VID par telpām jaunajā administratīvajā kompleksā maksās vismaz par 2 miljoniem eiro mazāk nekā paredzēja iepriekšējais līgums ar jaunā VID kompleksa attīstītājiem.

Valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ziņo, ka VNĪ un SIA Mežaparks SPV, kas virza jaunā VID kompleksa projektu, ir panākušas vienošanos par grozījumiem dalībnieku līgumā un priekšlīgumā, ar mērķi precizēt jaunbūvējamā VID administratīvo ēku kompleksa apjomu un nomas maksas aprēķina metodiku.

Zemi, uz kuras top VID komplekss, bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra vadītais SIA Mežaparks SPV iegādājās no aizdomās par kukuļdošanu aizturētā Ekonomikas ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas nodaļas direktora vietnieku Vladimira Vaškeviča šķirtās sievas Ināras Vilkastes par 45 milj. eiro. Zemi par tik augstu cenu pārdot ļāva Rīgas domē panāktā zonējuma maiņa. Tā atļāva ievērojami intensīvāku apbūvi līdz pat 25 un vairāk stāvu piecu un sešu stāvu ēku vietā -, nekā to paredzēja pirms tam spēkā esošie normatīvie akti. Darbības ar zonējuma maiņu īpašumam Rusova ielā ir vērienīgākā no tā dēvētās domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietas epizodēm. Proti, par «pakalpojumu» Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tā laika augstas amatpersonas Vilnis Štrams un Pēteris Strancis esot pieprasījuši 1 milj. eiro kukuli, daļa no tā - vismaz 326 tūkst. eiro apmērā - arī samaksāta, uzskata apsūdzības uzturētāji. Apsūdzētie to noliedz.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās administratīvās ēkas īpašniekam SIA Biroju centrs Ezerparks šogad būs jāveic 2,4 miljonu eiro hipotekārā kredīta pamatsummas maksājums Nordea bankai, aģentūrai LETA sacīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons.

Uz šī gada sākumu Biroju centra Ezerparks parādsaistības pret Nordea banku ir 53,15 miljoni eiro. Hipotekārais kredīts tika ņemts uz 30 gadiem - līdz 2044.gadam.

VNĪ nav pārņēmis Biroju centra Ezerparks kredīta saistības. Parādsaistības ir Biroju centram Ezerparks ar tiem pašiem nosacījumiem, kas bija, pirms VNĪ iegādājās šī uzņēmuma kapitāldaļas. VNĪ nav izsniedzis papildu galvojumus vai nodrošinājumus Nordea par šo saistību izpildi, skaidroja Blodons.

Viņš norādīja, ka šī finansējuma izmaksas ir iekļautas VID samazinātajā nomas maksā, kā rezultātā 34 miljoni eiro nomas maksas ietaupījumu izveidojas pēc visu saistību segšanas.

Valdība otrdien, 11. martā, nolēma atļaut valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) veikt darbības, lai nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) centrālā aparāta vienotā administratīvā ēku kompleksa būvniecību Rīgā, Rusova ielā, un iznomāšanu VID, Db.lv informēja MK pārstāve Daiga Reihmane.

Pērn VNĪ izsludināja konkursu par privātā partnera piesaisti VID ēku kompleksa izveidošanai. Konkursa nolikums paredzēja vairākus nosacījumus:

• VNĪ un privātajam partnerim ir jāizveido kapitālsabiedrība – SIA ar pašu kapitālu 12 000 000 latu apmērā;

• Kapitālsabiedrībai jāveic ēku kompleksa ar kopējo platību 70 000 m2 projektēšana un būvniecība (47 000 m2 VID ēku kompleksam un 23 000 m2 perspektīvajai apbūvei citām valsts iestādēm);

• Kapitālsabiedrībai jāveic uzbūvētā administratīvo ēku kompleksa apsaimniekošana un iznomāšana VNĪ ar tiesībām nodot apakšnomā VID un citām valsts iestādēm, un telpu nomas maksa nosakāma, ņemot vērā apstākli, ka VNĪ tiks nodota un tās pamatkapitālā iekļauta VID valdījumā esošā ēka Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 1a. Nosakot nomas maksu, VNĪ to samazinās par minētā nekustamā īpašuma tirgus vērtību.

Nākamgad varētu sākt jaunā VID administratīvā kompleksa būvniecību Mežaparkā, bet pabeigt 2014. gadā.

Komplekss atradīsies turpat 25 ha lielā, jauktas apbūves kvartālā Ezerparks, ko attīsta holdings New Europa Real Estate, kurā ietilpst SIA Mežaparks SPV, un kurš tiek saistīts ar Krievijas miljardieri Viktoru Vekselbergu.

Pašlaik VID struktūras atrodas 14 dažādās ēkās Rīgā. Šīm ēkām ir atšķirīgs tehniskais stāvoklis un ekspluatācijas izmaksas. Pārceļoties uz vienotu kompleksu, VID paredz darbības efektivitātes pieaugumu un izmaksu samazinājumu.

Šobrīd ir gatavs jaunās ēkas skiču projekts, kas ir iesniegts saskaņošanai Rīgas pilsētas būvvaldē. Kopējā būves platība ir paredzēta 45,6 tūkst. m2, no kuriem aptuveni 34 tūkst. m2 aizņems VID biroju telpas. Administratīvo ēku kompleksa skiču projektu izstrādāja arhitektu birojs Sarma&Norde arhitekti.

Finanšu ministrija vilcinās lemt, ko darīt ar iecerēto VID jaunās ēkas būvniecību Mežaparkā, arvien tuvinot iespēju, ka SIA Mežaparks SPV tiesas ceļā no valsts pieprasīs 21 milj. Ls.

Finanšu ministrijas, VNĪ un VID izveidotā darba grupa ir piedāvājusi vairākus risinājuma variantus, kas gan netiek publiskoti, taču galīgais lēmums vēl nav pieņemts. Šobrīd piedāvājumi tiek vērtēti, tiek mēģināts panākt vienošanos ar visām iesaistītām pusēm, lai rastu optimālāko risinājumu, Db.lv teica finanšu ministrs Einara Repšes sabiedrisko attiecību pārstāvis Aleksis Jarockis.

Viņš neprognozēja, kad varētu būt gaidāms galīgais lēmumus, taču norādīja, ka šonedēļ tas noteikti nebūs un nākamās nedēļas sākumā arī, visticamākais, ne.

Tikmēr jaunās VID ēkas projektā iesaistītā privātā partnera Mežaparks SPV valdes priekšsēdētājs Gundars Bojārs Db.lv pauda neizpratni, par kādām «visām iesaistītajām pusēm» Finanšu ministrija runā, jo ar uzņēmumu nekādas sarunas joprojām nav notikušas. Mežaparks SPV ir ticies ar va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), lai paustu savu viedokli par notiekošo.

Rīgas Būvvaldē saskaņošanai ir iesniegts jaunā VID administratīvo ēku kompleksa tehniskais projekts, informē SIA Biroju centrs Ezerparks valdes priekšsēdētāja Baiba Fromane.

Plānots, ka ēkas būvniecība varētu tikt sākta šā gada nogalē, bet to nodot ekspluatācijā plānots 2014. gadā. Administratīvais komplekss atradīsies Rīgā, Mežaparkā, Talejas ielā 1. Projekts ir izstrādāts, vadoties pēc VID prasībām, kā arī atbilstoši ilgtspējīgas būvniecības kritērijiem un energoefektivitātes standartiem. Tajā ir paredzēta virkne dažādu drošības pasākumu. Kompleksā cita starpā ir paredzēts izbūvēt speciālas muitas laboratorijas, serveru telpas un rezerves ģeneratorus, kā arī uzstādīt video novērošanu.

Pašreizējais projekts atšķiras no sākotnējā piedāvājuma. Notikušas ir būtiskas izmaiņas, saka B. Fromane. Sākotnēji platība bija paredzēti 47 tūkstoši m2 1700 VID darbiniekiem, bet tagad tā ir samazināta līdz 40 tūkstošiem m2 2500 darbiniekiem.

Pašvaldības aģentūra Mežaparks Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ir iesniegusi prasību par nomas līguma laušanu ar SIA Ķīšezera osta un par līguma ieraksta dzēšanu zemesgrāmatā, informēja Rīgas pašvaldības aģentūras Mežaparks kultūras projektu vadītāja Iveta Ārgale.

Līgums par laivu bāzes nomu starp toreizējo kultūras un atpūtas parka Mežaparks pārvaldītāju - Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizāciju AS Mežaparks un SIA Ķīšezera osta tika noslēgts 2000.gada 24.oktobrī. Tas paredzēja nodot SIA Ķīšezera osta lietošanā Rīgas pašvaldībai piederošu zemes gabalu Pāvu ielā.

Pārskatot visus ar Mežaparku saistītos reiz noslēgtos līgumus un to izpildi, Rīgas pašvaldības aģentūra Mežaparks, kas šobrīd ir kultūras un atpūtas parka Mežaparks pārvaldītājs, konstatēja, ka laivu bāze uzņēmumam SIA Ķīšezera osta faktiski nodota lietošanā bez maksas.

Minētais līgums paredzēja nomas maksu 4200 latu gadā, taču saskaņā ar līguma 3.8.punktu nomnieka pienākums maksāt nomas maksu ir tikai pēc laivu bāzes nodošanas ekspluatācijā, tādejādi līgums paredz līguma izpildes atliekošu termiņu. Ņemot vērā, ka līgumā nav noteikts precīzs termiņš laivu bāzes nodošanai ekspluatācijā un līdz šim brīdim laivu bāze nav nodota ekspluatācijā, nav iestājies nomas maksas maksāšanas pienākums un tas var neiestāties visā līguma darbības laikā, respektīvi – nekad.

SPI Group ietilpstošā ar a/s Latvijas balzams sasitītā holdingkompānija SIA SPV Distributor iegādājusies vairākus alkohola nozares uzņēmumus SIA S. Alko, SIA MONO M, SIA L.D.V un SIA S.D.V.

Par to liecina informācija biržai NASDAQ OMX Riga. Uzņēmumu iegāde veikta pēc tam, kad saņemta Konkurences padomes atļauja. «Apstākļos, kad valdība vairākas reizes strauji mainījusi nodokļus, recesijas dēļ kritusies iedzīvotāju pirktspēja, mazumtirdzniecības tīkli turpina koncentrēt savu iepirkuma varu, alkohola nozares koncentrācijas palielināšanās ir neizbēgama,» komentē SIA SPV Distributor pilnvarotā persona un AS Latvijas balzams Valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons.

Uzņēmumu iegāde atbilstot SPI Group izaugsmes stratēģijai, kas paredz grupas uzņēmumu piedāvāto dzērienu portfeļa paplašināšanu un distribūcijas tīkla nostiprināšanu Baltijā. Tādejādi patērētājiem tiks piedāvāti iepriekš jau zināmi un jauni zīmoli. Iegādātie uzņēmumi tiks apvienoti ar citiem SPI Grupas

Konkurences padome atļāvusi apvienoties pieciem alkoholisko dzērienu apritē iesaistītiem uzņēmumiem, tomēr noteikusi dažādu ierobežojumus to darbībā.

Apvienošanās rezultātā SPI Group piederošā holdingkompānija SIA SPV Distributor iegūs izšķirošu ietekmi pār SIA S.D.V., SIA L.D.V., SIA MONO M un SIA S.Alko.

SIA SPV Distributor ir vienas grupas uzņēmums ar a/s Latvijas Balzams, SIA AV&D un SIA Interlat. SIA S.D.V. komercdarbību neveic un saskaņā ar Konkurences padomes sniegtajiem datiem ir par pārvaldītājsabiedrība, L.D.V. un MONO M veic alkoholisko dzērienu importu, bet S.Alko – alkoholisko dzērienu izplatīšanu

Lai novērstu negatīvu ietekmi uz konkurenci, ko varētu radīt šī apvienošanās, Konkurences padome noteikusi virkni ierobežojumu. Piemēram, apvienošanās dalībniekiem līdz 2014.gada vidum liegts sniegt akcīzes preču noliktavas un muitas akcīzes preču noliktavas pakalpojumus noteiktiem alkoholiskajiem dzērieniem un piegādāt Latvijas teritorijā alkoholiskos dzērienus ar preču zīmi Martini, kā arī dzirkstošos vīnus, kas bija L.D.V., MONO M un S.Alko sortimentā 2008.gadā un 2009.gadā līdz Konkurences padomes lēmuma pieņemšanas dienai. Konkurences padome piebilst, ka šis aizliegums neattiecas uz šampanieti un dzirkstošajiem vīniem ar preču zīmi J.P. CHENET, SANTORI un BERSANO.

Dānijas kapitāla lauksaimniecības uzņēmumu Dan Lat Agro pārņēmusi ar biogāzes projektiem saistīta Latvijas firma SIA Clean Electric.

Dan Lat Agro nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu – audzē un realizē graudus, kā arī ir uzsācis zaļās masas audzēšanu biogāzes ražošanai, DB informē SIA

Dan Lat Agro valdes loceklis Gatis Vītols. Viņš pārstāv arī deviņus vienā juridiskajā adresē reģistrētus uzņēmumus – jau minēto Clean Electric, ORC Energy, Pellets Energy, Wood Power, CoGen Energy, BE SPV, IZ SPV, NR SPV un ZS SPV – kas ir izņēmuši licences biogāzes ražošanai.

Neviens no Dan Lat Agro saistītajiem uzņēmumiem ražošanu vēl nav sācis. «Šīs kompānijas ir izņēmušas biogāzes ražošanas licences vairākās vietās visā Latvijā, ko uzskatām par potenciāli perspektīvām šim mērķim; tiesa, šobrīd tās ir tikai reģistrētas juridiskas personas, kas faktiski nedarbojas,» atzīst G. Vītols. Ar mērķi audzēt izejvielu biogāzes ražošanai iegādāts dāņiem piederošais un sliktās ražas dēļ finansiālās grūtībās nonākušais Dan Lat Agro. Cena bijusi laba, tomēr darījuma summu G. Vītols neatklāj. Firma atrodas Lejaskurzemē, kur tuvumā ir vairākas biogāzes stacijas. «Tā kā raugāmies biogāzes nozares attīstīšanas virzienā, tas mums šķita loģisks un saimnieciski pārdomāts solis,» skaidro uzņēmējs. Dan Lat Agro apsaimnieko 1400 hektārus zemes. Lielākoties tiek audzēti graudi, un nu arī zaļā masa. Iepriekš uzņēmumā audzēja arī rapsi, taču, tā kā šī kultūra ir diezgan kaprīza, tās vietā nolemts pievērsties biomasai. Teorētiski Dan Lat Agro, ja to pilnībā orientētu uz zaļmasas ražošanu, varētu nodrošināt ar izejvielu 2,5 mW staciju. «Šobrīd tāda plāna nav, un uzņēmums risku dalīšanai turpinās audzēt un realizēt gan graudus, gan zaļo masu,» uzsver G. Vītols.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra kūrētā pilsētas attīstības projekta Ezerparks investori stipri riskē, sākot šābrīža ekonomiskās lejupslīdes un būvniecības nozares krīzes apstākļos īstenot tik lielu attīstības ieceri, norāda žurnāls Nedēļa. Būvniekiem nākšoties ļoti rūpīgi izsvērt savu cenu politiku.

Nedēļa centusies noskaidrot, vai vērienīgais projekts nevar palikt pusratā un vai rīdziniekiem solītā parka, kanālu un ezeru vietā Mežaparka malā neveidosies uz vairākiem gadiem apklusis būvlaukums.

Db.lv jau vēstījis, ka šajā projektā plānots investēt ap 800 miljoniem latu.

Ekonomiste Raita Karnīte Nedēļai stāstījusi, ka šābrīža apstākļos pašvaldība nekādā gadījumā nedrīkstētu riskēt ar saviem līdzekļiem un iesaistīties tamlīdzīgā projektā. Taču Ezerparka projekts ir pilnībā privāts. Līdz ar to biznesmeņi atbildot paši par savu naudu. "Šobrīd tirgus ir atslābumā, un nav nekādas garantijas, ka kaut kas tik drīz mainīsies," sacījusi speciāliste. Viņa kā vienu no nosacījumiem veiksmīgai konkurencei tirgū minējusi būvniecības kvalitāti. Pēc R. Karnītes domām, šādu projektu kontrolē vairāk būtu jāiesaistās pašvaldībai - tā nedrīkst pieļaut kroplības pilsētvidē, kas radušās tikai nekvalitatīvu būvdarbu dēļ. Rīgas domei būtu arī stingrāk jāseko tam, kā īpašnieki plāno izmantot milzīgajā projektā uzceltās ēkas. Izdodot būvatļauju attīstītājiem, būtu jāprasa arī pierādījumi, ka namus tiešām izdosies aizpildīt un celtniecībai pietiks naudas. Pretējā gadījumā pilsēta varot iegūt pusuzceltus korpusus vai milzīgu būvlaukumu.

SIA Sporta centrs «Mežaparks» valdes vadītāja vietnieks Ģirts Piternieks izsolē pretendentu klātbūtnē nav vēlējies atvērt aploksnes ar pieteikumiem un pievienotajiem dokumentiem, radot pretendentiem iespaidu, ka uzvarētājs bija zināms jau pirms pašas izsoles izsludināšanas, pauda uzņēmējs Gundars Ūdris.

Rakstiska izsole par SIA Sporta centrs «Mežaparks» 270 m2 liela biroju telpu kompleksa nomu notika šā gada 4. februārī. Sporta centrs Mežaparks atrodas Rīgā, R. Feldmaņa ielā 11. Sludinājumā norādītais maksimālais nomas termiņš ir pieci gadi jeb līdz 2019. gada 1. februārim.

«Jau ilgāku laiku es gan kā fiziska persona, gan arī kā juridiskas personas pārstāvis esmu piedalījies VAS Valsts nekustamie īpašumi organizētajās izsolēs un regulāri sekoju mājas lapā ievietotajiem izsoļu sludinājumiem. Piedaloties šajās izsolēs, jau vairakkārt esmu novērojis aizdomīgas situācijas, kuras radīja šaubas par šo izsoļu norises atbilstību normatīvo aktu prasībām,» pauda G. Ūdris.

Valstij piederošās pilis jāiznomā, līdzīgie uzņēmumi jāapvieno, starpnieki jālikvidē - šādi lēmumi varētu tikt pieņemti pēc valsts kapitālsabiedrību un to meitasuzņēmumu lietderības izvērtēšanas.

Valstij piederošām kapitālsabiedrībām ir virkne meitasuzņēmumu, kurus iespējams pievienot, pārdot vai gluži vienkārši likvidēt. Maijā Ekonomikas ministrijai (EM) jānāk klajā ar to meitasuzņēmumu sarakstu, ko šādas izmaiņas skars, turklāt reformas varētu notikt arī pašās kapitālsabiedrībās.

Ar minēto sarakstu valdībai bija jātiek skaidrībā jau pērnā gada vidū, EM ministrus ar to iepazīstināja februārī, tomēr arī tad izrādījās, ka nepieciešama papildu izvērtēšana.

Tagad EM paspārnē strādā darba grupa, kas lemj, ko darīt ar valsts uzņēmumiem, to «meitām» un īpašumā esošajām daļām citās kompānijās.

Šonedēļ notiks jaunā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvo ēku kompleksa spāru svētki, un projekta īstenotājs SIA Biroju centrs Ezerparks sola, ka darbi tiks pabeigti paredzētajā laikā un nākamā gada janvārī 19 VID Rīgā esošās struktūras varēs pārcelties uz Mežaparku, vēsta laikraksts Diena.

Dienesta centralizācijas nepieciešamība tiek pamatota ar darba produktivitātes celšanu un augstāka servisa nodrošināšanu klientiem, kas vairošot valsts ienākumus un palīdzēšot cīnīties ar ēnu ekonomiku. Astoņstāvu ēkas 43 000 kvadrātmetru atradīsies darba vietas vairāk nekā 2000 VID darbiniekiem, klientu apkalpošanas centrs, laboratorijas, datu krātuve, bibliotēka, bet apmēram 3000 kvadrātmetru tiks iznomāti komercuzņēmumiem, kam tur būs jānodrošina dažādi servisi, norāda laikraksts.

Tas atgādina, ka va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kuras galvenais uzdevums ir telpu nodrošināšana valsts institūcijām, pie šāda kompleksa nepieciešamības apelēja jau 2007. gadā, sakot, ka nomāt un uzturēt 14 vietas Rīgā, kur šobrīd izvietotas VID struktūrvienības, ilgtermiņā esot neizdevīgi, ja ņem vērā, ka vairākās nepieciešams kapitālais remonts, ko, pēc VNĪ toreizējā valdes priekšsēdētāja Jāņa Komisara teiktā, veikt būtu dārgāk nekā uzbūvēt jaunu ēku. 2008. gadā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par kompleksa celtniecību, un uzreiz pēc tam VNĪ, pamatojoties uz iepriekš rīkota iepirkumu konkursa rezultātiem, noslēdza līgumu ar SIA Mežaparks SPV. Abas puses nodibināja SIA Biroju centrs Ezerparks, kura 68,5% kapitāldaļu pieder investoram, bet pārējās - VNĪ.

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepieciešamo telpu jautājums netiek risināts saimnieciski izdevīgākajā veidā, tā veiktajā revīzijā atklājusi Valsts Kontrole.

Tā norāda, ka, būvējot jaunu administratīvo ēku kompleksu un nododot to nomā VID, netiks panākts iespējami mazākais finanšu resursu izlietojums. Valsts kontrole izvērtējusi jaunbūvējamā ēku kompleksa nomas maksas aprēķināšanas kārtību un konstatējusi, ka būvniecības projekta realizētājas – VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) – noslēgtajā nomas priekšlīgumā izmantotie nomas maksas aprēķinu nosacījumi neatbilst konkursā par privātā partnera piesaisti iesniegtajam piedāvājumam.

Tāpēc nomas periodā veidosies nomas maksas sadārdzinājums. Plašāku skaidrojumu par aprēķiniem liedz izpaust VAS VNĪ un privātā partnera SIA Mežaparks SPV dalībnieku līguma konfidencialitāte.

Konkursā par Valsts ieņēmumu dienesta ēku kompleksa projekta izstrādi valda pilnīga slepenība, bet liela daļa Latvijā zināmo arhitektu piedāvājumu tajā piedalīties nav saņēmuši.

Pretendentu vidū nebija tādu zināmu arhitektu kā Andis Sīlis, Andrejs Ģelzis, Zane Kalinka, Andris Kronbergs u.c. No arhitektu atbildēm bija noprotams, ka interese pašreizējos krīzes apstākļos par šādu projektu būtu bijusi milzīga.

Biroju centra Ezerparks valdes loceklis Ilmārs Leikums skaidro, ka šāda slepenība nepieciešama, lai lieki neapgrūtinātu konkursa norisi, piemēram, ar nevajadzīgi daudziem piedāvājumiem. «Mēs izteicām priekšlikumu tām firmām, kurām uzticamies. Mums galvenais ir funkcionalitāte, nevis arhitektoniskā vērtība. Ar šo projektu neplānojam startēt konkursos,» norādīja I.Leikums.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Ķīšezera krastā sporta bāzes Mežaparks tuvumā draudzīgā attālumā saimnieko vairāki uzņēmēji, kuru bizness vērsts uz atpūtu un veselību .

Ķīšezera krastā, teritorijā, kur atrodas Latvijas Nacionālā valsts sporta bāze Mežaparks, biznesu attīsta tie uzņēmēji, kuru piedāvātie pakalpojumi saistīti ar sportiskām aktivitātēm uz ūdens, tostarp veikbordu, vindsērfingu, ūdens motocikliem, braukšanu uz pūšļa. Iepretim sporta bāzei uz ūdenī izvietotā koka mola iespējams arī izbaudīt pirts priekus.

DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka krasta teritorija ir gana apdzīvota un uzņēmumi savstarpēji nekonkurējot – katrs piedāvā sava veida pakalpojumu. Turklāt visi kopā, veiksmīgi attīstot biznesu, panākuši, ka šis Ķīšezera krasts kļuvis populārs gan tiem atpūtniekiem, kuri vēlas nodoties sportiskām aktivitātēm, gan tiem, kuri grib nesteidzīgi atpūsties, ieturot maltīti kafejnīcā.

Veicot holdingā "LNK Group" ietilpstošā būvniecības uzņēmuma AS "LNK Industries" reorganizāciju, plānots izveidot divus jaunus uzņēmumus - SIA "Technorent Group" un SIA "BLP SPV", liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Paziņojumā teikts, ka "LNK Industries" akcionāri februāra sākumā pieņēmuši lēmumu par "LNK Industries" reorganizāciju. Reorganizācija tiks veikta nodalīšanas ceļā, kā rezultātā tiks dibinātas divas jaunas sabiedrības ar ierobežotu atbildību - "Technorent Group" un "BLP SPV", kurām tiks nodota daļa no "LNK Industries" aktīviem un pasīviem. Pēc reorganizācijas procesa "LNK Industries" turpinās pastāvēt.

"LNK Industries" pārstāvji aģentūrai LETA paskaidroja, ka uzņēmuma reorganizācijas mērķis ir koncentrēt savus resursus būvniecības jomā - civilo un infrastruktūras objektu, hidrotehnisko būvju un ražošanas objektu realizācijā.

Reorganizācija nostiprinās "LNK Industries" būvniecības sadaļu, nodalot ar būvniecību tieši nesaistītus darbības virzienus atsevišķos uzņēmumos, kas sniegs pakalpojumus arī citām kompānijām, skaidroja "LNK Industries" pārstāvji. Līdzšinējā uzņēmuma darbība, kas saistīta ar būvniecības tehnikas nomu turpmāk būs uzņēmumu SIA "Technorent Group" un SIA "BLP SPV" pārziņā.

Viesnīca SIA "Viesnīca "Rīdzene"", kas darbojas ar nosaukumu "Radisson Blu Hotel Rīdzene", izveidojusi uzņēmumu SIA "SPV Rīdzene", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaunizveidotais uzņēmums reģistrēts 3.jūnijā, un tā pamatkapitāls ir 4,1 miljons eiro. Patiesie labuma guvēji ir četri Norvēģijas valstspiederīgie - Bents Kristiāns Vilhelmsens, Pēters Prēbens Vilhelmsens, Arne Aleksandrs Vilhelmsens un Agnese Vilhelmsena. Viņi visi ir arī "Viesnīca "Rīdzene"", kas pieder Norvēģijas uzņēmumam "Linstow", patiesie labuma guvēji.

Kā aģentūrai LETA skaidroja SIA "Linstow Baltic" pārstāvis Gunārs Klēģeris, "SPV Rīdzene" izveide saistīta ar iekšēju reorganizācijas procesu, par kuru uzņēmumam nav būtiskas informācijas, ko pašreiz sniegt.

Par "SPV Rīdzene" valdes priekšsēdētāju ir iecelta Elvīra Korsakova, kas ir arī "Radisson Blu Hotel Rīdzene" un citu ar "Linstow" saistīto uzņēmumu valdēs, kā arī Jānis Valdmanis, kurš arī ir vairākās ar "Linstow" saistītu uzņēmumu valdēs.

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.