Starptautiskais Menedžmenta attīstības institūts (IMD) Lozannā, Šveicē tiek atzīts par celmlauzi biznesa vadītāju izglītībā. Atvērto programmu kategorijā Financial Times IMD pērn ierindoja pirmajā vietā, un arī tās salīdzinoši nelielā biznesa vadības maģistrantūras programma (MBA) ir starp labākajām pasaulē. Skolas prezidents un profesors Dominiks Terpēns Rīgā viesojās SSE Riga rīkotajā konferencē, stāstot par to, kā vadīt uzvarētāju komandu.Sarunā ar DB D. Terpēns pauž viedokli arī par moderno kapitālismu, izglītību un dalās pasaules notikumu novērojumos. Lūk, kādas ir viņa domas par Šveices iedzīvotāju nesenajā referendumā izteikto gribu noteikt stingras robežas korporatīvajiem bonusiem:«Priekšlikums referendumam, starp citu, nāca no uzņēmēja, Tomasa Mindera, nevis kāda kreiso aktīvista. Mindera uzņēmums gandrīz bankrotēja, jo piegādāja pārtiku un uzkožamos lidkompānijai Swissair, kas 2001. gadā bankrotēja. Tai pašā laikā Swissair
boss saņēma lielu algas piemaksu. Tā nu šī personiskā lieta pēc gadiem vienpadsmit, divpadsmit pārauga nacionālā referendumā, jo tautai apnika, ka kompāniju vadītāji un baņķieri tiek nesamērīgi atalgoti par kaut kādu rādītāju radīšanu, kas nav īsti materializējami. Kontroverse bija pamatīga, un priekšlikumu atbalstīja 68% šveiciešu. Eļļu ugunī ielēja ap referenduma laiku no farmācijas kompānijas Novartis pensijā aizejošais Daniels Vasella, kuram valde uz atvadām iedeva 72 miljonus ASV dolāru. Tauta to vienkārši nespēja saprast, jo viņš jau tā visu laiku ir bijis viens no labāk apmaksātajiem korporāciju vadītājiem Eiropā. Kaut gan viņš teica, ka atdos naudu labdarībai, bija jau par vēlu.Šveicei ir savs īpatnējs demokrātijas modelis. Ļoti maz kurš zina, kā sauc Šveices prezidentu, un tauta var pārbalsot parlamenta un Senāta lēmumus, un pārsvarā tas viss pasaulei maz interesē, bet šis gadījums bija atšķirīgs – ziņa par referendumu izplatījās visā pasaulē. Pati iniciatīva bija pārāk bīstama, lai to uzņemtos kāds politiķis, un tā varēja tik labi iziet cauri tieši Šveicē. Nezinu, kā tas būs iespējams citviet Eiropā, kur politiķiem ir liekāka teikšana, bet šo Šveices precedentu tagad vēro daudzi.Anglosakšu modeļa pārmērības liek pārvērtēt vērtības – vai kapitālisma mērķis ir akcionāru peļņa vai kopējais labums? Pamazām virzāmies uz otro, jo pirmajā līdz šim ir pieredzēta pārlieka alkatība, un ļaudīm tas nepatīk. Uzzinot, ka Google un Starbucks Lielbritānijā izvairās no nodokļiem, to preces tika boikotētas. Pārmērības parasti izraisa pāreju uz kaut ko veselīgāku, tāpēc es ceru, ka šis svārsts iet uz otru pusi. Bet varbūt esmu pārlieku ideālistisks».
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
