AS RAF-Avia čarterreisu nodrošināšanai pielāgojusi vienu no tās flotē esošajām SAAB lidmašīnām, bet drīzumā noslēgsies vēl viena gaisa kuģa pielāgošana aviopasažieru vajadzībām

Aviokompānijas AS RAF-Avia pamatbiznesu veido vidēja apjoma kravu – līdz piecām tonnām – pārvadājumi Eiropā, bet šobrīd ir īstenojusies kompānijas iecere pievērsties pasažieru aviopārvadājumu pakalpojuma nodrošināšanai. Kā stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Anatolijs Jerumanis, čarterreisu pakalpojums tiek nodrošināts ar vienu SAAB lidaparātu, bet uzņēmums čarterlidojumiem vēlas pārņemt vēl vienu Zviedrijā ražotu gaisa kuģi. Kompānijas floti veido septiņi gaisa kuģi – trīs Zviedrijas koncerna SAAB un četri Ukrainas An-26 lidaparāti.

Aviopasažieru pārvadāšanai pielāgotā zviedru SAAB darbību veic Vācijā, cita starpā nodrošinot futbola komandu pārvadāšanu nelielos attālumos šīs valsts robežās. Otrai lidmašīnai, ar kuru iecerēti pasažieru aviopārvadājumi, šobrīd ir saņemta attiecīgā dokumentācija, kas nepieciešama tās reģistrešanai Latvijā. A. Jerumanis prognozē, ka lidojumus ar otru SAAB lidmašīnu varēs sākt februāra sākumā; kompānija veic sarunas ar iespējamajiem pakalpojuma pasūtītājiem. «Notiek sarunas Spānijā, Francijā un citur. Tāpat bija saruna arī ar Liepāju, bet viss būs atkarīgs no tā, kur būs labākas biznesa iespējas,» pauž RAF-Avia valdes priekšsēdētājs.

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Dienas Biznesa lasītāju balsojumā par mīlētāko auto zīmolu ir uzlēkusi jauna zvaigzne – Audi. Līdzšinējais balsojuma līderis BMW, kurš slavas virsotnē noturējās piecus gadus pēc kārtas, nu ir nonācis uz sudraba pakāpiena.

TOP 5 skatāms raksta galerijā, bet viss saraksts lasāms jaunākajā Dienas Bizness žurnālā Auto 2019.

Balsojuma līderu trijniekā šogad nekas nav pa vecam. Jauna pirmā, jauna otrā, un arī jauna trešā vieta, kuru godpilni ieņem Volvo (pērn tas palika ceturtais).

Topa augšgals mazliet plašākā un vispārīgākā griezumā gan joprojām ir garlaicīgi paredzams – te ir lielais vācu četrinieks (Audi, BMW, Volkswagen un Mercedes), te ir vienmēr klātesošais Volvo, un nekur tālu nav jāmeklē arī Toyota, Škoda un vēl dažs labs zīmols, kas visi satilpst viena skatiena robežās jebkurā Rīgas ielā.

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

AS RAF-Avia izdevies atkopties no sāpīgā Latvijas Krājbankas kraha sitiena, un uzņēmums plāno pievērsties pasažieru aviopārvadājumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

RAF-Avia floti pašlaik veido septiņi gaisa kuģi – divi Zviedrijas koncerna SAAB un pieci Ukrianas An-26 lidaparāti. Kompānijas specializācija – vidēja apjoma kravu – līdz piecām tonnām – pārvadājumi Eiropā, bet pēc jaunā uzņēmuma īpašnieka uzdevuma kompānijas menedžments sāk gatavoties arī pasažieru aviopārvadājumu pakalpojuma nodrošināšanai. Tāpat tiek meklētas iespējas paplašināt darbību, piemēram, ANO humānās palīdzības kravu transportēšanai uz Āfriku, kā arī pieteikta dalība Lielbritānijas pasta pakalpojumu nodrošinātāja izsludinātajā konkursā.

Pēc vairākus gadus piedzīvotiem zaudējumiem 2015. gadā RAF-Avia beidzot izdevies sasniegt peļņu. Tiesa, pērn gūtā peļņa tiks izlietota iepriekšējo gadu zaudējumu kompensēšanai. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Anatolijs Jerumanis uzsver, ka aviācijas bizness kopumā ir ļoti sarežģīts, tajā nav ko cerēt uz ātru peļņu.

AS RAF-Avia plāno pievērsties pasažieru aviopārvadājumiem, trešdien vēstīja laikraksts Dienas Bizness. Šos plānus DB komentē Tālis Linkaits, avionozares eksperts un VAS Starptautiskā lidosta Rīga padomes loceklis.

Nav rentabls bizness:

«Pasažieru pārvadājumi atšķirībā no kravu pārvadājumiem ir pilnīgi cita specifika. Jāveic pietiekami lielas investīcijas, lai piesaistītu pasažierus un nodrošinātu attiecīgu servisu. Ja arī RAF-Avia varētu pārvadāt pasažierus, tad tā būtu ļoti specifiska niša. Kopumā tirgus šobrīd ir ļoti šaurs neliela apjoma pārvadājumiem. Igaunijā, piemēram, bija problemātiski nodrošināt klientu bāzi lidojumiem uz salām. Kopumā šāds bizness nav uzskatāms par pārāk rentablu.

Kravu pārvadājumos ļoti liela nozīme ir pieredzei un sakariem, kā arī spējai pārdot savus pakalpojumus. Sekojot līdzi RAF-Avia, jāsaka, ka viņiem veiksmīgi tas ir izdevies. Uzņēmums ir atradis savu nišu, klienti uzticas un tas rezultātā arī nodrošina uzņēmumam labus finanšu rādītājus.»

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šogad oktobrī svin 22. gadadienu kopš komerciālās darbības uzsākšanas. 1995. gada 1. oktobrī airBaltic veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu ar SAAB 340 lidmašīnu, informē A/S Air Baltic Corporation Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem. Šodien airBaltic veic tiešos lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 60 galamērķiem un tās floti šobrīd veido 30 lidmašīnas. airBaltic piedāvā savienojumus no Rīgas uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā NVS un Tuvajos Austrumos. Papildus tam, airBaltic piedāvā arī tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.

2018. gada vasaras sezonā airBaltic uzsāks jaunus lidojumus uz Lisabonu (Portugāle), Malagu (Spānija), Splitu (Horvātija), Bordo (Francija) un Gdaņsku (Polija).

airBaltic savieno Baltijas reģionu ar 60 galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un NVS. Tā ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. airBaltic alvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 80.05% akciju, bet Larsam Tūsenam ar viņam pilnībā piederošu SIA Aircraft Leasing 1 pieder aptuveni 20%. airBaltic flotē ir 30 lidmašīnas: septiņas Bombardier CS300, 11 Boeing 737 un 12 Bombardier Q400 NextGen.

CSDD Rīgas Motormuzejā ceturtdien, 12.oktobrī tiks atklāta izstāde Piepildītie sapņi, kas sniegs ieskatu pagājušā gadsimta 60.-80. gadu autobūves labākajās tradīcijās un Youngtimer Rally pasākumu vēsturē.

Apmeklētājiem būs iespēja aplūkot ne tikai muzeja pastāvīgās ekspozīcijas cienīgus eksemplārus, piemēram, 1969. gada Opel GT un 1971. gada BMW 2002TI, bet arī rallija ceļus pieredzējušos SAAB 96, Triumph TR7 un citus unikālus spēkratus.

Tāpat izstādē būs apskatāmi Youngtimer pasākumu plakāti, trafareti, fotogrāfijas un video materiāli, kā arī intervijas ar auto īpašniekiem un ralliju dalībniekiem. Tas ļaus interesentiem uzzināt un labāk izprast ceļu no Youngtimer iegādes līdz tā dalībai dažādos pasākumos.

Papildus tam izstādē būs iespēja arī izmēģināt spēkus 3D mākslinieka Mārtiņa Upīša īpaši izstādei izveidotajā sacīkšu simulatorā, izbraucot Biķernieku trasi.

Jau piekto gadu pēc kārtas Dienas Bizness balsojumā noskaidrojis lasītāju iecienītāko automašīnu markas, un jau piekto gadu pēc kārtas nepārprotams līderis ir BMW, kurš saņēmis 602 balsis. Balsojuma rezultāti pieejami Dienas Biznesa izdotajā Auto žurnālā, kas 25.aprīlī tika prezentēts Auto nozares forumā.

Arī otrā vieta nav nesusi pārsteigumu, jo to ar 439 balsīm ieņem Audi.

Tomēr trešā vieta pārsteidz, jo tajā ir ierindojies SAAB. Jāmin, ka šis zīmols jau vairākus gadus rūpnieciski ir nomiris, tomēr joprojām turas savu fanu sirdīs. Par šo zīmolu atdotas 348 balsis.

Tas, ka pirmajā pieciniekā pārsvars ir tieši Vācijā ražotām automašīnām, nav nekas neparasts, jo tieši šo marku automašīnas gan vecas, gan jaunas visbiežāk var sastapt uz Latvijas ceļiem.

Ceturtajā vietā ir Volvo, bet piektajā Volkswagen zīmols.

Tāpat mīlētāko auto zīmolu desmitniekā ir iekļuvis tāds zīmols kā Citroen, kas ir vēl viens pārsteigums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu balsojumiem. Jo lēciens ir no 31. uz sesto pozīciju. Citroen seko Mercedes, Toyota, Subaru un Opel markas auto. Jāmin, ka 0,21% no kopējo balsu skaita ir nodotas par automašīnu zīmolu Lada.

Nevienu no šodienas pašnāvnieciskajiem lēmumiem Latvijas banku jomā nevarētu pieņemt tik viegli, ja nepastāvētu mīts par «tīro» un «netīro» naudu. «Tīro» naudu mums vajag, bet no «netīrās» ir jāatbrī­vojas. «Tīrā» nauda ir rietumos, bet «netīrā» – austru­mos. «Tīrā» nauda ir «finanšu tirgos», bet «netīrā» – «ofšoros». «Tīrā» nauda ir «ārvalstu investoriem», bet «netīrā» – vietējiem «oligarhiem».

Jautājums tiek pasniegts kā morāla un ētiska izvēle. Vienlaikus te ir skaidri redzams kas cits. Tas ir jau­tājums par tā saucamo «veco» un «jauno» naudu, kas rietumu medijos ir pietiekami daudz apspriests, bet pie mums par to ir runāts maz.

Ja aplūkojam jautājumu tuvāk, cēlums «tīrajai» naudai pazūd. «Tīrā» bieži izrādās vienkārši agrāk ne visai tī­ros darījumos iegūta nauda. Nereti tā ir agrāk salaupīta, pat nošaujamiem cilvēkiem atņemta nauda, kas tagad pasludināta par «tīru», jo ir pagājis laiks.

Ļoti daudz runāts par Lembergu un vietējiem oligar­hiem. Tomēr vairums Latvijas iedzīvotāju, iespējams, nav pat dzirdējuši Valenbergu vārdu. Mediji visur pa­rasti meklē vietējos oligarhus un maz runā par to, kas Latvijā pieder ārvalstu oligarhiem. It kā to nebūtu. It kā bankas, firmas un īpašnieki piederētu kaut kam anonī­mam un amorfam. Tā var šķist, ja runā tikai par «ār­valstu investoriem» vai «finanšu tirgiem», kuru «uzti­cība mums ir jāiegūst». Taču «patiesā labuma» guvēji nav tikai ārzonu firmas, bet arī lielās bankas. Par to ir pienācis laiks parunāt. Valenbergi ir miljardieri, ku­riem ir liela ietekme Zviedrijas un visas Skandināvi­jas ekonomikā vismaz kopš Andrē Oskars Valenbergs pirms vairāk nekā 160 gadiem nodibināja Stockholms Enskilda Bank. Banku, kas šodien saucas tikai nedaudz savādāk - Skandinaviska Enskilda Banken (SEB). Va­lenbergi kontrolē tiem piederošus fondus un holdinga kompānijas, kam savukārt pieder tādu kompāniju kā ABB, AstraZeneca, Atlas Copco, Electrolux, Ericsson, EQT, Höganäs, Mölnlycke, Nasdaq, Saab AB, SAS, SEB, SKF, Stora Enso un Wärtsilä daļas. Savulaik tika lēsts, ka Valenbergiem piederošajos un ar tiem saistīta­jos uzņēmumos tiek radīta trešdaļa no Zviedrijas IKP. Lūk, šādi oligarhi kontrolē arī aktīvu ziņā trešo lielāko Latvijas banku un vēl daudzas firmas, kuru nosauku­mus jūs atpazināt, tikai par to «patiesā labuma» guvē­jiem nekad nebijāt dzirdējuši.

Latvijas audio tehnoloģiju uzņēmuma Sonarworks vadītājs un līdzdibinātājs Helmuts Bēms, izmantojot Sonarworks tehnoloģiju, ieguvis Eiropas mobilo mediju asociācijas (EMMA) augstāko apbalvojumu auto audio segmentā.

EMMA ir viena no prestižākajām automašīnu audiosistēmu entuziastu organizācijām pasaulē. Tās rīkotajā ikgadējā konkursā tika pieteikts paša Sonarworks vadītāja auto – 2007. gada Saab 9-3, kas aprīkots ar Focal TNV2 pīkstuļiem, Dayton Audio RS52AN 2« kupola vidusfrekvenču skaļruņiem un DSA215 8» basa skaļruņiem, kā arī JBL W12GTI 12» sabvūferu. Sistēmu darbina Kenwood KAC-PS501F un Pioneer GM-29701 jaudas pastiprinātāji, un šīs audio sistēmas tika uzlabotas ar Sonarworks radītajām tehnoloģijām. Pretstatā jaunākās paaudzes auto, kas aprīkoti ar tūkstošiem eiro vērtām jaunākajām tehnoloģijām, Sonarworks pierādīja, ka skaņu iespējams atklāt no jauna pieejamā un demokrātiskā veidā, lepojas pats uzņēmums.

Lai sekmētu NATO Austrumu flanga drošību, kompānija “Helsing”, kas attīsta mākslīgā intelekta izmantošanu aizsardzības jomā, paplašinājusi savu darbību Baltijā un nodibinājusi “Helsing Estonia”.

Stratēģiskā paplašināšanās nodrošinās reģiona aizsardzības industriālās bāzes aprīkošanu ar vismodernākajām mākslīgā intelekta iespējām. Kompānija nākamo trīs gadu laikā Baltijas reģionā plāno ieguldīt 70 miljonus eiro.

Cieši sadarbojoties ar vietējiem industriālajiem partneriem, tiks stiprināta Latvijas un Baltijas aizsardzības infrastruktūra ar mūsdienīgiem mākslīgā intelekta risinājumiem. Investīcijas ieplūdīs jaunu darbības un ražošanas iekārtu izveidē ar vietējiem partneriem visā Baltijā. Balstoties uz šo sadarbību, kompānija plāno piedalīties Latvijas valsts aizsardzības nozares iepirkumos. Plānots, ka šīs investīcijas ne tikai uzlabos reģiona aizsardzības spējas, bet arī radīs nozīmīgas ekonomiskās iespējas.