūt, bet bezcerīgākās būves ietērptas fasādes vēsturisko spožumu imitējošos apmetņos, raksta Diena.
Daudzi ēku īpašnieki dzīvo ārzemēs un par saviem rūpju bērniem neliekas ne zinis, citi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) prasības nespēj pildīt resursu trūkuma dēļ - novērojis iestādes Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris.
Ja pilsētās vairākums nepienācīgi uzturēto kultūras pieminekļu vēsturiski bijušas dzīvojamās ēkas, bēdīgāka situācija ir reģionos, kur laika zobs sagrāvis daudzus potenciālos tūrisma objektus - pilis, muižas, saieta namus. «Mēs īpašniekiem varam piemērot administratīvo sodu, bet tas nedod nekādu pienesumu pieminekļu atdzimšanai. Mērķis ir nevis cīņa ar neizdarīgajiem saimniekiem, bet gan autentiskuma saglabāšana nākamajām paaudzēm, tāpēc cenšamies panākt, lai tiktu veikti vismaz konservācijas darbi, kas dārgo mantojumu paglābtu no tālākas iznīcības,» skaidro J. Asaris.
Vairāki laikraksta Diena uzrunātie nekustamo īpašumu speciālisti norādīja, ka vērtīgo ēku īpašnieki tās mēdz turēt kā depozītus, gaidot izdevīgu pārdošanas brīdi, tāpēc neiegulda līdzekļus namu stāvokļa uzlabošanā. Tikmēr Andris Ameriks, RD Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs (SC/GKR), norāda, ka šāda dīkstāve nolaidīgajiem saimniekiem neuzliek nekādus pienākumus. «Patlaban ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek visus objektus, kas atzīti par valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, tāpēc tie, kas savus īpašumus neapsaimnieko, var likumīgi izvairīties gan no dubultās nodokļa likmes maksāšanas, gan no administratīvajiem sodiem, ko uzliek pašvaldība,» tā A. Ameriks.
Tikmēr kāda uzņēmēja, stāstot par savu pieredzi ceļā uz arhitektūras pieminekļa sakārtošanu, laikrakstam atklāj, ka process bijis tik birokrātisks, ka otrreiz neko tamlīdzīgu darīt viņa vairs neapņemtos. Pirms krīzes radās izdevība iegādāties divstāvu koka dzīvojamo ēku Grīziņkalna parka apkaimē, un ar ēku tika saistītas biznesa ieceres. «Bijām gatavi noplukušo namu atjaunot, taču visu detaļu saskaņošanas process ar VKPAI bija tik garš un nogurdinošs, ka vairākkārt gribējām sāktajiem darbiem atmest ar roku vai algot kādu palīgu,» viņa stāsta.
Pērn no teju 900 aizsargājamiem objektiem, kas atrodas kritiskā stāvoklī, neatliekami glābšanas darbi veikti vien 70 celtnēm, raksta Diena.