Vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu dažādās pasaules daļās notiek dažādos tempos. Visai raiti ar sabiedrību potēšanu klājas ASV un Apvienotajā Karalistē. Savukārt Eiropā šie tempi jau ir krietni zemāki. Tas rada bažas, ka salīdzinoši vēlāk atgūsies arī visa šī reģiona ekonomika.
Bloomberg apkopotie dati liecina, ka ASV vismaz vienu devu pret Covid-19 vīrusu saņēmuši 8,7% šīs valsts iedzīvotāji. Savukārt Apvienotā Karalistē šīs īpatsvars pietuvojies gandrīz 16%. Izcilnieks šajā ziņā ir Izraēla, kur vismaz vienu devu pret Covid-19 vīrusu saņēmuši jau 37% no šīs valsts iedzīvotājiem.
Tad ir kontinentālās Eiropas stāsts, kurā ar vakcinēšanos klājas jau daudz smagnējāk. Vācijā vismaz vienu poti (no divām) pret Covid-19 saņēmuši 2,5% no tas sabiedrības, Francijā – 2,6%, Itālijā – 2,3% un Spānijā – 2,8%. Pilnībā Vācijā pret Covid-19 vakcinēs nepilns procents sabiedrības, kur Francijā tie ir vien 0,2%. Salīdzinājumam – ASV tie ir 2,3%.
Ja vērtē Bloomberg apkopojumu, tad ļoti vāji šajā ziņā izskatās Latvija. Mūsu valstī vienu vakcīnas devu saņēmuši 0,9% no sabiedrības, kas ir jūtami mazāk nekā Igaunijas 2,4% un Lietuvas 2,7%. Faktiski Eiropā grūti atrast kādu citu valsti, kurai šajā ziņā rādītājs būtu sliktāks nekā Latvijai. Šķiet, izceļamies un diemžēl ne tajā labākajā veidā.
Nu jau kādu laiku vienmēr aktuālais jautājums ir – kad beidzot beigsies šī pandēmija? Ekspertu viedokļi par pūļa imunitāti dažādos reģionos un valstīs ir visai atšķirīgi. Daudz jautājumi saistīti ar vīrusa mutācijām un aizsardzību, ko spēj sniegt esošās vakcīnas. Tomēr vienkāršotā atbilde, šķiet, varētu būt – kā nu kurā vietā. Tai pašai Izraēlai varētu izdoties 75% savu sabiedrību vakcinēt jau pēc diviem mēnešiem. Tāpat tiek rēķināts, ka, atrodoties uz esošās vakcinēšanas trajektorijas, ASV un Apvienotajai Karalistei 75% sabiedrības izdosies vakcinēt jau šogad. Savukārt Vācijai tam būtu nepieciešami 3,2 gadi un Francijai – gandrīz četri gadi.
Protams, nekur nav teikts, ka lēnais vakcinēšanās process kontinentālajā Eiropā ir uz palikšanu. Tiek cerēts, ka šajā ziņā jau tuvākajā nākotnē būs ievērojami uzlabojumi. Lai nu kā – šie dati tāpat izceļ Eiropas atpalikšanu, kuru paspilgtinājusi drāma arī ar tai nepieciešamajām vakcīnu piegādēm.
Katrā ziņā vismaz pašlaik, sarežģījumiem esot vairāk nekā gribētos, dzīve pandēmijas apstākļos var ievilkties. Tas nozīmē, ka ekonomiku smacējošie ierobežojumi Eiropā var būt ilgāki un iespaidot šīs vasaras tūrisma sezonu.
Kādu laiku varam arī dzīvot vakcīnu protekcionismā vai nacionālismā. Tas nozīmēs, ka valstis, kurās vakcīnas ražo, vispirms domās par savu sabiedrību imunitātes nodrošināšanu. Tikmēr citiem šādā gadījumā tiks vien tas, kas paliks pāri. Vakcīnu protekcionisms var radīt vēl labāku fonu īstenot tradicionālo protekcionismu. Nav izslēgts, ka pēc pandēmijas pārvarēšanas pieaugs reģionālā sacensība, jo valdības ekonomikas būs stimulējušas dažādi (un arī vakcīnu nacionālisms tik viegli neaizmirsīsies). Piemēram, viena valsts vai reģions vairāk būs atbalstījusi kādu vienu vai otru savu nozari, par ko savukārt kāds cits būs apvainojies, kas to tādā apmēra darījis nebūs. Attiecīgi var rasties ļoti pateicīgs fonds, lai aktualizētos kādi jaunu strīdi un kādi, piemēram, papildu tarifi, lai izlīdzinātu konkurences nosacījumus. Tāpat var tikt veidoti "nacionālie čempioni" - valdību atbalstītas kompānijas, kuru mērķis ir izkonkurēt citus sāncenšus citās valstīs vai reģionos.
Bloomberg ziņo, ka pasaulē ik dienu nu tiek vakcinēti aptuveni 4,5 miljoni cilvēki. Lai pasaule iegūtu pūļa imunitāti, tad pie šiem tempiem tam būtu vajadzīgi septiņi gadi. Esot gan jāņem vērā, ka vakcinēšanās rādītāji dienu no dienas uzlabojoties. Kopumā globālā mērogā uz šīs nedēļas beigām esot administrētas teju 120 miljoni Covid-19 vakcīnas "porcijas" 67 pasaules valstīs.
