AS «Sadales tīkls» apgrozījums deviņos mēnešos bija 238,8 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 3,5% vairāk nekā deviņos mēnešos pērn, liecina «Sadales tīkla» nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par deviņu mēnešu periodu, kas beidzās šā gada 30.septembrī.
Kompānijas peļņa šajā periodā bija 23,784 miljoni eiro. Pērn šajā periodā «Sadales tīkls» cieta zaudējumus 3,108 miljonu eiro apmērā. Tikmēr uzņēmuma peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas jeb EBITDA bija 85,7 miljoni eiro, kas ir pieaugums par gandrīz 20%, salīdzinot ar deviņiem mēnešiem pērn, kad EBITDA bija 71,434 miljoni eiro.
Vadības ziņojumā teikts, ka, saglabājoties nelielam sadalītās elektroenerģijas apjoma samazinājumam vienas gigavatstundas (GWh) apmērā, «Sadales tīkla» 2017.gada deviņu mēnešu darbības rezultāts ir pieaudzis, kā galvenie pozitīvie faktori bijuši sadales sistēmas pakalpojumu ieņēmumu pieaugums par 12,9 miljoniem eiro vai 6%, darbības izmaksu samazinājums un efektivitātes pieaugums.
Šī gada deviņos mēnešos klienti turpināja optimizēt pieslēguma jaudu, vidēji pieslēgumā jaudas izmantošanas efektivitāte pieaugusi līdz 7,5%, pērn tie bija 7,3%. Kopš 2016.gada maija, kad Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja «Sadales tīkla» tarifu izmaiņas, saņemti 42 156 pieslēguma jaudas izmaiņas pieteikumi, 14 305 klienti ar patēriņu no nulles līdz 120 kilovatstundām gadā lauzuši līgumus. 1473 klienti izmantojuši tarifu izmaiņu ieviešanas pārejas perioda iespējas un pilnīgi vai daļēji atjaunojuši jaudu 123 398 kilovatu apjomā. Jauni pieslēgumi un slodzes palielinājumi notiek atbilstoši SPRK apstiprinātajiem «Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem».
Deviņos mēnešos sadales sistēmas aktīvos kopumā ieguldīti 76,9 miljoni eiro, salīdzinot ar 2016.gada deviņiem mēnešiem, pieaugums ir par 2,5%.
Elektrolīniju un transformatoru punktu izbūves un rekonstrukcijas projektu īstenošanai 2017.gada deviņos mēnešos ieguldīts 43,1 miljons eiro vai 56% no kopējiem perioda ieguldījumiem. Īstenotie ieguldījumi samazina biežākos bojājumu cēloņus gaisvadu līnijās, bojājumu lokalizēšanas laiku un bojājumos iesaistīto klientu skaitu, kā arī uzlabo sprieguma kvalitāti un drošumu.
Lietotāju elektroietaišu pieslēgumu pieprasījumu nodrošināšanai 2017.gada deviņos mēnešos izbūvēti 6407 pieslēgumi. Lai uzlabotu elektroapgādes sistēmas drošumu, pabeigta dzēšspoļu rekonstrukcija apakšstacijās Daugava, Ilūkste un Ventspils un turpinās darbi apakšstacijās Priedaine, Koknese, Malta, Ezerkrasts un Madona. 2017.gada deviņos mēnešos esošo 110 kilovoltu apakšstaciju vidsprieguma slēgiekārtu modernizācijā ieguldīti četri miljoni eiro.
Enerģijas patēriņa, elektrotīkla noslodzes izsekojamībai, elektroapgādes kvalitātes monitoringam un enerģijas gala lietotāju energoefektivitātes paaugstināšanai «Sadales tīkls» turpināja viedā elektrotīkla attīstību. 2017.gada deviņos mēnešos viedo iekārtu uzstādīšanai ieguldīti 3,2 miljoni eiro.
Pieslēgumu realizēšanas laiks objektos ar būvprojektu samazināts par divām dienām un sasniedz 97 dienas, savukārt pieslēgumu realizēšanas laiks objektos bez būvprojekta samazināts par četrām dienām, sasniedzot 12 dienas.
Pilnveidojot klientu apkalpošanu, «Sadales tīkls» sniedz pilna servisa pieslēguma ierīkošanas pakalpojumu klientiem Olaines, Baldones, Ķekavas, Babītes, Mārupes, Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Tukuma un Talsu pašvaldībās, kā arī organizē pieslēguma ierīkošanu, veicot gan būvprojekta izstrādi, gan izbūves darbus. Pilna servisa pakalpojums sniedz iespēju izbūvēt jaunu elektrotīkla pieslēgumu pēc vienkāršotās kārtības, vidēji trīs reizes samazinot pieslēguma izbūvei nepieciešamo laiku.
Klientam tiek nodrošināta attālināta pieeja pieslēguma procesam jebkurā laikā un vietā, izmantojot klientu portālu «e-st.lv», piedāvājot 100% elektronisku dokumentu plūsmu vai apriti, vienlaicīgi samazinot iesniedzamo dokumentu skaitu.
Attīstot uz digitālām tehnoloģijām balstītu viedo elektrotīklu, «Sadales tīkls» turpina klientiem uzstādīt viedos elektroenerģijas uzskates skaitītājus, nodrošinot arvien vairāk klientiem elektroenerģijas patēriņa datus pa stundām un iespēju tiem sekot līdzi, kā arī attālināta rādījuma nolasīšanas un informācijas nodošanas automātisku iespēju.
Kopējais uzstādīto viedo elektroenerģijas skaitītāju apjoms līdz 2017.gada 30.septembrim sasniedzis 339 000.
Šī gada deviņu mēnešu periodā sadalītās elektroenerģijas apjoms nav būtiski mainījies un ir 4769 GWh. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, visās patēriņa grupās ir sadalītās elektroenerģijas pieaugums, izņemot iedzīvotāju un tirdzniecības sektorus. «Sadales tīkls» īpaši uzsvēra elektroenerģijas patēriņa pieaugumu rūpniecības sektorā, ko sekmējis rūpniecības produkcijas izlaides apjomu pieaugums visās rūpniecības nozarēs valstī.
Deviņos mēnešos kopējais 0,4 līdz 20 kilovoltu elektrotīklu bojājumu skaits ir 16 639 gadījumi, kas veido samazinājumu par 1164 gadījumiem jeb 7%. Tāpat deviņos mēnešos 4677 kilometru apjomā veikta elektrolīniju trašu attīrīšana no kokiem, krūmiem un potenciāli apdraudošo koku izzāģēšana aizsargjoslā.
Preventīvi veicot elektrolīniju trašu attīrīšanu, būtiski tiek mazināta dabas apstākļu ietekme nepārtraukta sadales pakalpojuma piegādes nodrošināšanai. Tehniski pilnveidota elektrotīkla struktūra, īstenojot 766 kilometru zemsprieguma elektrotīkla pārbūvi izolēta vada izpildījumā un palielināts veikto darbu apjoms, neatslēdzot spriegumu.
Kopējais elektroenerģijas piegādes pārtraukuma ilgums vienam lietotājam deviņos mēnešos samazināts par 18 minūtēm vai 8%. Elektroenerģijas piegādes pārtraukumu rādītāja ietvaros plānotais pārtraukumu ilgums ir samazināts par desmit minūtēm, bet neplāna pārtraukumu ilgums samazināts par divām minūtēm, salīdzinot ar deviņu mēnešu indikatoriem pērn.
Tāpat deviņos mēnešos atjaunoti 870 kilometri elektrolīniju, tajā skaitā 359 kilometri vidējā sprieguma elektrolīniju, kabeļu risinājumā atjaunoti 96 kilometri vidējā sprieguma līniju, 415 kilometri zemsprieguma elektrolīniju, rekonstruētas un izbūvētas 374 transformatoru apakšstacijas.
«Sadales tīkls» ir elektroenerģijas sadales sistēmas operators, un tā vienīgais īpašnieks ir valstij piederošā energokompānija «Latvenergo».