Tā paziņojumā presei norāda “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.
"Alus darīšana ir energoietilpīga, jo alus ir gan jāvāra, gan jādzesē. Pērn "Valmiermuižas alus" elektrības patēriņš sasniedza 600 MWh, un tās izmaksas bija 64 000 eiro, bet gāzes izmaksas sasniedza 108 000 eiro par 2500 MWh. Šogad elektrības un gāzes kopējās izmaksas pieaugušas vairāk kā trīs reizes un sasniegs 526 000 eiro. Tādēļ pilnībā atbilstam energoietilpīga ražotāja kritērijiem, kas nosaka, ka pērn jābūt patērējušam vairāk nekā 500 MWh gāzes, lai saņemtu valsts atbalstu. Mūsu gāzes patēriņš ir piecas reizes lielāks nekā minimālais slieksnis, kas nosaka, vai uzņēmums ir energoietilpīgs," norāda A.Ruņģis.
https://www.db.lv/zinas/energoietilpigajiem-apstrades-rupniecibas-komersantiem-sniegs-atbalstu-50-miljonu-eiro-apmera-509177
Raksti par tēmu
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas Bizness
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas BiznessViņš uzsver, ka vēl lielāks alus cenas pieaugums nav risinājums, gan ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, gan augošo alus importu. Tādēļ valsts atbalsts ir kritiski nozīmīgs gan darba vietu saglabāšanai, gan nozares “uzturēšanai pie dzīvības” šajā ziemā.
"Mēs, mazie alus darītāji, īpaši smagi izjūtam energoresursu sadārdzinājumu šai ziemai. Jau pagājušā ziemā Covid-19 ierobežojumi mazos alus darītājus skāra īpaši smagi, jo ievērojamu pārdošanu veidoja restorāni un bāri, kuros Covid-19 ierobežojumu dēļ līdz šī gada martam alus pārdošana samazinājās uz pusi. Restorāni un bāri tad saņēma valsts atbalstu, bet alus ražotāji nesaņēma.
Ja "Valmiermuižas alus" un citas vietējās alus darītavas nevarēs saņemt valsts atbalstu šoziem līdzīgi kā citi energoietilpīgie ražotāji, zaudēsim cenu konkurencē alus importam. Kas ir īpaši satraucoši, jo jau šobrīd vairāk nekā 60 % alus Latvijā tiek importēts. Būsim spiesti šajā ziemas sezonā samazināt brūvēšanas apjomu, kas novedīs gan pie darba vietu likvidēšanas, gan eksporta tirgus zaudēšanas," situāciju skaidro A.Ruņģis.
Viņš aicina atbildīgās ministrijas pārskatīt atbalsta saņēmēju nozares, lai pasargātu Latvijas alus ražošanas nozari no iznīcības.
A.Ruņģis piebilst, ka "Valmiermuižas alus" jau vairāk nekā 10 gadus brūvē alu, kvasu un zelterus tikai Latvijā, Valmieras novadā, Valmiermuižā, dodot darbu vairāk nekā 100 cilvēkiem. Pērn nodokļos samaksāti 1,88 miljoni eiro, kas ir nozīmīgs pienesums valsts budžetam. Uzņēmuma eksports pērn pieaudzis par 20 %, šogad plānots vēl 20 % eksporta pieaugums, paredzot, ka tas veidos ap 10 % no kopējā apgrozījuma.
