Vaicāts, kā klājies pirmajā pusotrā mēnesī kopš kafejnīcas atvēršanas, «RB Cafe» idejas autors Māris Grāvis teic, ka kopumā tai klājas labi un ir dzirdētas daudzas labas atsauksmes. Sākotnējais mērķis ir radīt vietu ar «īsto» sajūtu un viņš priecājas, ka tas ir izdevies.
Kafejnīcas «RB Cafe» primārais mērķis ir integrēt Latvijas darba tirgū cilvēkus ar invaliditāti, un tā ir uzsākusi darbu ar «Altum» piešķirto grantu sociālajai uzņēmējdarbībai. Dienas Bizness jau rakstīja, ka M. Grāvis cer, ka «RB Cafe» būs netipiska vieta, kam vajadzētu mainīt daudzus stereotipus un kas piepildītu kafejnīcu tirgu ar kaut ko nebijušu un īpašu. Jau šobrīd diezgan daudzi cilvēki ar invaliditāti strādā, bet lielā daļā gadījumu tas nav redzams, jo tas netiek īpaši uzsvērts. Šādas kafejnīcas esot daudzviet Eiropā un ir kopsolī ar tendenci iekļaut darba tirgū cilvēkus ar invaliditāti. M. Grāvis uzskata, ka šai tendencei ir iespēja attīstīties arī Latvijā.
Runājot par biznesa rādītājiem, M. Grāvis teic, ka attiecībā uz tiem vasarā dižu plānu neesot bijis, līdz ar to jūnijā un jūlijā ir sasniegts cerētais, bet pamatotākus secinājumus varēs izdarīt septembrī un oktobrī, kad cilvēki pēc atvaļinājumu sezonas atgriezīsies Rīgā. «Pie tā visa, ka vasarā ir klusāki mēneši, bija brīži uzreiz pēc atklāšanas, kad pārspējām savas prognozes, tāpat bija karstās dienas jūlijā, kad nedaudz zaudējām rādītājus, bet tas visvairāk saistīts ar to, ka visi bauda brīvdienas,» viņš saka.
Raksti par tēmu
Visvairāk apmeklētāju «RB Cafe» ir rītos un pēcpusdienās. «Klasiski ēdnīcās un kafejnīcās ir pusdienu piedāvājums un šajā laikā ir vairāk cilvēku, bet mums diezgan aizņemts ir rīts, kad visi dodas uz darbu, un vakari pēc darba,» saka M. Grāvis. Viņš priecājas, ka izdevies pieteikt sevi pasūtījumu lauciņā un ir klienti, kas zvana un pasūta kūkas un kliņģerus svētkiem.
Iepriekš vaicāts par to, cik gatava ir sabiedrība šādai kafejnīcai, M. Grāvis norādīja, ka tas ir jautājums par to, kādi mēs katrs esam iekšēji un ārēji. «Ārēji mēs visi esam toleranti, pieklājīgi, glīti saģērbušies, bet, izlasot komentārus internetā, jo īpaši anonīmos, redzam, ka nemaz tik pieklājīgi neesam,» viņš teica. Novērojumi liecina, ka cilvēku viedoklis mainās, sastopoties ar kaut ko ikdienā. Cilvēki ar invaliditāti tik bieži uz ielas nav redzami, tāpēc sabiedrība ar viņiem ikdienā nesastopas un nespēj izprast lietas būtību. Tāpēc cilvēkiem ir salīdzinoši lieli aizspriedumi, jo īpaši pret ļaudīm ar intelektuālas attīstības traucējumiem. Tagad M. Grāvis teic, ka sabiedrība kafejnīcu ar tās specifiku pieņem labi un kopējā rezonanse, komentāri un attieksme esot pārsteidzoši pozitīvi. «Sabiedrība ir gatava un ir daudz cilvēcīgāka nekā pirms pieciem gadiem,» viņš uzskata.
Atšķirībā no lielākās daļas kafejnīcu, «RB Cafe» norēķini ir tikai bezskaidrā naudā. M. Grāvis skaidro, ka no kafejnīcas puses tas ir drošības un darba specifikas dēļ. Ne visi darbinieki var precīzi saskaitīt naudu un viņš negribētu, lai kāds tiktu piemānīts – ne uzņēmums, ne klienti. «Otrs – tā ir daudz vieglāk. Nav inkasācijas, nav ņemšanās ar sīknaudu. Tas darba procesu padara vieglāku,» viņš teic. Ir valstis, kas ir paziņojušas par plāniem atteikties no skaidras naudas, un M. Grāvis uzskata, ka šīs kafejnīcas piemērs rāda, ka bez skaidras naudas norēķiniem var iztikt. Nereti pircēji par to ir pārsteigti, jo ir pieredzējuši, ka ir vietas, kur pieņem tikai skaidru naudu.
