Šonedēļ Saeima pirmajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu. Balsojumu ievadīja premjera Krišjāņa Kariņa uzruna, kas principiāli skaidroja budžeta prioritātes un sniedza priekšstatu par cerību pamatojumu. Cerības mums ir lielas – 2020. gada budžetā izdevumos plānoti 10 miljardi eiro, bet ieņēmumi 9,9 miljardi eiro. Tas viss pie noteikuma, ka IKP izaugsmes prognoze ir 2,8%.

Premjers budžeta skaidrošanu iesāka ar vēsturisku retrospektīvu, sadalot Latvijas attīstību posmos kopš 1990. gada. Brīvības atgūšana ir pirmais posms, bet tagad, lūk, ir piektais – valsts sakārtošanas posms. Par nozīmīgāko šīs valdības paveikto darbu premjers nodēvēja finanšu sektora kapitālo remontu, kas nupat būšot galā. «Kauliņi ir salikti vietās, jaunā FKTK vadītāja apstiprināta amatā,» tā premjers. Ar degsmi viņš solīja sakārtot prioritārās jomas – veselības aprūpi un izglītības sistēmu, solīja vērienīgāko pensiju indeksāciju un neapliekamā minimuma celšanu līdz 300 eiro. Papildu līdzekļi paredzēti veselības sistēmai, pedagogu algām, iekšlietu sistēmai, pat zinātnei 8 miljoni ir iecerēti. Līdztekus optimismam par izaugsmi 2020. gadā premjers pastāvēja uz skolu tīkla un slimnīcu tīkla reformēšanu, norādot, ka, piemēram, 40 slimnīcas diviem miljoniem iedzīvotāju ir par daudz.

Kur ir piektā, valsts sakārtošanas, posma klupšanas akmens? Populistiski būtu premjera runu par posmiem līdzībās uzreiz pielīdzināt vēža stadijām, kur piektais posms iznāk zārkā. Objektīvā kritika ir par optimistiskajām IKP izaugsmes tendencēm. 2,8% lielu IKP izaugsmi norāda tikai Finanšu ministrija, bet Ekonomikas ministrija atklāti runā par 2,5%. Ir ekonomisti, kas runā arī par 2,2%. Finanšu sistēmas kapitālais remonts ir ar slimīgām blaknēm.

Banku konti tiek slēgti eksportspējīgiem uzņēmumiem. Maziem un lieliem, pat izcilniekiem.

Lielie risinājumu rod, kontus atverot, piemēram, Somijā. Mazie glābjas, kā prot. Šobrīd Uzņēmumu reģistrs likvidē 380 uzņēmumus, kuri vēl aizvien nav atklājuši patiesā labuma guvējus. Tie Latviju pamet tūdaļ. Brīdinājumi izsūtīti 200 akciju sabiedrībām.

Tas viss dod pamatu uzskatīt, ka kopumā gaidāms nodokļu ieņēmumu samazinājums un IKP prognoze, visticamāk, nepiepildīsies jau pirmajā 2020. gada ceturksnī. Pasaules ekonomika bremzēsies, kombinācijā ar remonta blaknēm iespējams kumulatīvs efekts. Iespējams, valsts neiekasēs 100 deficīta miljonus. Iespējams, ka budžeta ieņēmumi, tieši otrādi, būs par, piemēram, 100 miljoniem mazāki, nekā plānots. Naudas iecerētajām skolotāju, mediķu un policistu algām no uzņēmēju kabatas var nebūt!

Atliek jautāt, kur meklējams pamats premjera optimismam. Tāds ir! Tāds ir tēzē par skolu un slimnīcu tīkla radikālu reformēšanu. Ja reģionos slēgtu, piemēram, pusi skolu un slimnīcu, tad nebūs jāsatraucas par blaknēm, ko radījis finanšu sektora «kapitālais remonts». Šādā vīzē var iegūt pat 500 miljonus valsts reformu prioritātēm.

Pēc pēdējā secinājuma gribas dziedāt: «Beigās viss tomēr būs labi.»